Pētnieki analizēja tādus faktorus kā nāve, vāja veselība un traumas 65 tūkstošiem Zviedrijas bērnu, kurus audzina viens vecāks, un 921 tūkstošiem bērnu, kuri dzīvo kopā ar abiem vecākiem. Pētījums tika veikts par laika posmu no 1991. līdz 1999.gadam.
Bērni, kurus audzina viens vecāks, vismaz divas reizes biežāk saskārušies ar dažādām problēmām, nekā viņu vienaudži ģimenēs ar abiem vecākiem.
Sevišķi liels risks ir jautājumā par narkotikām. Meitenēm, kuras audzina viens vecāks, pastāv trīs reizes lielāks risks pievērsties narkotikām, nekā viņu vienaudzēm no ģimenēm ar abiem vecākiem. Zēniem šis rādītājs ir četras reizes.
Pētījuma autori, kuri strādāja Zviedrijas Nacionālās veselības un labklājības padomes epidemioloģes Gunillas Ringbekas Veitoftas vadībā, uzskata, ka šo risku pamatā varētu būt finansiālas grūtības, kādas nereti piedzīvo vientuļie vecāki.
Finansiālās problēmas rada stresu, trauksmi un sociālo izolāciju, kas savukārt pamudina jauniešus pievērsties alkoholam un narkotikām, meklējot mierinājumu.
Vēl viens faktors varētu būt vecāku prombūtne. Vientuļie vecāki, kuri ir arī vienīgie maizes pelnītāji, daudz laika pavada darbā, tādēļ viņiem ir maz laika atbalstīt un pieskatīt bērnu.
Rūpnieciski attīstītajās demokrātiskajās valstīs ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks, kļūs aizvien izplatītākas. Autori norāda, ka Zviedrijā katrs ceturtais 17 gadus vecais jaunietis ir piedzīvojis vecāku šķiršanos.
Zinātnieki gan norāda, ka laulības šķiršana kā tāda nav bērnu veselības problēmu iemesls. Gluži otrādi - bērni pēc vecāku izšķiršanās bieži vien jūtas drošāki un laimīgāki. Ģimene, kurā bērnus audzina viens no vecākiem, bet kurā valda miers un saticība, bērniem sagādā mazāk stresa, nekā ģimene ar abiem vecākiem, kuri nemitīgi strīdas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!