Pēc visai plašiem iebildumiem par Veselības ministrijas (VM) rosinātajām un valdības atbalstītajām izmaiņām skolu ēdināšanā, ministrija ir nedaudz piekāpusies, atļaujot skolu kafejnīcās pārdot arī maizi, sviestu un ievārījumu, kā arī sieru, kura pagatavošanas procesā pievienotas dabīgās krāsvielas. Veselības ministrs Guntis Belēvičs gan ir pateicis stingru nē – bulciņas skolās nedrīkstēs tirgot.
Tomēr atsevišķiem vecākiem radies jautājums, vai bulciņu vietā kafejnīcu plauktos izvietotās lielās riekstu pakas nav tikpat kaitīgas, jo rieksti var būt spēcīgs alergēns. Par to, cik daudz riekstu dienas laikā var apēst, nekaitējot veselībai, portāls Cālis.lv taujāja pēc padoma Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājai, dietoloģei Lolitai Neimanei.
30 grami – dienas riekstu deva skolēnam
Pēc Neimanes teiktā, rieksti ir labs olbaltumvielu un enerģijas avots, taču tie ir arī kalorijām bagātīgi. Lai gan nav strikti noteikts, cik daudz riekstu dienas laikā bērns var apēst, ieteicamā deva ir ap 30 gramiem, kas, atkarībā no riekstu veida, bērna organismam sniegs 150–200 kalorijas. Tiesa, atzīst dietoloģe, arī vienā bulciņā ir aptuveni tikpat daudz kaloriju, taču, zinot, no kā tās cep, rieksti, protams, ir krietni veselīgāki.
Viss it kā būtu saprotams – 30 grami, tas patiešām ir nedaudz, taču, kā liecina portālam Delfi iesūtītās aculiecinieku fotogrāfijas, skolu kafejnīcās pārsvarā nopērkami rieksti tikai lielos iepakojumus – pa 80, 100 un pat 200 gramiem. Un arī tas daudziem ir zināms, ka bērns našķi apēdīs uzreiz vai vismaz vēlāk, bet tajā pašā dienā, neko neatstājot nākamajām dienām. Neimane piekrīt, ka šādu daudzumu riekstu skolas vecuma bērniem nebūtu vēlams apēst dienas laikā, jo rieksti ir kalorijām bagātīgi, bet šis jautājums vairāk esot jāadresē tirgotāju un ražotāju virzienā. Izmaiņas likumdošanā tika pieņemtas jau pērn, tādēļ bija pietiekams laiks sagatavoties to ieviešanai dzīvē, tostarp ražotājiem sākt fasēt riekstus mazākās paciņās. "Pasaulē nav neviena produkta, kurā nebūtu alergēnu. Un nav tā, ka, sākot riekstus ēst vairāk, alerģija parādīsies. Kam tā ir, tam arī ir," norādīja Neimane.
Salīdzinoši nesen portāls Cālis.lv publicēja rakstu par valsts izstrādātiem pamatbaušļiem, kuri būtu jāievēro ikvienā ģimenē, kurā aug bērni vecumā no diviem līdz pat 18 gadiem. Un tajos teikts, ka "nesālītus riekstus un žāvētus augļus nav ieteicams patērēt lielos daudzumos, lietojot tos nepārtraukti dienas laikā visos ēdienreižu starplaikos, lai lieki uzņemtie ogļhidrāti nepārvērstos taukos."
Katrā ziņā dietoloģe ir priecīga, ka bulciņas un citi "draņķi" skolu kafejnīcās vairs nav pieejami. Viņa saviem studentiem kā piemēru rādot kāda Latvijā plaši pazīstamas ātrās ēdināšanas ēstuves mājaslapā pieejamo informāciju par mafiniem ar mellenēm un svaigo sieru, kura sastāvā esot vesels indes arsenāls – 120 gramos izstrādājuma ir 450 kalorijas, tajā ir 34,1 g cukura (ieteicamā cukura dienas deva ir 20 g), 21, 2 g tauku un virkne citu neveselīgo lietu. Arī vienā puslitra saldinātā dzēriena pudelē ir 50 g cukura, tādēļ Neimane priecājas, ka skolās šādi dzērieni ir aizliegti.
Vecāki sevi uzkurina un atbildību mēģina novelt uz valsti
Neimane aktīvi piedalās VM sanāksmēs, kurās tiek spriests un plānots, kā mūsu ēšanas paradumus mainīt, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs ēstu pareizi un līdz ar to – būtu vesels. Tādēļ dietoloģe neizprot daļas sabiedrības pausto sašutumu par izmaiņām skolu ēdināšanā. "Man ir doma, ka vecāki paši sevi uzkurina, ka bērns skolā būs neēdis. Vecāki grib no sevis novelt visu, viņi grib bērnam labu izglītību, labu veselības aprūpi, bet paši nevēlas piedalīties. Bulciņas nav jāēd – ar vai bez sviesta pagatavotas, bet nav tās jāēd," savu viedokli pauž dietoloģe.
Viņa atstāsta pirms aptuveni gada redzēto kādā Rīgas skolā, kur lasījusi lekciju par veselīgiem uztura paradumiem. Skolas kafejnīcā bijis "ārprāts" – bulciņas bijušas tikai dažas, bet arī visi pārējie "draņķi" – batoniņi, citi saldumi, limonādes.
"Jā, tirgotājiem ir izdevīgi likt plauktā preci, kuras derīguma termiņš ir divi gadi. Bet arī vecākiem ir jādomā, ko bērnam iedot līdzi uz skolu, jāmēģina piemēroties jaunajiem apstākļiem, nevis tikai jābrēc, ka viss ir slikti. Un vēl, visiem tā salīdzināšana ar mūsu jaunību. Bet tie bija citi laiki – fizkultūra bija trīs reizes nedēļā un neviens pie televizora caurām dienām nesēdēja. Te nav ko salīdzināt," norāda Neimane.
"Nav jau tā, ka bērns piederētu tikai valstij. Arī vecākiem ir jādomā par savu bērnu veselību," uzskata speciāliste, nosaucot dažus piemērus, ko vecāki saviem skolas bērniem varētu ielikt līdzi uz skolu – pilngraudu maizi ar siera šķēli, maizi ar riekstu sviestu, kādu augli vai jogurtu bez cukura.
Daži aculiecinieku iesūtīti foto
Rieksti – šajā mazajā un cietajā nieciņā slēpjas neticami daudz veselīgu vielu – sirds veselībai noderīgie, "labie" tauki, proteīni, vitamīni un minerālvielas. Protams, šīs labās lietas var arī pārēsties un nodarīt veselībai vairāk ļauna, nekā laba, vēsta portāls Rutks.lv
Tā, piemēram, sauja riekstu būs pilnīgi pietiekams daudzums, lai remdētu apetīti līdz pat pusdienām, bet vēl dažas saujas, un apetīte ne vien būs sabojāta, bet varat pat iedzīvoties vēdersāpēs. Tāpat kaitēt var arī sālīti vai cukuroti rieksti, tomēr ne vienmēr. Veselības žurnāls "Health" apkopojis riekstu labās un sliktās īpašības un ieteikumus, kādām kaitēm vai orgāniem konkrēti rieksti ir visnoderīgākie. Rakstu atradīsi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
