Bērna bilde sociālajos tīklos - ārpus vecāku kontroles

Tas ir nozīmīgs notikums, kad ģimenē ienāk bērns. Mazulis aug lielāks un apgūst arvien ko jaunu, savukārt vecāki ir neizmērojami lepni un fotografējot steidz iemūžināt katru mazāko detaļu.

Vēl samērā nesen šīs bērnu fotogrāfijas mēs skaisti ielīmējām fotoalbumos un rādījām tikai tuviem radiem, draugiem un paziņām, savukārt tagad, tehnoloģijām attīstoties un līdz ar to mainoties arī ieradumiem, fotoalbumu funkciju pārņēmušas galerijas sociālajos tīklos, kuros tiek publicētas arī bērnu fotogrāfijas, atrādot viņus ne tikai radiem un draugiem, bet arī visiem citiem plašajā pasaulē.

Foto vienkārši "aizņēmās"

Ieva sava mazā dēliņa fotogrāfiju sociālajā vietnē "Facebook" ievietoja, kad mazajam bija vien trīs mēneši. Attēls bija visnotaļ jauks un sirsnīgs, un vēl jo jaukāki un sirsnīgāki bija draugu un paziņu atstātie vēlējumi pie publicētā foto. Tieši tāpēc jaunajai māmiņai pat prātā nenāca, ka kāds no viņas paziņām šajā sociālajā tīklā dēla foto piesavināsies.

"Nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka piedzīvošu ko tādu, ka kāds mana bērna bildi vienkārši nozags!" portālam Apriņķis.lv atklāj Ieva. "Kad dēlam bija jau divi gadi, internetā pēkšņi ieraudzīju sava bērna bildi, kas bija pieteikta kāda uzņēmuma rīkotajam fotokonkursam. Šķiet, tur varēja vinnēt pilnu somu ar pamperiem un rotaļlietām. Pati šim konkursam nebiju pieteikusies, tāpēc, ieraugot attēlu, biju neizpratnē un dusmīga. Vēl lielākā šokā biju, kad pamanīju, ka mana dēla bildi konkursam biju iesūtījusi bijusī kursa biedrene!"

Toreiz jaunā māmiņa tajā pašā sociālajā tīklā steigšus rakstījusi savai paziņai vēstuli, vaicājot, kā viņas dēla bilde varēja nonākt konkursā. "Kursa biedrene sākumā uz manām vēstulēm neatbildēja, bet pēc tam, kad kļuvu uzstājīgāka, ļoti atvainojās. Viņa teica, ka mana dēla bildi gribējusi vienkārši aizņemties. Tas esot bijis skaists un kvalitatīvs foto (Ievas vaļasprieks ir fotografēšana – red.), labāks nekā viņas uzņemtās bildes ar pašas dēlu. Paldies Dievam, toreiz viss beidzās labi. Kursa biedrene pati vienojās ar konkursa rīkotājiem par attēla izņemšanu no interneta. Tomēr sajūta par notikušo tik un tā bija vienkārši briesmīga," stāsta Ieva, piebilstot, ka kopš šī starpgadījuma viņai pārgājusi jebkāda vēlme dalīties ar dēla fotogrāfijām sociālajos tīklos.

Neviens nevar kontrolēt publiskoto

Jāteic, ka Ieva nav vienīgā māmiņa, kura, iespējams, ir saskārusies ar šādu situāciju, jo, pārlūkojot sociālos tīklus, redzams, ka netrūkst jauno mammu un tētu, kas aizrautīgi dalās ar bērnu fotogrāfijām internetā. Kā noskaidrots pirms diviem gadiem Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas sadarbībā ar Draugiem.lv veiktā aptaujā par privāto fotoattēlu izvietošanas paradumiem publiskai apskatei, kopumā Latvijā 73 procenti aptaujāto vecāku mēdz ievietot savu bērnu fotogrāfijas sociālajos portālos.

Ņemot vērā to, ka tik daudz vecāku ar savu bērnu bildēm dalās sociālajos tīklos, tīri teorētiski var pieņemt, ka līdzīgu situāciju kā Ieva ir pieredzējis vēl kāds. Kā pastāstīja Datu valsts inspekcijā (DVI), mammām un tētiem, izšķiroties par bērnu fotogrāfiju ievietošanu sociālajos tīklos, ir jāņem vērā tas, ka publicētie attēli var tikt izmantoti ne sākotnējam mērķim, kādēļ tie ievietoti. Arī DVI praksē esot bijuši gadījumi, kad ar dažādu personu fotogrāfijām izveidoti viltus profili sociālajos tīklos.

"Personām ir jāpievērš liela uzmanība tam, ko tās publicē sociālajos tīklos, jo tie aizvien vairāk atklāj informāciju par pašu cilvēku, personai pašai nemaz nezinot, kas ir piekļuvis šai informācijai un kādam mērķim un cik ilgi tā tiks izmantota. Jo ir tā, ka neviens nevar kontrolēt informāciju, kas izvietota internetā," skaidro inspekcijā.

Respektīvi, ilustrējot DVI teikto, publicējot ziņas par savu bērnu sociālajos tīklos, mēs atklājam plašākai publikai gan bērna dzimšanas datus, gan arī, piemēram, to, kad tieši mazais ir iemācījies staigāt un kāds ir atvases mīļākais ēdiens. Tāpat vecāki, publicējot fotogrāfijas, visai bieži sociālajos tīklos atklāj, kuru izglītības iestādi mazulis apmeklē un kurā parkā mēdz rotaļāties. Mammas un tēti dažkārt mēdz publiskot arī "podiņbildes" vai fotogrāfijas ar puskailiem vai kailiem bērniem pludmalē. Un visa šī informācija, vecākiem pašiem par to nemaz nenojaušot, var nonākt kādu ļaunprāšu rokās, kas to var izmantot negodprātīgos nolūkos.

Nozagt divās sekundēs

Portāls, veicot nelielu eksperimentu, mēģināja pārliecināties par to, cik grūti vai viegli sociālajos tīklos var iegūt bērna fotogrāfijas. Jāatzīst, ka nočiept mazo ķiparu fotoattēlus var itin viegli, ja viens sociālo tīklu lietotājs uzstādījumos ir ļāvis ar savu publicēto saturu iepazīties pilnīgi visiem, nevis tikai noteiktam personu lokam.

Piemēram, vietnē "Facebook" kāroto attēlu savā īpašumā var iegūt vien nieka divās sekundēs, savukārt portāls Draugiem.lv attēlu kopēt vai lejupielādēt citiem portāla lietotājiem, izņemot tevi pašu, neļauj. Šeit gan uzreiz jāpiemin, ka šie "drošības uzstādījumi" Draugiem.lv arī nav nekāds šķērslis, ja vien kāds nodomājis attēlu piesavināties. Proti, atliek vien uz datora tastatūras nospiest PrintScrn taustiņu, un kārotā bilde ir tava.

Tavu bērnu foto – pedofilu priekam

To, ka vecākiem nevajadzētu aizrauties ar savu bērnu attēlu ievietošanu internetā, norādījuši arī informāciju tehnoloģiju drošības eksperti, tostarp varas iestādes. Piemēram, Vācijas policija pērnā gada oktobrī vietējās avīzēs publiski aicināja vecākus aizdomāties par šīs rīcības sekām. Arī Austrālijas valdības izveidotā bērnu e-drošības komisija, nākot klajā ar šokējošiem faktiem par bērnu fotoattēliem, kas tikuši publicēti internetā, daudziem austrāliešiem lika aizdomāties par savu paradumu maiņu.

Proti, 2015. gada septembrī, balsoties uz Austrālijā veiktu apjomīgu pētījumu, šīs valsts e-drošības komisija paziņoja, ka aptuveni puse bērnu attēlu, kas atrasti pedofilu attēlu koplietošanas vietnēs, ir nozagti no tādiem sociālajiem tīkliem kā "Facebook" un "Instagram". Turklāt starp nozagtajiem attēliem bija ne tikai ļoti intīmas bildes, bet arī pavisam sadzīviskas – "bērni brīvdienās", "bērni sporta nodarbībās", "bērni atver Ziemassvētku dāvanas".

DVI speciālisti Latvijā pagaidām nav saskārušies ar situāciju, kad bērnu bildes no sociālo tīklu profiliem tikušas pārpublicētas apšaubāmā interneta vietnē. Kā stāsta inspekcijā, vismaz vecāki ar šādām problēmām pie viņiem nav vērsušies.

Tomēr līdzīgi kā citviet Eiropā, arī DVI lūdz Latvijas vecākus rūpīgi apdomāties pirms bērnu bilžu publicēšanas internetā. "Likumdošana nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Tādējādi vecākiem būtu nepieciešams izvērtēt, vai bērna fotogrāfiju ievietošana sociālajos tīklos ir nepieciešama un vai izvēlēto mērķi, kādēļ tiek ievietotas fotogrāfijas, nav iespējams sasniegt citādi," saka inspekcijā.

No visa bērnu tāpat nenosargāsi

Tomēr iespējams, ka pārāk liela piesardzība attiecībā uz bērnu fotogrāfiju publicēšanu sociālajos tīklos nemaz nav jāievēro. Jo no visa tāpat nepasargāsi - ne no ļaunprāšiem internetā un ne uz ielas. Tāpat vecākiem nepavisam nevajadzētu iedzīvoties fobijā - "bērnus zem segas". Jo galu galā bērnu fotogrāfijas katru dienu tiek publicētas gan žurnālos, gan avīzēs, gan viņi tiek atrādīti televīzijā.

Piemēram, savus mazuļus sociālajos tīklos un presē regulāri atrāda gan pašmāju, gan ārvalstu zvaigznes. Pat britu karaļnama pārstāvji princis Viljams un Kembridžas hercogiene Ketrīna Midltone no sabiedrības acīm savu mazuļu fotogrāfijas neslēpj. Tieši pretēji karaliskā ģimene regulāri publicē nepilnu gadus vecās princeses Šarlotes un divus gadus vecā prinča Džordža fotoattēlus. Turklāt ģimenes fotogrāfija, kurā redzams Viljams un Keita ar abiem bērniem, tika izmantota kā karaļnama ģimenes Ziemassvētku kartīte.

Arī četrus gadus vecās Amandas mamma Solvita domā, ka bērnu bilžu publicēšana internetā, tostarp arī sociālajos tīklos, nepavisam nav nekas slikts.

"Neuzskatu, ka bērna bilžu publicēšana sociālajos tīklos kaut kādā veidā apdraud mana bērna drošību. Es zinu, ka Amanda ir ļoti spēcīgs bērns un grūti ietekmējams, tāpēc mani neuztrauc ne ļaunas acis, ne kas cits. Runājot par pedofiliem un citiem slimajiem, 21. gadsimtā mēs katrs varam kļūt par kāda interneta plašumu nenormālā upuriem. Bet mani tas neuztrauc, kamēr es spēju nodrošināt pilnīgu drošību bērna ikdienas gaitās. Protams, mēs nekad nevaram būt pilnīgi droši par visu, bet esmu pārliecinājusies, ka domām ir liels spēks, un es vienmēr domāju, ka viss ir un būs labi," ir pārliecināta mazās meitenītes mamma.