Datoru spēlētāju paaudzei mācību vielas apguve ar interaktīviem materiāliem labāk paliek atmiņā, uzskata fizikas skolotāja

Latvijas izglītības sistēmā, sekojot pasaules tendencēm, interaktīvie mācību materiāli un to izmantošana mācību nolūkiem dažādās mērķa grupās nav jaunums. Kopš 2011. gada sākuma šādus materiālus izstrādā arī apgāds "Zvaigzne ABC". "Lai skolēniem mācību procesu padarītu aizraujošāku un uzskatāmāku, pirmie materiāli, kas tika veidoti, bija dabaszinībās 5.–6. klasei un fizikā 8.–12. klasēm. Tāpat ir izveidoti arī materiāli ķīmijā 8. klasei un matemātikā 5., 6. klasei," portālam Cālis.lv stāsta "Zvaigzne ABC" Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja Sintija Buhanovska.

Interaktīvo mācību materiālu veidošana ir aizraujošs, taču laikietilpīgs un dārgs process. "Pie katra materiāla strādā vismaz 10 cilvēku: recenzents - satura speciālists, kas izvērtē teorijas un praktisko uzdevumu sasaisti un atbilstību jaunākajām zinātnes un pedagoģijas atziņām; redaktors, skaņu studijas speciālists, tekstu ierunātāji, video un audio materiālu apstrādes speciālists, vairāki testētāji. Kā recenzenti tiek piesaistīti savā jomā atzīti pedagogi," par materiālu izstrādes procesu stāsta Buhanovska.

Interaktīvs mācību materiāls nozīmē, ka mācību procesā aktīvi jāiesaistās arī skolēnam, jo tiek sagaidīta viņa līdzdarbošanās. "Zvaigzne ABC" izstrādātajos materiālos teorija parasti tiek pasniegta audio un video formātā ar animāciju un simulāciju palīdzību sarežģītāko procesu izskaidrošanai, bet tad seko zināšanu nostiprināšanas un pārbaudes daļa, kurā skolēniem ir pašiem jāsniedz atbildes, jāveic dažādas simulācijas. Pamatskolas skolēniem ļoti patīk darboties ar dabaszinību un matemātikas materiāliem, jo tajos pēc pareizi izpildīta uzdevuma ir iespēja saņemt virtuālu balvu – animāciju, kuras pozitīvo nozīmi ir uzsvēruši arī skolotāji, jo tās mudina skolēnus rūpīgi pārdomāt atbildes uzdevuma pildīšanas gaitā.

Kā atzīst Buhanovska, pasaules pieredze liecina par to, ka šādus materiālus vienlīdz sekmīgi iespējams izmantot gan mūzikā un mākslā, gan bioloģijā un fizikā. "Ja materiāls ir saturiski pilnīgs un tehnoloģiskā ziņā "draudzīgs" pedagogam, tad nav būtisku šķēršļu, kas kavētu to izmantošanu. Vērojumi gan nereti liecina par to, ka izglītības iestādēs vispirms ienāk līdzekļi tehnoloģiju nodrošinājumam, taču kvalitatīvu materiālu un pedagogu apmācībām finansējums nepietiek, kas rada problēmas jauno tendenču ieviešanā mācību vidē," norāda Buhanovska.

Galvenie ieguvumi – daudzveidīgs un aizraujošs mācību process

Skolotāji atzīst, ka galvenie interaktīvo mācību materiālu izmantošanas plusi ir iespēja nodemonstrēt eksperimentus, kurus reālā mācību vidē būtu neiespējami attēlot, iespēja noklausīties vai atkārtot teoriju skolēniem vairākkārt (īpaši svarīgi skolēniem, kas ilgstoši slimo, vājdzirdīgiem utt.), kā arī piedāvāto materiālu daudzveidība.

Kā novērojusi Rīgas Fizikas metodiskās apvienības konsultatīvās padomes locekle, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas fizikas skolotāja un interaktīvo mācību materiālu recenzente Loreta Juškaite, skolēni ir tā paaudze, kurai pasaules uztvere veidojusies caur animācijām un multfilmām, tādēļ dažas lietas viņiem ir vienkāršāk izskaidrot, no sākuma parādot virtuālo simulāciju. "Tā skolēni vielu ātrāk uztver. Liels ieguvums ir iespēja parādīt eksperimentu simulācijas, kuras citādi nevaram vizuāli parādīt. Otra lieta ir tas spēles elements, kur skolēni paši iesaistās. Interaktīvie materiāli ir domāti, lai skolēni paši risinātu uzdevumus, pildītu tos pie tāfeles, datorā – viņiem savā ziņā tā ir kā spēle. Ņemot vērā, ka tā ir datoru spēlētāju paaudze, šāda mācību vielas apguve viņiem labāk paliek atmiņā," stāsta Loreta Juškaite.

Savukārt Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolotājs Voldemārs Muižnieks, kurš savā darbā interaktīvos materiālus izmanto jau trīs gadus, norāda, ka galvenie šo mācību materiālu sniegtie ieguvumi ir aizraujošāks mācību process skolēniem. "Mācību process tiek atsvaidzināts, kad mācību vielas izklāstu pasniedz cita balss, kas pavada kādu fizikāla procesa skaidrojumu. Šādā veidā apgūstamo vielu skolēni reizēm labāk izprot. Turklāt jebkurš interaktīvs materiāls skolēniem patīk, jo tie mācību vielas jautājumus pasniedz īsi un konkrēti," norāda Muižnieks, atzīstot, ka šie materiāli dažos skolēnos ir radījuši pastiprinātu interesi par dabaszinātņu atsevišķiem jautājumiem, piemēram, gaismu, skaņu, mehānisko enerģiju.

Interaktīvie materiāli sniedz arī virkni ieguvumu skolotājiem. "Skolotājs daudzas lietas var vienkāršāk paskaidrot, vieglāk iesaistīt bērnus, jo viņi labprāt iesaistās virtuālās lietās, tas viņiem ir tuvāk un vizuāli krāsaināk. Turklāt tas ļoti ietaupa skolotāja laiku, jo, piemēram, rakstot uz interaktīvās tāfeles, rakstīto var saglabāt pdf formātā un nosūtīt tiem skolēniem, kuri nav stundā. Ir lietas, ko varu izmantot vairākas reizes, man, piemēram, ir virtuālais modelītis, ko es izmantoju vairākus gadus pēc kārtas. Reāli demonstrējumi parasti ir jāizveido pirms katras stundas," atklāj Juškaite.

Primārā loma – pedagogam

Lai pedagogi pieņemtu pārmaiņas izglītības sistēmā, tostarp arī interaktivitātes ienākšanu mācību vidē, ļoti būtisks ir izglītības iestādes sniegtais atbalsts pedagogiem, kā arī kolēģu atbalsts un padoms. "Latvijā skolotāji ir informēti par šādiem materiāliem, tomēr ne katrs ir pamēģinājis ar tiem padarboties patstāvīgi, piemēram, konferencēs, semināros vai tālākizglītības kursos," skaidro Muižnieks.

Arī Juškaite uzsver, ka primārā loma mācību procesā ir pedagogam un viņa kompetencei. Tikai kombinēts mācību metožu kopums var skolēniem radīt noturīgas zināšanas. "Nevar būt tā, ka skolotājs izmanto tikai interaktīvos materiālus, visam jābūt sabalansētam. Skolotājs ir tas, kuram jāatrod tas vidusceļš un līdzsvars, tikai tad būs rezultāts. Ja mēs aiziesim vienā vai otrā galējībā rezultāta nebūs. Man stundā citreiz interaktīvie materiāli vajadzīgi trīs minūtes, citreiz visu stundu tos izmantoju. Ir reizes, kad pasaku skolēniem, kur šos materiālus var atrast, un viņi paši starpbrīdī aiziet pie datora un paskatās," stāsta Loreta Juškaite, uzsverot, ka nozīmīgākais ir skolotājam saprast, ar kādu mērķi interaktīvos materiālus izmanto, ko ar tiem vēlas parādīt un ko vēlas panākt.

"Situācija arī citās Eiropas valstīs ir līdzīga. Skolotāji visbiežāk saka, ka pietrūkst tehniskā nodrošinājuma, bet par svarīgāko min tieši savstarpējo atbalstu, kas liek mēģināt ko jaunu. Ir skaidrs, ka tehnoloģijas pašas par sevi mācību procesu nevar uzlabot, jo ir nepieciešams zinošs lietotājs – pedagogs, kurš vislabāk pratīs konkrēto materiālu izmantot," piekrīt Buhanovska.

Eksperti atzīst, ka interaktīvie mācību materiāli noteikti nav izsmēluši savu iespēju potenciālu. "Varētu pat apgalvot, ka interaktīvo metožu izmantošana mācību procesa dažādošanai ir tikai attīstības sākumā. Attīstoties tehnoloģiju iespējām, mainās arī materiāli, taču galvenais ikvienam izstrādātājam būtu atcerēties, ka to izmantošanai jābūt lietotājiem – pedagogiem un skolēniem – ērtai, vieglai un intuitīvai," norāda Buhanovska.

"Lai palīdzētu Latvijas mācību iestādēm dažādot materiālo un tehnisko nodrošinājumu, liela nozīme ir dažādām izglītības atbalsta programmām. Tā piemēram, "Zvaigzne ABC" iesaistījusies "Maxima Latvija" rīkotajā izglītības atbalsta programmā "Savai skolai", kas no pagājušā gada 2. novembra līdz šī gada 7. februārim norisinās visā Latvijā. Programmas laikā iedzīvotāji par katriem 7 eiro, iepērkoties "Maxima Latvija" veikalos, saņem uzlīmes, ko tālāk var novirzīt sevis izvēlētai izglītības iestādei, lai tā varētu savā īpašumā bez maksas iegūt mācību procesa modernizēšanai nepieciešamās lietas, tostarp arī interaktīvos mācību materiālus," stāsta Sintija Buhanovska.