Ar šo stāstu turpinām publicēt pieredzes stāstu sēriju, kurā audžuģimenes atspoguļo savu subjektīvo pieredzi, ieguvumus un riskus, pieņemot ģimenē bērnu. Bieži notiek tā, ka viena cilvēka stāsts sniedz daudz vairāk par akadēmisku padomu traktātu. Publikāciju nolūks – iepazīstināt un arī iedrošināt tos, kuri domājuši par bērniņa pieņemšanu ģimenē. Latvijas bērnu namos vēl arvien atrodas 1286 bērni.
Tas sākās 1999. gadā, dzirdot interviju ar kādu ģimeni, kuriem kopā bija 15 bērnu. Mums ar vīru ir astoņi bērni, sanāca vienmēr ik pēc trim gadiem. Jaunākajai meitai tai brīdī palika trīs gadi un es sapratu, ka es vēl kaut ko gribu darīt. Lūk, tad es sāku interesēties, Bērnu fondā biju pie Bērziņa kunga (bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš – red.), citur, beigās nonācu bāriņtiesā. Tas process vilkās diezgan ilgi, beidzot savācās grupa, bija 10 ģimenes, kuras vēlējās kļūt par audžuģimenēm. Mūs vadīja Laila Rieksta-Riekstiņa (Valsts bērnu tiesību inspekcijas priekšniece - red.), tas bija viņas projekts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
