Pēcdzemdību krīze – atklāta saruna

Diemžēl, dzemdību - tik sarežģīta un ne vienmēr paredzama procesa laikā izvairīties no dzemdību traumām dažreiz neizdodas. Kādēļ?

Oļegs Šubņikovs: - Starpene ir mazā iegurņa pamatne, kura sastāv galvenokārt no muskuļiem. Viss, kas pavājina to elastīgumu, sekmē plīsumu veidošanos dzemdību laikā. Piemēram, augsta starpene ar attīstītu muskulatūru, sievietes vecums (no 35 gadiem), sevišķi ja viņa dzemdē pirmoreiz, nepietiekams starpenes audu elastīgums, rētu esamība starpenē pēc gūtajām traumām iepriekšējo dzemdību vai operāciju laikā, starpenes pietūkumus pie vājas dzemdību darbības un ilgstošas izstumšanas, kā arī straujas dzemdības u.c. Pastāv plīsumu gradācija iekšējos un ārējos. Atkarībā no tā, kādas anatomiskās struktūras ir iesaistītas traumā, izšķir trīs plīsumu smaguma pakāpes.

Mēdz būt situācijas, kad ginekologam-dzemdību speciālistam rodas nepieciešamība veikt starpenes iegriezumu. Neskatoties uz šādas ķirurģiskās manipulācijas indikācijām - tā arī ir dzemdību trauma.

Oļegs Šubņikovs: - Starpenes iegriezumam pastāv virkne indikāciju. Bieži to veic, ja ir radušies spontāna dabiskā plīsuma draudi. Lai noskaidrotu jebkuras traumas esamību, kura varēja notikt dzemdību laikā, ārsts obligāti pēc dzemdībām apskata dzemdību ceļu mīkstos audus. Neatkarīgi no tā, vai tie bija plīsumi vai iegriezums, starpenes audu veselums noteikti tiek atjaunots. Sākumā savieno kopā muskuļus (dziļos un virspusējos), tad uzliek šuves. Nākamais solis - šuvju uzlikšanas uz ādas. Starpenes audu dzīšana var noritēt bez sarežģījumiem. Bet tā notiek ne vienmēr. Sevišķi, ja dzemdību trauma bija plaša. Starpenes iegrieztie/saplīsušie audi ne vienmēr saaug ideāli. Reizēm rēta dziest lēni, pastāv tās inficēšanās iespēja. Vienas no visbiežākajām pēcdzemdību nepatikšanām ir starpenes deformācija rētu dēļ. Tās simetrijas izjaukšana, iegurņa pamatnes muskuļu mazspējas veidošanās ar tai sekojošu maksts un dzemdes sieniņu nolaišanos - tie ir nopietni sarežģījumi, kuri var rasties vēlīnajā pēcdzemdību periodā un kurus var nivelēt tikai ķirurģiskā ceļā.

Dzemdes kakla deformācija - vēl viens pēcdzemdību sarežģījums, kurš var draudēt ar bīstamām sekām.

Oļegs Šubņikovs: - Dzemdes kakla deformācija, t.i. dzemdes kakla maksts daļas normālās uzbūves izjaukšana ir būtiska cervikālā kanāla fizioloģijas izmaiņa. Vairākumā gadījumu dzemdes kakla deformācijas iemesli ir saistīti ar smagām dzemdībām, kuras rezultējušās ar nopietniem plīsumiem un orgāna audu bojājumiem. Šī patoloģija izpaužas kā cervikālā kanāla gļotādas ieliekums maksts rajonā, kas veicina cervikālā kanāla gļotādas iekaisumu. Ilgstošs iekaisums var izrādīties provocējošs fons audu malignizācijas attīstībai.

Visbiežāk rētu veidojumi uz dzemdes kakla, kā arī dzemdes kakla deformācija, klīniski nekā neizpaužas. Sieviete var nesajust nekādus savas ginekoloģiskas veselības traucējumus. Patoloģija vienmēr tiek atklāta apskates laikā. Lai savlaicīgi atpazītu jebkuru problēmu ginekoloģijas jomā un uzsāktu adekvātu ārstēšanu, ir svarīgi apmeklēt savu sieviešu dakteri 1-2 reizes gadā, taču pie uztraucošas simptomātikas - nekavējoties.

Diagnostiskie pasākumi nosaka pēcdzemdību nepatikšanu esamību. Kā operatīvā ginekoloģija novērš tās?

Oļegs Šubņikovs: - Dzemdes kakla deformācijas novēršanas pamata metodika ir rekonstruktīvā plastiskā operācija. Ķirurga uzdevums ir dzemdes kakla normālās uzbūves atjaunošana tā fizioloģisko, tas ir, aizsargfunkciju atjaunošanai.

Starpenes patoloģija arī tiek novērsta ar rekonstruktīvās plastiskās operācijas palīdzību (Perineoplastika). Šādas operācijas veikšanai var tikt pielietotas dažādas ķirurģiskas metodes (atkarībā no indikācijām), taču to mērķis ir viens. Tā ir dzimumorgānu un iegurņa pamatnes muskuļu anatomisko proporciju (fizioloģiskās normas) atjaunošana (maksts, kā arī starpenes formas korekcija), rētaudu likvidēšana.

Kā starpenes dzemdību traumas sekas var izrādīties plaša ieeja makstī, kas atspoguļojas kā sievietes dzimumdzīves kvalitātes pasliktināšanās. Un ne tikai. Nākotnē var notikt maksts mugurējas sieniņas nolaišanās. Šī patoloģija tiek koriģēta tikai ķirurģiski.

Pēc dzemdībām maksts piedzīvo pārmaiņas. Dažreiz pretdabiskas. Pastāv operācija, kura koriģē radušos defektus - vaginoplastika. Kādos gadījumos šāda ķirurģiska iejaukšanās ir nepieciešama?

Oļegs Šubņikovs: - Vaginoplastika ir ieteicama pie iedzimtas patoloģijas, maksts sieniņu nolaišanās, ieejas makstī paplašināšanās, tās izmēra palielināšanās pēc atkārtotām/grūtām dzemdībām, maksts sašaurināšanās, kā arī pie vājiem maksts muskuļiem, iegurņa pamatnes muskuļu vājuma, stāvokļa pēc traumas. Maksts plastika palīdz likvidēt sievietes dzīvē tādu problēmu, kā dzemdes izkrišana no maksts sieniņām.

Maksts audu vecuma izmaiņas kļūst par iemeslu tās pārmērīgam sausumam un muskuļu elastīguma zudumam. Šāds stāvoklis arī var kļūt par indikāciju vaginoplastikai. Operācijas veikšanas metodikas izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem un katrā gadījumā tiek noteikta individuāli. Ķirurgs var pielietot vairākas tehnikas vienlaicīgi, lai sasniegtu optimālo rezultātu.

Dr. med. Eduarda Jurševiča Estētiskās medicīnas klīnika
Dzirnavu iela 23, Rīga, Latvija, LV-1010
Tālr.: (+371) 67333322; (+371) 67579208
klinika@lipex.lv
www.lipex.lv