Kā sadzīvot ar telpaugiem un likt tiem justies labāk?  (1)

Telpaugu speciāliste Zane Purne izrāda oranžēriju, kurā katram augam nodrošināti gandrīz ideāli apstākļi. "Augi pirms tam mita lielā šaurībā, bet tagad, nonākuši labos apstākļos, jūtas apmierināti ar dzīvi, it kā uzelpo. Ir skaistas lapas un ziedi. Daudzi nīkuļojušie augi, iestādīti svaigā substrātā, atbilstīgā siltumā un mitrumā, atdzīvojas. Tā notiek arī ar telpaugiem mājās, un tas tikai pierāda, ka nevis augs slikts vai audzētājs vainīgs, bet nav piemērotu apstākļu."

Zane piebilst, ka visi telpaugi kaut kur aug savvaļā un, jo dabiskajai videi piemērotākus apstākļus izdosies radīt, jo labāk zaļais draugs jutīsies. "Cilvēki nereti jautā: kāpēc man šis augs neaug? Bet kāpēc lai augtu, ja apstākļi nav piemēroti?"

Patlaban lielāko diskomfortu augiem sagādā diennakts tumšais laiks un būtu vajadzīgs papildapgaismojums. Pat vasarā atrodoties uz dienvidu palodzes, augs saņem tikai 80% no āra gaismas. Tātad vismaz pusgadu ir pilnīgs gaismas bads. Izeja? Ir nopērkamas speciālas lampas telpaugiem. Tās gan ir padārgas, bet, ja vēlas visu gadu skaistas puķes, ir vērts tērēties. Piemēram, oranžērijā papildapgaismojumu ieslēdz trijos pēcpusdienā.

Jau februāra beigās, marta sākumā, kad dienas kļuvušas garākas, augus atsāk mēslot. Patlaban mēslo tikai ziedošos telpaugus, jo tiem vajag spēku ziedu raisīšanai. Der universālie mēslojumi, bet labāki ir konkrētam augam paredzētie.

Laistīšanai piemērotāks ir avota, lietus vai kausēta sniega ūdens. Tam jābūt pāris grādu siltākam par telpas gaisu. Sniegu uz augiem nedrīkst likt! Ja ir labs ūdens, tas var aizvietot pat mēslojumu. Ūdensvada ūdeni der iepriekš sasaldēt un lietot pēc atkausēšanas. Ir dzirdēts arī viedoklis, ka augiem tīk ūdens, kurā turētas sudraba karotītes. Destilēts ūdens gan piemērots tikai lapu mazgāšanai, nevis laistīšanai. Biežākā kļūda ziemā – augi tiek pārlaistīti.

Dracēnas, fikusi (tos sauc arī par gumijkokiem, lai gan īstais gumijkoks ir tikai viens no tiem) un dīfenbahijas ir populārāko telpaugu trijotne. Tie ir skaisti, izturīgi, labi pielāgojas dažādiem dzīves apstākļiem. Aug gan siltākā, gan vēsākā, gan tumšākā, gan gaišākā telpā, labi jūtas pat birojos. Šiem augiem ir liela formu, krāsu daudzveidība, un var izvēlēties tīkamāko. Sevišķi krāšņas ir dracēnas. Tās uz palodzes der pagrozīt, lai uz visām pusēm veidojas vienādi kuplas. Dažādos apstākļos labi aug arī spatifīlas. Ja dzeltē lapu gali, tām, tāpat kā palmām un daudziem citiem augiem, ir nevienmērīgs mitruma režīms – augi iekaltēti.

Dzīvokļos grūti audzēt mirtes, citronkociņus, kamēlijas, acālijas, medinilas, antūrijas, daudzas orhidejas u.c. Sausais un siltais gaiss tām nav piemērots. Neaug, un viss!

Oranžērijā jau pasūtītas šķēres ar teleskopisku kātu, lai augus varētu noturēt pietiekami zemā līmenī, jo daži jau gatavi sasniegt jumta konstrukcijas. Zane uzsver, ka arī mājās telpaugi regulāri jāapgriež, lai tie saglabātu skaistumu un neizspiestu no telpām mājiniekus. Piemēram, Ķīnas rozei apgriešana patiks, jo tā ziedus raisa uz jaunajiem dzinumiem. Telpaugus apfrizē tūliņ pēc ziedēšanas.

Labākais variants – apgriezt regulāri, nokniebjot dzinumu galus, zariņus. Piemēram, aloje un dracēnas griezuma vietā veidos vairākas jaunas galotnītes. Starp citu, savulaik botāniskā dārza siltumnīcu kaķis, nagus pret augiem trīdams, iemācījis, ka jauni dzinumi dracēnām, jukām veidojas arī vietā, kur miza ieskrāpēta. Dzinumu gali tāpat regulāri jāapgriež vīteņaugiem.

Augu mīļotājiem, kas nevar vien sagaidīt pavasari, jauks piedzīvojums būs viesošanās jaunajā Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā. Tā ir lielākā un skaistākā Baltijā!

Oranžērija atvērta jau gadu, un vairāk nekā 2100 dažādību (sugu un šķirņu) paguvušas iejusties, sakuplot. Ir jauki pastaigāt pa taciņām caur kupliem zaļumiem, piesēst uz soliņiem un iemalkot kafiju, vērojot sniega kupenas aiz stikla.

Oranžērija atvērta visu nedēļu, bet pirmdienās, otrdienās to iespējams apmeklēt, tikai iepriekš piesakoties grupām.

Jaunākie pētījumi liecina, ka populārajai zelta stīgai nepiemīt nekādas brīnumaini dziednieciskas īpašības! Speciālisti uzskata, ka izcilās īpašības tai piedēvētas, dažādiem autoriem citam citu pārrakstot, turklāt pirmais laikam kļūdījies tulkojot. Par īsto dziedinātāju uzskatāma zelta stīgas kaimiņiene dzimtajā Dienvidamerikā – tradeskancija ar raibajām lapām. Par to praksē pārliecinājušās arī oranžērijas darbinieces. Ja kāds vēlas spraudeni, Zane nežēlos.

Bet kur tad orhidejas? – jautājot daudzi oranžērijas apmeklētāji, kuriem šis vārds asociējas tikai ar vienu plašās orhideju ģimenes pārstāvi – falenopsi. Veikalos nopērkamie falenopši ir labi pielāgoti dzīvei telpās un kļuvuši par latviešu mīluļiem. Tāpēc apmeklētājiem par prieku Zane tropu siltumnīcā izveidojusi vienmēr ziedošu falenopšu koku. Arī mājās var pagatavot līdzīgu.

Botāniskajā dārzā rīkojušies šādi. Statīvam nozāģējuši plūmi ar izteiksmīgiem zariem. Falenopšus izņēmuši no šaurajiem podiņiem un ietinuši sūnu bumbās. Izmantots orhidejām piemērots, irdens substrāts, tam pievienojot nedaudz zirga mēslu, sfagnu sūnas, priežu mizas, bagātinātās kūdras. Augsne uzbērta uz sintētiska auduma tīkla, tajā ielikts sakņu kamols un sasiets sainī, pēc tam apņemts ar sfagnu (purva) sūnām un aptīts ar diegu. Šādas bumbas izvietotas koka zaros. Sūnas labi saglabā mitrumu, ļaujot brīvi izspraukties saknēm. Kad vajag, bumbiņu pamērcē vai aprasina ar ūdeni.

Ja falenopšiem dzeltē un nobirst pumpuri, iespējams, trūkst kālija un fosfora. Lietotā pilnmēslojuma vietā augus varētu pabarot ar kālija nitrātu vai kālija fosfātu mazā koncentrācijā. Ja pumpuri dzeltē patlaban, varbūt nepietiek gaismas.

Ja telpaugiem uzmetas kaitēkļi (vienas no populārākajām – baltblusiņas), speciālisti iesaka dažādus dabiskas izcelsmes līdzekļus. Piemēram, rīkojoties laikus, ar kaitēkļiem labi tiek galā mazie plēsējiņi enkarsijas. Arī tīklērču apkarošanai var iegādāties kukainīšus – to ienaidniekus. Pret baltblusiņām lieti noder dzeltenie līmes vairogi. Veikalos var iegādāties nelielus, puķu poda lielumam atbilstīgus dzeltenos vairogus. Galvenais – izvietot laikus, pirms kaitēkļi savairojušies. Ja tie pamanīti uz lapām, var arī mēģināt nolasīt vai nomazgāt.

Zane uzskata, ka nav pieļaujams ķīmiskos līdzekļus lietot telpās, kur uzturas cilvēki. Ja citas iespējas nav – to darīt tikai izņēmuma kārtā. Pēc tam kaitēkļu skaitu vajag ierobežot ar dabai draudzīgiem paņēmieniem.