Zelta stīga – viltus brīnumdare?  (1)

Par zelta stīgas brīnumdares spēju apšaubīšanu uztraukušies daudzi žurnāla lasītāji. Tāpēc lūdzām par šo augu plašāk pastāstīt Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītājai Zanei Purnei, farmācijas doktorei Vijai Eniņai un ārstam fitoterapeitam Artūram Tereško.

"Par zelta stīgu, īstajā vārdā smaržīgo kalīziju (Callisia fragrans), esmu daudz interesējusies, bet nevienu nopietni vērā ņemamu pētījumu nav izdevies atrast," skaidro Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne. "Vērojot, ka cilvēki ir ļoti pārņemti ar šā auga slavēšanu, esmu to pārbaudījusi pati. Pagatavoju uzlējumu un regulāri ierīvēju sāpošo muguru. Nekāda labuma!" Taču telpaugu speciāliste atceras gadījumu, kad viņai kāda kundze no Jūrmalas apgalvojusi: lietojot tikai šā auga uzlējumu, viņa jau desmit gadus turot grožos savu artrītu. Zane Purne apbrīno, ka cilvēkam var būt tik liela ticība mazpazīstamam brīnumlīdzeklim, lai atteiktos no tradicionālās medicīnas. Varbūt iedarbojusies pašhipnoze, nevis augs?

Zane Purne atklāj, ka daudziem augiem piemīt ārstnieciskas spējas un pat narkotiska iedarbība, taču, audzējot nebrīvē, telpās, tie daļēji vai pat pilnīgi zaudē īpašības, kuras piemīt savvaļā, dzimtenē. Varbūt tā noticis arī ar zelta stīgu?

Alkohols (to uzlej zelta stīgai) nelielās devās reizēm var būt arī ārstniecības līdzeklis, spriež gan Zane Purne, gan farmācijas doktore Vija Eniņa. Lietojot gan iekšķīgi, gan ārīgi, tas veicina asinsriti, līdz ar to var mazināt sāpes, uzlabot omu.

"Katrā augā ir kaut kas labs," atzīst Vija Eniņa, taču, viņasprāt, lietot tikai zelta stīgu un cerēt uz dziedināšanos nebūtu prātīgi. Diemžēl arī viņa nav atradusi nevienu zinātniski pierādītu klīnisku pētījumu par šo augu, un nav zināms tā sastāvs. Zelta stīgu izmanto tikai tautas medicīnā. Pirmos aprakstus par tās lietošanu izdevies atrast Krievijā sen izdotās grāmatās, kur vienīgais pierādījums ir līdzīgs pasakai, ka reiz kādā krievu ciemā kāds šo zelta stīgu lietojis, turklāt kombinācijā ar citiem augiem un aplietu ar stipru alkoholu. Vija Eniņa spriež, ka daudzi mēdz aizrauties ar dažādiem brīnumlīdzekļiem. Tos kā pēdējos salmiņus meklē arī cilvēki ar smagām saslimšanām, kuriem nekas cits nepalīdz. Patlaban zelta stīgas bums mazliet noplacis, taču pirms gadiem desmit Vijai Eniņai katrā lekcijā vajadzējis atbildēt uz jautājumiem par šo augu.

Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško pret zelta stīgu izturas atturīgi un savā praksē nelieto. "Zinu, ka daudzi cilvēki gatavo, ir slavinošas publikācijas un grāmatas, bet nav izdevies atrast informāciju, ka kāds būtu izpētījis bioķīmisko sastāvu. Man, mācītam ārstam, būtu neomulīgi ieteikt lietot cilvēkiem kaut ko nepārbaudītu, par ko neesmu drošs." Tādēļ fitoterapeits dod padomu šo telpaugu izmantot piesardzīgi. Arī pilnībā noliegt auga labās īpašības nevar, spriež ārsts, jo ne velti tik ilgus gadus un tik plaši to audzē un lieto. Starp citu, zelta stīgu patīk grauzt suņiem, bet dzīvnieki intuitīvi jūt, kas derīgs.

Zane Purne un Vija Eniņa saka: ja kāds vēlas lietot telpaugus veselības stiprināšanai, labāk izvēlēties aloji un kalanhoji, kuru ārstnieciskās spējas pierādītas un atzītas zinātniski. Tās izmanto gan tautas medicīnā, gan farmācijā un kosmētikā. Arī visi, kas lietojuši šos augus, atzīst to spējas palīdzēt.
Vija Eniņa stāsta, ka augus izjūt enerģētiski un zelta stīga ir viena no tām, kas rada nepatiku. Viņa gan šo augu audzē, lai varētu par to runāt ar klausītājiem lekcijās. Doktore piebilst: mums Latvijā nav tik traki, ka jāēd telpaugi, jo ir ļoti daudz savvaļas augu, kuru iedarbība ir labāk zināma un pārbaudīta.
Zane Purne un viņas kolēģes, kopjot telpaugus, uz savas ādas tiešā nozīmē pārbaudījušas arī zelta stīgas radinieci tradeskanciju (Zebrina pendula), kuru Zane uzskata par iespējamo īsto zelta stīgu, jo abi telpaugi cēlušies no viena reģiona. Arī par to ziņu maz, taču iedarbība manāma tūliņ, piemēram, uzliekot saspaidītus dzinumus uz brūces, tā daudz labāk dzīst.

Tomēr abas speciālistes ir vienisprātis – žurnāla lasītāja var neuztraukties par savu veselību, jo zelta stīgu ilgstoši lietojuši daudzi cilvēki, taču nav ziņu, ka tā būtu kādam kaitējusi. Ir dzirdēts vienīgi par alerģisku reakciju, ko var izraisīt svaigas lapas pielikšana sāpošai vietai. – Ja kādam šķiet, ka zelta stīga tiešām palīdzējusi, lai lieto vesels! – novēl Zane Purne un Vija Eniņa.

Zelta stīgas fanus Zane Purne aicina uz Nacionālā botāniskā dārza oranžēriju. Teiksmainais telpaugs labos apstākļos izaudzis sevišķi ražens un sācis bagātīgi ziedēt. Balti pelēkās ziedu vārpas smaržo maigi un patīkami.