Labāk egles zaru nekā tādas – puķes, ko latviešu sievietēm nepatīk saņemt  (2)

Ne mazāk būtiski ir arī pārzināt savas partneres gaumi, jo, kas vienai patīk, citai var sagādāt vien vilšanos... Lai noskaidrotu, kādas puķes iekļaujam sev netīkamāko ziedu sarakstā, aptaujājām dažas no Viņa.lv lasītājām.

Neļķes, mārtiņrozes, gladiolas... Izrādās, tās nebūt nav vienīgās puķes, kas dāmas sejā var radīt sāju smaidu par saņemto pārsteigumu.

"Man nepatīk neļķes, mārtiņrozes, un arī sarkanas rozes. Tās vienkārši šķiet ļoti banālas un asociējas ar ko vecmodīgu un neoriģinālu. Taču es vienmēr priecājos par jebkuras citas krāsas rozēm. Mārtiņrozes man, savukārt, asociējas ar kapiem, tāpēc saņemt tās priecīgos notikumos šķiet savādi.

Patiesībā man arī reti kurš pušķis šķiet skaists, tad jau daudz labāk tomēr saņemt vienkārši kuplu griezto ziedu pušķi bez jebkādām cakām un lentēm.

Savukārt neļķes - lai vai kāda būtu to krāsa un šķirne, noteikti ir visnemīlētākās puķes manā topā. Negribētu tās redzēt ne savā dārzā, ne puķu vāzē."

"Viena no nejēdzīgākajām lietām, manuprāt, ir tie puķu pušķi klūgu statīvos, ko Saktas tirdziņā var dabūt biezā slānī. Es nezinu, kurš "florists" ir šo bezgaumību ievazājis, bet tie man patiešām šķiet reāli neglīti. Bet vēl briesmīgāk ir, ka vīrietim tā lieta, savukārt, patīk un viņš nekādi nespēj ielāgot, ka man no tiem pušķiem gandrīz nāk vēmiens... Tā nu pāris reizes gadā saņemu tādu daili."

"Man nepatīk saņemt neļķes. Tās man šķiet tādas kapu puķes, kuras nes uz bērēm. Tāpat nepatīk arī visādas dārza puķes – asteres, peonijas, gladiolas, rudzupuķes, flokši. Tas, šķiet, ir no laika, kad vasarās regulāri dzīvoju pie vecmammas un dārzā laistīju dobes. Arī mārtiņrozes un krizantēmas man ne pārāk patīk, taču tās reizēm dāvinu pati, īpaši ziemā, kad rozes nesmaržo, bet kādām vajag uzdāvināt kādu kuplāku ziediņu.

Man arī nepatīk saņemt pušķus. Labāk, piemēram, vienkārši vairākas frēzijas, sasietas ar kādu krāsainu lentīti, nevis pušķis, kur ir piecas frēzijas, zaļas lapas, dekorējumi un, nedod Dievs, vēl kāda cita puķe vidū.

Neesmu arī tulpju fane, kaut gan vizuāli tās man patīk. Taču tulpju kātiņa un lapu čaukstēšana atgādina svaigus lociņus… Šī jau būs piekasīšanās, bet man patīk ziedi, kas smaržo, tāpēc nepatīk, ja, vīrietis uzdāvina nesmaržīgas rozes, kaut veikalā turpat blakus noteikti būs bijusi lilija, ar ko pietiktu, lai piepildītu visu istabu ar smaržu."

"Nevarētu teikt, ka man kādas puķes riebtos, bet nepatika gan pret dažām ir. Turklāt dīvaini, ka tie ziedi, kuri man it kā nepatīk, citā vietā un laikā ir pat samērā iederīgi. Man nepatiktu no dāvinātāja saņemt neļķes, gladiolas un laikam arī mārtiņrozes. Mazās neļķītes gan ir tīri tā nekas, piemēram, vāzē vai ziedu pušķī kā papildinājums citām puķēm Gladiolas ir graciozas, mans tēvs pat tās audzēja, tomēr kaut kas man tajās nepatīk, laikam jau ziedu apjomīgais izmērs.

Mārtiņrozes ir izturīgas, tādēļ vāzē uz galda mājoklī izskatīsies labi, bet es tik un tā tās nevēlētos saņemt kā ziedus sev. Nezinu, kāpēc, laikam jau arī tādēļ, ka bieži vien tās nes uz kapiem. Tieši tas pats ar krizantēmām – man nepatīk, lai gan tās ir ļoti izsmalcināti ziedi, grūti audzējamas. Ja papēta krizantēmas ziedu, var novērot, cik tas ir trausls, nedaudz atgādina porcelānu, bet šie ziedi man patīk tikai tad, ja neattiecas personīgi uz mani."

"Man patīk gandrīz visi ziedi, taču noteikti neesmu sajūsmā par gladiolām. Tās asociējas ar ko vecmodīgu, šķiet, pat skolas laikā šīs puķes nenesu skolotājām 1. septembrī. Arī asteres es diezin vai gribētu saņemt dāvanā, lai gan pati tās rudenī mēdzu iegādāties prāvos pušķos mājoklim.

Uzskatu, ja vīrietim būs izdoma, viņš arī no lauku puķēm vai ceļmalā augošām magonēm un rudzupuķēm spēs uztaisīt skaistu pušķi, turklāt ieguldītais darbs acumirklī izkonkurēs kādā ziedu salonā iegādātu dārgu kompozīciju. Tās man bieži vien nepatīk liekās bezgaumības dēļ – pārāk daudz spīguļu.

Noteikti neatbalstu arī ziedu mocīšanu – ziedlapiņu pārkrāsošanu, zilo rožu "bumu", to apcakošanu ar spīdumiem… Ziedam ir jābūt dzīvam, tam jāelpo un jāsmaržo. Šķiet, tas ir mans galvenais nosacījums – lai puķe būtu svaiga un aromātiska. Tieši tāpēc nesajūsminos arī par importētajām rozēm, kuras bieži vien ne tikai nesmaržo, bet jau nākamajā dienā arī skumji nokar galviņas.

Kā jau katrai sievietei, man patīk, ja ziedu ir daudz – frēziju, liliju, tulpju, narcišu, arī iepriekš pelto rožu klēpis – it kā vienkārši ziediņi, taču, tām esot vairumā un svaigām, skats ir fantastisks."

"Manas nemīlētākās puķes ir visas eksotiskās un dīvainās, kam nezinu pat nosaukumus. Esmu tradicionālu vērtību piekritēja – rozes, tulpes, reizēm – arī lilijas... Un to skaitam nav jābūt milzīgam – arī daži ziediņi būs lielisks pārsteigums, ja vien dāvinātājam šis žests nāks no sirds.

Vēl man patīk pļavu puķes – tuvojoties Jāņiem, vienmēr pielasu pilnu klēpi, ko ielikt vāzēs. Tā ir vesela maģija, jo katram ziedam taču piemīt savs spēks. Īsti nesaprotu, kā var vairāk priecāties par zilu rozi ar sudrabotām malām nekā par Latvijā augošu puķu pušķīti – puķuzirnīši, margrietiņas, kreimenes, tulpes, tie paši flokši, kas aug gandrīz katrā dārzā… Mums taču ir, ar ko lepoties!"

"Puķes, ko noteikti negribētu saņemt dāvanā no vīrieša, viennozīmīgi ir rozes. Man šķiet, ka tās liecina par izdomas trūkumu un to, ka vīrietis pat nepapūlas savu sievieti pārsteigt – dzimšanas dienā rozes, gadadienā – rozes, vārda dienā – rozes… Un, ja vēl tiek pirktas vienā krāsā… Skumji. Es noteikti esmu no tām sievietēm, kura vairāk priecāsies par egles zariem nekā tik banālo rozi. Esiet taču radošāki!"