Skolotāji arī spēj sasmīdināt: spārnotākie izteicieni un uzvedība sestdienas smieklu devai  (4)

"Nekaitini skolotāju, skolotājas dusmas ir kā šampanietis, un tu vari būt korķis tai pudelē!"

"Mums fiziķis (cēlies no Latgales) , ja redzēja, ka skolēns nepareizi vai ačgārni ko dara, teica: "Nu ko tu kemmē kaki pret spalvu?!"

"Man no skolas laika prātā palikuši saglabājušies divi hrestomātiski teicieni, ko pielietoja vācu valodas skolotāja un viņas vīrs - fiziķis. Abi teicieni attiecas uz brīdi, kad uz skolotāja jautājumu neviens neatbild:
1) Tā kā kapsētā, nav ar ko parunāt;
2) Tā kā mēmā filmā - attēls ir, skaņas nav.

"Tu tūlīt iziesi laukā, un labi, ja pa durvīm!"

"Ja vēlaties labāk izprast posmkāju īpašības, jums jāskatās uz mani."

"Vai tu jau apputeksnējies?", bioloģe kontroldarbā, mēģinot noskaidrot, līdz kuram uzdevumam ticis uzrunājamais.

"Matemātikas skolotājai bija foršs žests. Saņēmusi krīta gabalu starp rādītāju un īkšķi, zeltnesi un mazo pirkstiņu, piespiedusi pie plaukstas, kratīja to stalto, pāri palikušo vidējo pirkstu (ne tas krītu tur, ne dūrē ietilpst) pret klasi un rājās: "Nu, es taču jums jau skaidroju...."

"Tikko jūs atbrīvosieties no saknēm, jums kaut kas saīsināsies."

"Vispār mūsu matemātikas skolotāja bija jauka. Mēs ar viņu reizēm pārrunājām lietas, par ko domājām - ar klases audzinātāju nav vērts, izārdīsies tikai. Bet matemātiķenītei bija divi spārnoti teicieni:
"Es jūs jāšu kā vecus kaimiņu āžus!" un "Nemācās nemaz - jāvelk kā sprāguši kaķi caur dzeloņdrātīm!""

"Skolēns matemātikas skolotājai: pasakiet man kaut ko pavedinošu! (doma - uzvedinošu, kas palīdz saprast, kā jārēķina kontroldarbā). Skolotāja: "Es jau varētu, bet diez vai tev tas palīdzēs". Puisis paskatījās uz šo ar pārsteigumu, tad pēkšņi nosarka līdz ausu galiem un vairs neko neprasīja. Pats nesaprata no sākuma, ko pajautājis."

"Ģeometrs (nu jau nelaiķis), brīžos, kad kārtējo reizi konstatēja skolēnu nespēju uztvert viņa stāstāmo: "Tā ir lopu mocīšana!" vai "Nav ko saldēt nagus, vajag tūlīt laisties dibenā!"

"Un latviešu valodā, kad kāds kaut ko galīgi aplam stāsta: "Ūja, ūja, nu jau gan putra purvā iet!""

"Literatūras stundas sākumā: vispirms nopietni, un pēc tam par Raini."

"Latviešu valodas un literatūras skolotāja klasē vienmēr ieradās ar Aspazijas vārdiem: "Slejieties, dvēseles!""

"Mums latviešu valodas skolotāja, lai apsauktu visus runātājus, teica tā: "Cūkas klusē, liellops runā!""

"Es to sievieti pārāk skaļi negriezīšu, lai viņa tā klusiņām padzied."
"Samaitāsim visus pēdējos aparātus, kas mums ir."

"Vasks ir diezgan smags komponists."

"Ar diriģentiem - man jau liekas, ka spārnotākos teicienus viņi Mūzikas akadēmijā samācās, jo daži diezgan izteikti iet apkārt. Mani mīļākie:
"Ē, cik interesanti jūs to dziesmu nobeidzāt! Bet Jāzeps Vītols tomēr bija iedomājies savādāk!"

"Tenori - jūs visu laiku uztverat "vieta", bet jāuzsver taču "kāzu diena!" Tipiska vīriešu domāšana!"

"Alti - "kāzu diena" jūs dziedat par zemu! (Balss no kora: kā jau kāzās!) Nekādā gadījumā! Tā ir pirmā kāzu diena, ne otrā!"

"Ar to vienu atbaidošo ķērcienu pietiek, lai teiktu - viss, kāpiet no dēļiem nost, un ejiet mājās. Bet es neteikšu, ir neceriet!"

"Pustonis par zemu ir par skarbu priekš mūsu kora. Mēs ņemam šķībi tikai par ceturdaļtoni!"

"Tenori, lūdzu, graciozāk, kā pavasara stirniņas lēkājiet!"

"To "gaiss un zeme" - dziediet plašāk, lūdzu! Tas ir globālākā nozīmē domāts, ne skābekļa balons un mazdārziņš!"

"Ģeogrāfe (neliela auguma slaida sievietīte), ar pūlēm izspraukusies cauri haotiski sakrautu krēslu grēdai: "Kas tad te, lamatas Milzu Lempim?"

"Ģeogrāfijas skolotāja, stāstīja par kādu TV raidījumu, ko mums it kā vajadzēja noskatīties. Stāstījumu iesāka ar vārdiem: "Es ar vienu aci tamborēdama, skatījos....""

"Bija vēstures skolotājs, kurš pirms eksāmena vienmēr sacīja, ka uzliks uz durvīm uzrakstu: "Cerības atstājiet ārpusē!" Nezinu, vai ir uzlicis arī kādreiz."