Izplatītas sajūtas un emocijas, ko cilvēki ikdienā jūt, bet neprot raksturot

Visticamāk, arī šobrīd piedzīvo šo sajūtu. Jo... Par to tūlīt atgādināsim. Rubatosis tiek dēvēta par procesu, kurā jūti savus sirdspukstus, acu plakstiņu mirkšķināšanu un citas šķietami maznozīmīgas norises organismā. Piemēram, mūsu sirds pukst un plakstiņi tiek mirkšķināti nemitīgi, taču tikai atsevišķos momentos šīm norisēm pievēršam apzinātu uzmanību. Nereti tas gan notiek arī stresa dēļ.

Liberosis jeb vēlme mazāk uztraukties patiesībā ir visnotaļ izplatīta sajūta mūsdienu sabiedrībā. Mēs raizējamies par neskaitāmām lietām – darbu, izglītību, naudu, ģimeni, saviem pienākumiem, mērķiem, attiecībām utt. Tātad, ja vēlies izprast savu apņemšanos mazāk uzmanības pievērst iepriekš minētajām raizēm un to cēloņiem, to vari raksturot ar vienu vārdu – Liberosis.

Jouska ir iedomāta saruna – dialogs, ko risinām savās galvās. Visbiežāk šo sajūtu piedzīvojam, piemēram, gaidot tikšanos ar sev mīļu cilvēku, gatavojoties darba pārrunām vai plānojot publisku uzstāšanos. Tā nu šīm darbībām noskaņojamies, pielietojot savu iztēli.

Vai esi to cilvēku vidū, kuri jaunus draugus un paziņas spēj iegūt vien dažu minūšu laikā? Vai to, kuriem ir grūtības dibināt kaut vienu draudzību? Ja esi otro vidū, tevis piedzīvotās sajūtas raksturo termins Adronitis jeb aizkaitinājums par to, cik gan ilgs laiks ir nepieciešams jaunas draudzības veidošanai – iepazīšanās, virspusējās pļāpas, apmainīšanās kontaktiem, pirmā kopīgā laika pavadīšana, konkrētā cilvēka iepazīstināšana ar saviem jau esošajiem draugiem… Tas šķiet nebeidzami ilgi, vai ne?

Ja pamostoties jūties enerģijas un veselības pārpilna, taču nespēj sevi piespiest izkāpt no gultas, visticamāk, piedzīvo sajūtu, kas nodēvēta par Dysania. Jāpiebilst, ka pastāv arī termins Clinomania, kas, savukārt, apzīmē "spēcīgu vēlmi palikt gultā". Šīs abas izjūtas patiesībā ir līdzīgas un teicami raksturo rītus, ko piedzīvo vairums no mums.

Ko tu izvēlētos vairāk? Būt tumšā istabā vienatnē vai gaišā telpā kopā ar draugiem? Cilvēki, kuri piedzīvo sajūtu, kas dēvēta par Nyctophilia, izvēlas pirmo variantu. Citiem vārdiem sakot, tā ir vēlme pēc tumšas, omulīgas un klusas apkārtējās vides, trokšņiem un cilvēku pūļiem, savukārt, radot acīmredzamu diskomfortu.

Ja nevēlies un pat baidies skatīties sava iemīļotā seriāla pēdējo sēriju, izlasīt līdz galam grāmatu vai doties pie miera, dienai noslēdzoties, skumstot par kādas norises vai cikla beigām, tad piedzīvo sajūtu, kas nodēvēta par Finifugal.

Jāatzīst, ka ar šīm emocijām liela daļa no mums sadzīvo brīvdienu noslēgumā, kad apjaušam, ka nedēļas nogale ir galā un tūlīt sāksies jauns darba dunas cēliens. Psihologi ar šo emociju radīto diskomfortu iesaka cīnīties, sev laiku pa laikam atgādinot, ka katras beigas ir kaut kā jauna sākums. Jā… Ja vien to svētdienas vakarā būtu iespējams uztvert tik optimistiski…

Monachopsis jeb sajūta, ka esi nepareizajā vietā un nepareizajā laikā, mums piedzīvojot to brīžos, kad esam plašākā sabiedrībā un nejūtamies piederīgi konkrētajai kompānijai, kurā uzturamies. Savukārt iemesli šīm emocijām nav zināmi.

Kā apgalvo psihologi, izplatīts Monachopsis sajūtas cēlonis ir zema pašapziņa, kā arī stress. No tā ciešot, mēs reti spējam izbaudīt notikumus, kuros iesaistāmies un cilvēkus, ar kuriem komunicējam.

Izrādās, tik pazīstamajai sajūtai, kad savā dzīvē izmisīgi vēlamies kaut ko mainīt, bet nezinām, ko tieši, ir savs apzīmējums – Sehnsucht. Šīs emocijas nereti arī rada noskaņojuma svārstības, mums nespējot izprast to cēloni. Taču patiesībā iemesls ir pagalam vienkāršs – aizkaitinājumu pašiem uz sevi rada nespēja savas emocijas un sajūtas izprast. Jā, savu ikdienu vēlamies mainīt. Bet, kā tieši, nezinām…

Avots: Womanitely.com