Bērnu neirologs kliedē trīs mītus par ērču encefalītu un brīdina par postošām sekām saslimstot  (3)

Vakcinēšos pret ērču encefalītu, bet no Laimas slimības tāpat nebūšu pasargāts. Kāda jēga? Nepareizi

Atšķirībā no ērču pārnēsātās Laima slimības, ko, agrīni atklājot, sekmīgi var izārstēt ar antibiotikām, pret ērču encefalītu specifisku zāļu nav. Ja cilvēks ar to saslimst, viss ir atkarīgs no organisma spējas pretoties slimībai. Ar medikamentiem var tikai atbalstīt organismu, mazināt sāpes, noņemt tūsku, bet ar zālēm ietekmēt slimības iznākumu nevar.

Jāatceras, ka pilnīgi visas slimības, pret kurām ir izgudrotas vakcīnas, apdraud cilvēka dzīvību, tostarp arī ērču encefalīts. Tas vien jau ir gana nopietns arguments, lai vakcinētos. Kaut gan mirstība no ērču encefalīta tiešām nav plaša – mirst no diviem līdz trīs procentiem saslimušo, aptuveni trešdaļai cilvēku tas atstāj paliekošas sekas uz veselību, secināts kādā Zviedrijā veiktā pētījumā.

Turklāt lielākajai daļai slimnieku šīs sekas ir vērtējamas kā vidēji smagas vai smagas un var ilgt pat vairākus gadus – vērojami kustību traucējumi, izmainīta uzvedība, nespēja sevi emocionāli līdzsvarot, pastāvīgas galvas sāpes u.c., kā rezultātā veidojas ilgstošs darbaspēju zudums.

Daudzi ērču encefalītu izslimo viegli, varbūt vakcinēties nemaz nevajag. Nepareizi

Jā, bieži ir sastopamas arī vieglas ērču encefalīta formas, kas norit līdzīgi gripas simptomiem ar drudzi, galvassāpēm, sliktu dūšu, drebuļiem, sāpēm kaulos un locītavās. Lielākajai daļai inficēto slimība norit vidēji smagi, bet daļai pacientu izpausmes ir ļoti smagas – pievienojas nervu sistēmas iekaisums, apziņas traucējumi, krampji, domāšanas traucējumi, uzvedības, emociju traucējumi, arī paralīze. Var attīstīties kustību traucējumi, kas var saglabāties dažus gadus, bet kādam – pat visu dzīvi.

Kurš saslims smagi un kurš tiks cauri ar gripai līdzīgiem simptomiem, pateikt nevar neviens. Ērču encefalīts ir neprognozējams, tāpēc tas ir nopietns drauds veselībai un dzīvībai jebkurā vecumā, norāda neirologs.

Vakcinācija pret ērču encefalītu atstāj sliktu iespaidu uz imunitāti. Nepareizi

Bailes no vakcinācijas lielā mērā ir saistītas ar to, ka cilvēki nesaprot, nav apguvuši vai aizmirsuši bioloģijā mācīto par vakcinācijas būtību. Vakcinējoties pret ērču encefalītu, organismā tiek ievadīts novājināts vīrusa fragments, kas nerada saslimšanu, bet spēj izstrādāt antivielas jeb pretvielas pret slimības ierosinātāju. Brīdī, kad cilvēkam iekož ērce un viņš sastopas ar īstu slimības ierosinātāju, imūnajai sistēmai jau ir gatava recepte, kā ar šo slimību cīnīties – lielā ātrumā tiek saražots liels daudzums antivielu, kas uzsāk cīņu ar vīrusu un cilvēks nesaslimst.

No fizioloģijas viedokļa vakcinācija ir tieši tas pats, kas mūsu organismā ik dienu notiek dabiskā veidā, saskaroties ar miljoniem baktēriju un vīrusu, proti, tiek ierosināta mikroslimība. Tāpēc atsevišķos gadījumos, aptuveni 10-20 procenti cilvēku, pēc encefalīta vakcīnas ievadīšanas var izjust gripai līdzīgi simptomus. Taču tie pāriet dažu dienu laikā un paliekošas sekas neatstāj. Pētījumi apliecina, ka smagu komplikāciju risks pēc vakcinācijas pret ērču encefalītu ir mazāks par 0,01 procentu, tātad ļoti reti jeb no 10 tūkstošiem vakcinēto – mazāk nekā viens. Turpretī ar ērču encefalītu Latvijā pēdējos astoņos gados ik gadu saslimst 300 cilvēku, bet 11 cilvēki astoņu gadu laikā miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Redzam, ka risks saslimt ar ērču encefalītu Latvijas iedzīvotājiem ir nesalīdzināmi lielāks nekā vakcinācijas blakņu risks, kas ir ļoti nopietns arguments, lai mainītu domas par vakcinācijas lietderību. Ārsts atgādina, ka Latvijā ir pieejamas divas līdzvērtīgas un savstarpēji aizvietojamas vakcīnas pret ērču encefalītu.