Cik maksā atzīme '10' jeb Vecāku pieredze par kabatas naudas apmēriem skolēniem

Jautājumu ir tik daudz, un atbilžu dažādība arī gana atšķirīga. Portāla Cālis.lv forumā raisījusies plaša diskusija par šo tematu, tādēļ piedāvājam ielūkoties vecāku pieredzē un viedokļos.

"4. klases skolēnam uz nedēļu dodu divus eiro, retu reizi vēl kāds lieks eiro tiek. Tad vēl manējam ir peļņa par desmitniekiem, par katru divi eiro. Ja semestra beigās ir 10 liecībā, tad par to dodu 10 eiro. Kaut kā kārotām lietām jānopelna."

"Tā speciāli - zem nosaukuma kabatas nauda - vispār nedodu. Mācās 6. klasē. Par labām atzīmēm maksā pašvaldība. Vienreiz gadā ir naudas balva par augstām vietām novada vai valsts olimpiādēs. Bet bērns ir tāds, kas praktiski naudu netērē. Nu tik, cik saldējumu kādreiz nopērk. Cepumi, konfektes mājās ir. Bet bērni, tāpat kā vecāki, ir dažādi."

"3. klase - dodu divus eiro uz nedēļu. Izsniedzu nevis nedēļas sākumā, bet nedēļas beigās, tas ir piektdienas vakarā. Ja naudu iedodu pirmdienas rītā, tad ik pa laikam piezīmes dienasgrāmatā, ka stundā ēd. Jo končas ir nopirktas, mutē sabāztas, papīriņi izmesti, bet stunda ir sākusies. Tāpēc izlēmām dot nedēļas beigās, tad daļa naudas jau ir iztērēta brīvdienās un uz skolu tik daudz pāri nepaliek."

"Bail rakstīt par mūsu nepedagoģisko situāciju, bet mūsu bērniem kabatas nauda tāpat vien netiek dota. Mēs maksājam par ieskaitēs nopelnītām atzīmēm. Ir noteikti svarīgie priekšmeti (matemātika, informātika, latviešu valoda, literatūra, angļu valoda un dabaszinības), par kuriem maksājam. Par 10 ballēm – septiņus eiro, par devītnieku – sešus eiro, par astotnieku – piecus eiro, par septītnieku – divus eiro, bet sešinieku – vienu eiro. Vēl papildu nosacījums ir, ka atzīmei jābūt vidējā vai virs vidējā līmeņa. Naudu pārskaitām viņiem uz karti un katrs to tērē pēc saviem ieskatiem. Bērniem nepērkam ne telefonus, ne citus gadžetus, no mūsu kabatas tiek apmaksātas pusdienas /launags, drēbes un pulciņi. Ja grib savā istabā televizoru, lai krāj un pērk. Ja slikti mācās, naudas nav."

"Man patīk paziņas pieeja, viņai ir divi sākumklašu skolēni. Padalīšos ar paziņas motivācijas sistēmu un kabatas naudas pieeju. Viņas bērni kabatas naudu – vienu eiro dienā - pelna, ja ir izpildījuši vienošanos:
- gultā ir pulksten 21;
- mājasdarbi izpildīti, soma sakrāmēta, telefoni lādējas, soma nolikta koridorā;
- zobi iztīrīti, istabā rotaļlietas savāktas u.c.;
- vakars pagājis bez lieliem kašķiem.

Paziņa saka, ka šāda pieeja ļoti atvieglojot ikdienas sadzīvi, un bērniem arī laba sajūta par pašu nopelnīto naudu, ko bērni tērē pēc saviem ieskatiem. Mācās gan tērēt, gan krāt iekārotai lietai."

"Mums trešās klases skolēnam ir trīs eiro nedēļā, ja atnes mājās piezīmi vai zemāku atzīmi par 8, tad nākamajā nedēļā nauda izpaliek. Meitai ir 4. klase – četri eiro nedēļā un tas pats par atzīmēm, ja atnes mājās zemāku par 8. Atvilkšana par zemajām atzīmēm neattiecas uz tādiem priekšmetiem kā mūzika un sports.

Un sarunāta ir ilgtermiņa ieguldītā darba prēmija, liecībā kādas būs gada atzīmes visos priekšmetos, kopā saskaitot, tādu naudas summu dabūs. Kad sāksies "smagāki" priekšmeti, tad tiks pieļautas zemākas atzīmes."

"4. klase - 11 eiro uz mēnesi; 6. klase - tie paši 11 eiro, plus vēl kāds eiro, ja brauc ar klasi ekskursijā. Nauda tiek izsniegta, tiklīdz valsts ieskaita bērnu naudu. Jāsaka gan, ka laika gaitā nauda uzkrājas, līdz ar to tos pašus 11 eiro mēnesī nenotērē."

"Savam devītklasniekam dodu 6-10 eiro mēnesī, neskaitot ceļu un pusdienas, tīri saviem tēriņiem. Ja dotu vairāk naudas, iztērētu visu. Jāpietiek ar to, kas tiek iedots. Uzskatu, ka sava kabatas nauda bērnam vajadzīga, lai mācās plānot savus tēriņus. Dzīvojam mazpilsētā."

"Tas ir atkarīgs no bērna. Mans atkal netērē bezjēdzīgi. Iedodu septembra sākumā ap 60 eiro, skatos, ka tagad makā ir vairāk nekā 30 eiro. Iedodu un aizmirstu, bet saprotu, ka ne ar visiem var tā darīt. Ir bērni, kuri uzreiz visu to centīsies iztērēt vienā rāvienā."

"Uzskatu, ka bērnam ir jādod kabatas nauda bez atskaitēm par izlietojumu kaut vai tikai tāpēc, lai viņš iemācās ar naudu rīkoties. Jeb jūs sagaidāt, ka šīs iemaņas radīsies pašas no sevis kopā ar pilngadības sasniegšanu?"

"Pusdienu nauda nav kabatas nauda. Pusdienu nauda ir domāta ēšanai, bet kabatas nauda ir bērna brīvie līdzekļi, kurus viņš var tērēt pēc savas izvēles. Kabatas naudai man bija laba sistēma, kamēr bija lati - tik lati nedēļā, kurā klasē mācās - pirmajā klasē viens lats nedēļā, astotajā - astoņi utt. Tagad pievelku pēc kursa, bet vairs tik precīzi nesanāk. Pusdienām dodu 25 eiro nedēļā, jo meitai pēc skolas ir nodarbības, tādēļ sanāk ēst divas reizes."

"Es dodu savai pirmklasniecei 20 eiro mēnesī, ar noteikumu, ka tad viņa pērk sev veikalā mantas, našķus, ko vēlas pati sev no savas kabatas naudas. Sagrib mazu blociņu, to sev arī nopērk no kabatas naudas, pati izvēlas, pati maksā, pati rēķina, ko var, ko nevar atļauties.

Pirmajā mēnesī nauda palika pāri, otrajā mēnesī ir pārtēriņš, šomēnes gribas nopirkt visu, ir iztērēta visa krājkasīte ar zobu fejas un kaut kā citādi uzkrātajiem līdzekļiem. Bet es tik skatos un priecājos, kā viņa mācās ar naudu apieties, sajust naudas vērtību un vēlmju neierobežotību pret ierobežotajiem naudas līdzekļiem. Man arī labums, ka vairs veikalā nedīc - nopērc man šito, nopērc man to. Ja vēlies kaut ko, pērc par savu kabatas naudu! Viņai arī labi, ka par to tad var lemt pati, nav visas savas vēlmes man jāizdīc. Pusdienas skolā ir par brīvu, par launagu maksāju, skolas lietas un citas vajadzības - ēdienu, apģērbu, apavus utt., pērku es. Par prēmijām par labām sekmēm vai par palīdzēšanu mājas uzkopšanā - tādas neapsveru principā.

Zinu, ka izklausās 20 eiro mēnesī daudz pirmklasniekam, bet tā kā tas nav saldējumam vai bulciņai kafejnīcā (viņiem skolā nemaz nav kafejnīcas), šim modelim tas nemaz nav tik daudz."

"Nedomāju, ka problēmas ''sāls'' ir kabatas naudā. Manas sīces klasē ir tādi, kam līdzi kastīte ar našķiem, ir, kam līdzi naudiņa, un to našķi nopērk skolas kafejnīcā, ir, kas iztiek ar skolas pusdienām. Neesmu dzirdējusi, ka tur būtu kādas problēmas. Tajā pašā laikā lielīšanās ar vecāku makiem zeļ un plaukst, un ne jau kabatas naudas tiek mērītas. Tiek salīdzināti kā reiz telefoni, ceļojumi un tamlīdzīgas lietas. Mums ļoti nepaveicās ar bērnudārzu, jau tad gāja vaļā teksti "manam tētim makā ir tik simti un kontā tik tūkstoši", "manai mammai ir draugs Ģirts ar tūkstošiem kontā", un audzinātājai bija pilnīgi vienalga, ko viņi tur savā starpā vervelē.

Pluss, ka savējo līdz skolai šādai situācijai bijām morāli sagatavojuši, pāris reižu ieminējusies ir, ka tam tur ir tas vai vēl kaut kas, bet pārrunājam, kas viņai pašai ir, nocitēju savas vecmammas teicienu "ne ar visiem tu līdzināsies", un miers.

Protams, ja vispār savam bērnam var iedot tikai pašu nepieciešamo minimumu un vēl to ar grūtībām, šādā situācijā mammai ļoti sāpēs sirds. Bet tāda nu ir mūsu sabiedrība un mūsu sabiedrības vērtību sistēma. Laipni lūgti mežonīgajā kapitālismā!

Un pats riebīgākais, ka ir arī daži pedagogi, kuri šķiro bērnus pēc vecāku makiem un amatiem. Mazās meitas skolas pasākumos esam ar vīru abi pāris reižu savā starpā iesmējuši, kā pat direktore vienam otram vecākam lien... khm. Skola tāda, ka "interesanti" vecāki tur kaudzēm. Diemžēl. Jo tas nekādi neveicina emocionāli patīkamu vidi visiem bērniem."

"Manējā ir ģimnāziste. Kabatas nauda kā tāda tiek pārskaitīta uz karti - 30 eiro mēnesī, kad ieskaita uzturlīdzekļus, un vēl plus 2,50 eiro darba dienā pusdienām. Šad un tad piemetu kādu eiro dāvanām, bet ekskursijas gan es apmaksāju 100 procentu apmērā. Zinu, ka meitai ir klasesbiedrenes, kam ir 70 eiro mēnesī, citai 20 eiro nedēļā."

"Acīmredzot šeit nav mammas, kas dod lielas kabatas naudas, jo visu savu laiku velta darbam un pašām nav laika gatavot. Domājat, ka biznesa lēdijas, kas pusnedēļu pavada komandējumos, nekompensē materiāli saviem bērniem par laiku, ko nepavada kopā?

Bērnudārzā bija bērns, kuru regulāri izņēma vecākais brālis - pusaudzis. Viņi katru vakaru sprieda, uz kuru (dārgu) tuvējo restorānu dosies vakariņās. Lielajam bračkam - pusaudzim - no maka vēlās āra desmitnieki un piecdesmitnieki. Bet, ko darīt, ja mamma un tēvs daudz strādā, ir augsta līmeņa labi apmaksāti speciālisti, kuriem nav laika bērniem, vakariņām utt? Toties viņi nodrošina iespējami kvalitatīvu ēdienu ārpus mājas. Katram savs. Ja tiem bērniem būtu izvēle, droši vien viņi izvēlētos vakariņas mājās kopā ar vecākiem."

Diskusijā par šo tēmu vari iesaistīties šeit.

Septiņus padomus vecākiem, domājot par kabatas naudas izsniegšanu saviem bērniem, sniedz "Nordea bank" Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja vietniece un "Nordea naudas skolas" vadītāja Anna Fišere-Kaļķe.

1. Bērni ir ļoti vērīgi un mācās no saviem vecākiem, tādēļ būtiski atcerēties, lai vecāku ikdienas prakse sakrīt ar vārdiem.

2. Pirms bērnam izsniegt kabatas naudu, ģimenē vēlams izrunāties par vajadzībām un vēlmēm, un kā iemācīties tās atšķirt.

3. Pirmie soļi naudas plānošanā ir organizēt kabatas naudas izsniegšanu un saņemšanu, līdzīgi kā algas dienu, – noteiktā dienā un apjomā, par ko ar bērnu esat iepriekš vienojušies. Šāda prakse palīdzēs arī vecāku personīgajai finanšu plānošanai.

4. Neregulāri izsniegta nauda vai saņemta tikai svētkos, vai kā dāvana tiek iztērēta bez apdoma, un tās vērtība bērnam liekas ievērojami mazāka.

5. Svarīgi sākumā kopā ar bērnu noteikt mazākus mērķus, kuriem bērns varēs vieglāk sakrāt, laiku pa laikam palielinot šiem mērķiem vērtību un uzstādot jaunus, ambiciozākus mērķus.

6. Atrodoties veikalā, ļaujiet bērnam palīdzēt veikt norēķinus, tādējādi sniedzot iespēju sekot līdzi, izskaitļot, cik tiks iztērēts un cik naudas makā vēl atlicis – tikai praksē un ar vecāku atbalstu bērns vislabāk varēs iegūt veselīgu izpratni par naudu.

7. Visbeidzot, vecāki tiek aicināti runāt ar bērniem par naudas nozīmi vispār, mudinot bērnus pārdomāt un izvērtēt vērtības, kas ir svarīgākas par naudu un kas – mazāk svarīgas.

Kabatas nauda ir pirmie brīvie naudas līdzekļi, kas pieejami bērnam un ar kuriem bērni iemācās rīkoties patstāvīgi. "Nordea naudas skolas" un Bērnu sociālās un finanšu izglītības biedrības pērn veiktā aptauja atklāj, ka 83 procenti vecāku saviem bērniem piešķir kabatas naudu un vienlaikus 58 procenti no tiem norāda, ka to dara neregulāri un bez konkrēta mērķa. Ceturtā daļa aptaujāto vecāku norādījuši, ka bērnam vecumā no septiņiem līdz pat 15 gadiem kabatas naudai atvēl virs pieciem eiro nedēļā. Interesanti, ka lielākā daļa kabatas naudas pie bērniem nonāk skaidrā naudā (94 procenti), tikai seši procenti - pārskaita uz bērna bankas maksājumu karti. Tāpat arī ir vecāki, kuri bērniem kabatas naudu neizsniedz, jo vecāku piešķirtā nauda nav vienīgais bērnu ienākumu avots – bērni kabatas naudu saņem arī dāvanā no radiniekiem vai vecvecākiem, vai nopelna par papildu padarītajiem darbiem.

Sarunās ar bērniem noskaidrojies, ka sākumskolēni kabatas naudu galvenokārt tērē maziem, pašu izvēlētiem pirkumiem – saldumiem, pārtikai skolas kafejnīcā, tādēļ kabatas naudas apmēram noteikti nevajadzētu pārsniegt bērna vēlmes pēc mazajiem pirkumiem. Vēlme uzkrāt līdzekļus savam sapņu pirkumam – ritenim vai spēlēm, vai kādai tehnoloģiskai ierīcei – pirmo reizi parādās pamatskolas vecumā. Tādēļ, lai bērni jau no mazotnes iemācītos veiksmīgi rīkoties ar naudu, būtiska ir tieši ģimenes pieredze un vecāku sniegtās zināšanas. Šis ir brīdis, kad kabatas naudas apjomu var nedaudz palielināt, reizē mudinot apzināt naudas vērtību un informējot par iespējām uzkrāt, iesaka finanšu jomas eksperte.