Dalot bērnus, vecāki tiesas zāles pārvērš kara zonā. Zaudētāji – bērni  (4)

Kad Latvijā valdīja ekonomiskā krīze, bāriņtiesai bija gana mazāk lietu, kurās jāpieņem lēmumi par bērna aprūpes tiesību nodošanu vienam vai otram vecākam no tā sauktajām normālajām ģimenēm. Pēdējos gados, kad ekonomiskā izaugsme uzņem apgriezienus, lietu skaits pieaug, atzīst Krasnogolovs.

Bāriņtiesas priekšsēdētājs stāsta, ka kopējais lietu skaits gan nepalielinās, bet arvien vairāk ir šo sarežģīto lietu, kad šķiršanās procesā iesaistās tiesa, kura, savukārt, lai pieņemtu lēmumu, pie kura vecāka dzīvos bērni, cik bieži un kad tiksies ar otru vecāku, prasa atzinumu no bāriņtiesas.

Parasti abi vecāki ir finansiāli nodrošināti, un, iespējams, tieši šis apstāklis liek domāt, ka tieši es būšu bērnam vislabākais variants, kur atvasei dzīvot ikdienā. Bērns kļūst par manipulatoru, katrs no vecākiem mēģina atvasi uzpirkt, iegādājoties dārgas lietas, nonievājot otru vecāku. Taču – bērnam ir jāizdara izvēle, pie kura no vecākiem turpmāk dzīvot.

Tiesas zāles tiek pārvērstas kara zonās. Katrā pusē ir pa diviem advokātiem, un tad tur iet vaļā… "Karā iesaistās visi – sociālais dienests ne tā paskatījās, bāriņtiesa ne tā pateica, tiesa vispār neko nejēdz, un taisnība ir tikai man. Bet karā jau visi līdzekļi ir derīgi," atzīst Krasnogolovs. "Cilvēki zaudē loģisko saprātu, noniecinot to cilvēku, ar kuru savulaik vienojušies radīt bērnu. Ar bērnu ir strādājuši četri psihologi, un viņš ir pateicis, ka tēvu negrib redzēt, bet tēvs sūdzas visās iespējamās vietās, pieprasot piektā psihologa slēdzienu," par lietām tiesās stāsta Krasnogolovs.

"Paskatieties, māte bērnu nolikusi gulēt uz matrača, šausmas, tā taču ir tāda fiziska vardarbība, atņemiet viņai tiesības, saka tēvs. Un – šausmas, kāds tēvs, aizveda bērnu uz karuseļiem, kas ir bīstami," tipiska pieaugušo reakcija tiesās. "Lai otram parādītu, ka man ir taisnība, gatavi viens otram kaklu pārgiezt," atstāsta Krasnogolovs.

To, pie kura no vecākiem būtu jādzīvo bērnam, tiesai iesaka bāriņtiesa, kura iepriekš ir vākusi lietas materiālus – intervējot abus vecākus, arī bērnu, kaimiņus, radus, veicot psiholoģisko izpēti. Paņēmieni ir dažādi, tomēr bāriņtiesas atzinums tiesā ir tikai viena no pierādījumiem.

Bāriņtiesas priekšsēdētājs norāda, ka sabiedrībā ir izveidojies stereotips, ka bērnam vislabāk būs pie mātes, tādējādi noniecinot tēva jūtas.

Nereti bāriņtiesas virzienā raidīti nicīgi izteicieni, ka citādi lēmumi jau netiek pieņemti, kā bērnu atstāt mātei, jo visi darbinieki ir tikai sievietes. "Jā, tā tas ir, pie mums ir sieviešu kolektīvs. Bet, lūdzu, lai nāk vīrieši un strādā. Mums joprojām ir vakantas darbinieku vietas. Pārmest, ka bāriņtiesā strādā tikai sievietes, ir nekorekti," atzīmē Krasnogolovs.

Ir gadījumi, kad bērna aprūpes tiesības piešķir tēvam, un to nemaz nav tik maz. Tomēr pieaugušajiem ir jāsaprot, ka bērnam ir nepieciešami abi vecāki. Parasti bērns izvēlas dzīvot pie tā vecāka, kurš viņam ir emocionāli tuvākais, ar kuri izveidojusies emocionālā saikne. Visbiežāk tā ir māte, un tas ir normāli, jo pati daba to paredzējusi. "15 gadus vecu jaunieti piespiest dzīvot pie tēva, kuru viņš negrib redzēt, ir stulbi," uzskata bāriņtiesas priekšsēdētājs.

Lai gan bāriņtiesas darbinieki aprunājas arī ar divus gadus vecu bērnu, kuru vecāki plāno dalīt caur tiesu, tomēr aptuveni septiņi gadi ir vecums, kad bērns ir sasniedzis tādu brieduma pakāpi, lai izprastu ģimenē notiekošo un paustu savu viedokli.

"Jāatceras, ka nauda un bērni neiet kopā. Mēs lemsim par labu bērnam, nevis naudai un ietekmei," tā Krasnogolovs.

Prasījuma veids "Saskarsmes tiesību noteikšana" nav izdalīts atsevišķā civillietu kategorijā, jo lietā var būt saņemta gan prasība, gan pretprasība ar dažādiem prasījuma veidiem. Piemēram, aizgādības noteikšana vienam no vecākiem un atcelšana vai ierobežošana otram vecākam un saskaņā ar Civilprocesa likuma 238. pantu (prasības sadalīšanas aizliegums) nosaka, ka lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām (tostarp par saskarsmes tiesību noteikšanu), izspriežami vienlaikus. Līdz ar to daļa no prasījumiem par saskarsmes tiesību noteikšanu var būt iekļauti citās civillietu kategorijās.

Tas, ka lietas tiesā, kas skar bērnu, ir izskatāmas ārpus kārtas, izriet vispirms no Bērnu tiesību aizsardzības likuma. Tiesai civilprocesā un citos procesos Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktais ir jāņem vērā. Bez tam Civilprocesa likums paģērē, ka pagaidu lēmumi, kas skar bērnu (par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts), visi tiesai ir jāpieņem viena mēneša laikā. Par šāda veida lietu izskatīšanas prioritāti izriet Civilprocesa likuma 148. un 423. pants: "Lietās, kas skar bērnu, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu, ne ilgāku par 15 dienām no prasības pieteikuma/apelācijas sūdzības nosūtīšanas dienas".

"Bieži saskaramies ar tēva vardarbību gan pret bērniem, gan viņu māti. Piemēram, sieviete nestrādā, vīrietis ik pa laikam kaut kādu naudu mājās atnes, tādos gadījuma darbos nopelnītu, un nezin kādēļ iedomājas, ja viņš pelna naudu, tad var pielietot fizisku spēku pret pārējiem ģimenes locekļiem," skaudro dzīves realitāti atklāj Krasnogolovs.

Šādās ģimenēs ir bezrūpīga attieksme pret bērnu, pilnīga nolaidība. Un tad bāriņtiesa un sociālais dienests mēģina iejaukties. Tomēr parasti šī iejaukšanās pozitīvu rezultātu nenes, pēc pusgada atkal šī pati ģimene nonāk bāriņtiesas redzeslokā.

Lielākā daļa bāriņtiesas klientu ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Visvienkāršākās lietas ir tās, kurās, piemēram, piedzimst mazulis, bet vecāki par viņu vispār nerūpējas. "Viņiem bērns nav vajadzīgs. 70 procentos gadījumu šie vecāki samierinās ar bāriņtiesas lēmumu mazuli šķirt no ģimenes, viņi nedara neko, lai bērnu atgrieztu. Šīs ir salīdzinoši vienkāršās lietas," skaidro Krasnogolovs.

"Viņš, piemēram, nospļaujas manā kabinetā, un es kā valsts amatpersona neko nevaru darīt. Es pie sevis klientus pieņemu, sarunas ierakstot," saka Krasnogolovs. Viņš paskaidro, ka kāda sieviete laikrakstam esot stāstījusi, ka viņš pieprasījis kukuli. Amatpersona par nepatiesu apvainošanu vērsusies Valsts policijā, kur esot sākts kriminālprocess. Par tā virzību bāriņtiesas vadītājam ziņu neesot.

Lai galvas smadzenes sakārtotu normālās sliedēs un darbs netiktu nests uz mājām, Rīgas dome bāriņtiesas darbiniekiem ir nodrošinājusi speciālistu konsultācijas. "Mums ir savs supervizors, kas palīdz sakārtot galvu. Darbā ir atbalsts no kolēģiem, viens otru pastiprinām," atklāj amatpersona, kura bāriņtiesā strādā jau kopš 2006. gada, bet par iestādes vadītāju – septiņus gadus.

Uz jautājumu, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami, lai bāriņtiesa strādātu vēl veiksmīgāk, Krasnogolovs atbild īsi: "Sabiedrības uzticība, tas arī viss. Lai cilvēki nebaidās ziņot. Mums tiesiskā apziņa ir zemā līmenī, nezin kādēļ, cilvēki biežāk cenšas apšaubīt likuma taisnīgumu."

"Ja sociālais dienests tev saka, ka tev vajag iziet kursus par bērnu emocionālo audzināšanu, ka jācīnās ar atkarībām, tad tev ir jāsaka, ka es to darīšu – sevis un bērna dēļ, nevis jāsaka, ka dienesta darbiniekam pašam ir atkarības problēmas," situācijas iezīmē amatpersona.

Cilvēki sevī nespēj saskatīt vainu. "Mums pārmet nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanu. Redz, bāriņtiesa atņēma bērnu. Sieviete uz ielas atrodas ar zīdaini, un viņai ir 4,5 promiļu alkohola reibums. Un šī sieviete nesaprot, kāpēc viņai ir atņemts bērns, viņai visa sabiedrība ir vainīga, tikai ne viņa pati," atstāsta Krasnogolovs.

Nereti neizpratni izsakot arī nozares profesionāļi – policija, sociālais dienests. "Daudzi domā, ka bāriņtiesa var visu, bet nevaram visu, taču tāds priekšstats nereti ir," tā bāriņtiesas priekšsēdētājs.

Piemēram, bāriņtiesas darbinieki, kuri lemj bērnu likteņus, atalgojumā saņem ap 800 eiro pirms nodokļu nomaksas. Darbinieki, kuriem nav tiesības pieņemt lēmumus par bērnu nākotni, saņem ap 600 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tieslietu ministrijas pārstāve Vītola informēja, ka "saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 61. pantu Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga ir 1647 eiro pirms nodokļu nomaksas. Papildus informējam, ka saskaņā ar šī paša likuma 15. pantu tiesnesis saņem izdienas piemaksu 7-35 procentu apmērā no mēnešalgas."

Vēl viens aspekts, ar ko īsti nav mierā bāriņtiesas vadība, ir smagais birokrātiskais slogs. "Arī sociālā darbinieka uzdevums ir sociālais darbs, bet bieži viņi ir tik aizņemti tieši ar papīru aizpildīšanu. Mēs vienkārši vairojam papīru, un visā valstī šis moments ir ačgārns. Ja man kabinetā ienāk kolēģis un prasa "Aivar, ko man darīt, aizpildīt šo atskaiti, vai braukt glābt bērnu?" es, protams, atbildu, ka jāglābj bērns. Tad papīru rakstīšana tiek atlikta," par darba ikdienu stāsta amatpersona.

Rīgas bāriņtiesā dienā tiek pieņemti vidēji 15 lēmumi, katram darbiniekam ir ap 200 aizbildņu, kurus reižu pa reizei jeb vismaz reizi gadā ir jāapmeklē. Darba slodze ir liela, tādēļ nereti tiek pieļauti sīki, formāli pārkāpumi, par kuriem bāriņtiesai ir norādījušas atsevišķas iestādes, tostarp Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Tomēr Krasnogolovs atzīst, ka neviens bāriņtiesas darbinieku pārkāpums nav nekādi ietekmējis bērnu labklājību vai drošību. Tie visi bijuši formāli, piemēram, lēmuma tapšana virs likumā noteiktā termiņa. "Cenšamies, bet gadās, piemēram, lietās sajaukt dokumentus. Pērn ar sodu – mutisku aizrādījumu – sodīti četri bāriņtiesas darbinieki. Pret vienu tika sākta disciplinārlieta, bet šis darbinieks nepieņem lēmumus attiecībā pret bērniem," stāsta Krasnogolovs. Lai ieskicētu bāriņtiesas darba slodzi, amatpersona atklāj, ka pērn bāriņtiesai bijusi 64 000 dažādu dokumentu aprite. Kopumā pieņemti 3335 dažādi lēmumi.

Lai gan Rīgas domē bāriņtiesas 2015. gada darbības rezultāti vēl nav skatīti, Krasnogolovs dažus ciparus bija gatavs atklāt. Pagājušā gada laikā pieņemti 316 lēmumi par bērna aizgādības tiesību atņemšanu, bērnu aprūpes iestādēs atrodas 400 bērnu, audžuģimenēs – 205, 1100 bērniem noteikti aizbildņi. Pērn kopumā Rīgā adoptēti 98 bērni, no tiem 37 uz ārvalstīm, bet 41 tepat Latvijā. 20 gadījumi bijuši, kad laulātie adoptējuši otra laulātā bērnu. Vienpersoniski pieņemti 94 lēmumi.

Tie ir lēmumi, ko var pieņemt bāriņtiesas vadītājs un daži bāriņtiesas locekļi. Šādus lēmumus parasti pieņem ārkārtas situācijās, piemēram, policija jau nolēmusi no ģimenes izņemt bērnu, jo viņš atradies veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos, bet bāriņtiesas amatpersona pārapstiprina šo policijas lēmumu. Pēc tam tiek vākti lietas materiāli, un atkārtoti konkrēto gadījumu skata trīs bāriņtiesas locekļi. Vienpersoniski pieņemtais lēmums ir spēkā 15 dienas.

Krasnogolovs ļoti augstu novērtē kolēģus, kuri strādā ar misijas apziņu, citādi šajā darbā nevarot. Viņš vēlējās izmantot izdevību un pateikt paldies kolēģiem par nesavtīgo darbu. Tāpat amatpersona atzīmēja veiksmīgo sadarbību ar Rīgas pašvaldības un arī Valsts policiju.