Kas liecina, ka pār tavu dzīvi valda bailes, un kā ar tām saprasties?

Mums mācīts, ka bailes ir nīkuļiem. Mēs tās uzskatām par vājību, par kaut ko no citu acīm slēpjamu un vientuļos aptumsuma brīžos izdzīvojamu. Taču bailes nav nekas tāds, no kā jākaunas! Bailes ir viltīgas un maskējas dažādi, taču – pareizas attiecības ar bailēm var nodibināt vien tad, kad skatās tām acīs un atzīst tās.

Bailes ir līdzīgas sāpēm – tas ir emocionāls un fizisks brīdinājuma signāls, ka kaut kam mūsos jāpievērš uzmanība nekavējoši. No bailēm nevis jābēg, bet jāizvēta tās un jāļauj tām mūs izdziedināt.

Ekstrasense Aija Trofimova baiļu tēmu komentē šādi: "Pašas par sevi bailes tiek dotas cilvēkam, lai viņu pasargātu un palīdzētu izdzīvot. Tomēr bieži ir gadījumi, kad cilvēks, pārņemts ar bailēm, neļauj sev dzīvot, traucē sev attīstīties vai izposta savu un tuvinieku dzīvi. Cilvēka ķermenī baiļu enerģija parasti krājas kreisajā pusē. Ja šī enerģija ir nostrādājusi pozitīvi: piemēram, cilvēks iet pāri ceļam un ierauga, ka viņam virsū lielā ātrumā brauc automašīna. Bailes nostimulē ķermeņa reakciju, skriešanas ātrumu, adrenalīna devu, rezultātā – cilvēks izglābjas, bailes tiek izmestas ārā no enerģētiskā lauka.

Bet var būt arī pretēji gadījumi, kad bailes traucē un tiek krātas – bez iespējas atbrīvoties no tām. Un tad tās ir kā spēcīgi nospiests bremzes pedālis, kas traucē dzīvot. Jo, ja ir bailes, tad citu jūtu nav. Bailes valda pār visu – cilvēks nespēj ne priecāties, ne mīlēt..."

Aijas praksē visbiežāk nākoties saskarties ar bailēm palikt vienam vai šķirties no kāda cilvēka – pat tad, ja nekādas mīlestības sen vairs nav.

"Vislabākais veids, kā pārvarēt bailes, ir – rīkoties," uzskata ekstrasense Aija. "Traucē ne jau pašas bailes, bet nespēja tās kontrolēt. Katru dienu mēs varam izvēlēties, kā dzīvot, – bailēs vai izaugsmes iespējās, radot sev jaunu nākotni. Lai varētu sev palīdzēt, vispirmām kārtām jānosaka savu baiļu cēlonis, piemēram: bailes būt atraidītam, bailes būt pazemotam, bailes no neveiksmes, bailes no veiksmes, bailes kļūdīties, bailes no intīmām attiecībām, bailes no atbildības, bailes no vainas sajūtas, bailes no rūpēm, bailes no vientulības, bailes iemīlēties, bailes uzticēties, bailes domāt pašam par sevi, bailes no slimībām, nāves bailes, bailes palikt nabagam un tā tālāk."

Izveido sarakstu ar savām bailēm, paskatieties, kādas bailes traucē tieši tavai personīgajai izaugsmei. Katrām savām bailēm blakus pieraksti pašu sliktāko notikumu scenāriju un variantus, kā ar to tiksi galā.

Ļauj sev izjust bailes un izbaidīties: piemēram, ja baidies no publiska pazemojuma, iedomājies, ka par tevi smejas ļaužu pūlis un rāda ar pirkstiem. Tad domās nofotografē šo ainu, ar šķērēm sagriez šo "foto" smalkos gabaliņos un sadedzini. Sarunā ar savu zemapziņu – izveido sev vēlamo pozitīvo rezultātu, piemēram, ka kolēģi tevi apsveic ar labu darba rezultātu. Vai, saņemot analīžu rezultātus, tu uzzini, ka esi pilnīgi vesela.

Meditēšana ir pamatīgi pētīts un zinātniski atzīts ceļš, kā samazināt bailes, uzlabot veselību, sapurināties un uzskaņoties uz īstās dzīves maģijas frekvences. Aija Trofimova iesaka šādu praksē pārbaudītu meditāciju: dziļi atslābinies un iedomājies, ka atrodies uz takas, kas ved cauri kalnainai ielejai. Aplūko apkārtni, sajūti ar kājām zemi. Ieklausies skaņās... Ieelpo svaigo kalnu gaisu... Ej pa taku, kas ved augstu kalnos... Kad apej apkārt klintij, tu ieraugi sev priekšā alu. Tu pieej pie tās un ieraugi, ka tur kāds ir. Tas var būt sirmgalvis vai sirmgalve. Lai tas ir jebkurš tev pieņemams tēls...

Pasveicini gudro sirmgalvi un pastāsti par tām bailēm, kuras vēlies pārvarēt. Gudrais tev iedos vienu vai vairākas veltes. Katra no tām simbolizēs personīgās rakstura īpašības, kuras tev jāattīsta, lai varētu pārvarēt bailes (piemēram, godīgums, tiešums, drosme, uzticēšanās, atzinība, humora izjūta, radošie talanti, gudrība vai mīlestība).

Pieņem katru balvu, ļaujot sev to ieraudzīt, uzzināt, ko tā simbolizē, saprast tās nozīmi... Ja neesi pārliecināta, pajautā sirmgalvim padomu. Pēc tam pateicies un atvadies

Tagad dodies atpakaļceļā, virzoties lejā pa kalnu taku, nesot rokās savas dāvanas. Ar lēnu ieelpu un izelpu atgriezies atpakaļ realitātē.

Ikreiz, kad uzmācas baiļpilnas domas, apšaubi tās. Kas šajā domā ir īstens un kas ne? Brīdī, kad tu sāc apšaubīt savas domas patiesumu, tu izveido distanci starp sevi un šo domu un vari palūkoties uz to kā "vērotājs no malas". Tehnikas, kā to izdarīt, var atrast, piemēram, Bairones Keitijas bezmaksas resursos The Work.

Einšteins ir teicis: "Visnozīmīgākais lēmums, ko pieņemam, ir – vai mēs ticam, ka dzīvojam mums draudzīgā vai naidīgā Visumā." Ja domā, ka šis ir naidīgs Visums, dzīve ir tiešām biedējoša. Bet, ja tici, ka tevi uztur, sargā un lolo Visaptverošas Mīlestības saprātīgais spēks, tu vari atslābt. Vienalga, vai tu pieskaiti sevi kādai noteiktai reliģijai, vai sauc sevi par "garīgu, bet ne reliģiozu", itin viss, kas palīdz tev noticēt draudzīgam Visumam, palīdz nomierināties un paļauties, nodot tavu problēmu atrisināšanu dievišķajam (lai kā tu to dēvētu). Kad beidz ar zobiem un nagiem ķerties pie tā, ko ego vēlas, un pārstāj pretoties tam, ko ego nevēlas, tu vari brīvi tapt par dievišķā instrumentu, ļaujot notikt visam, kam caur tevi jānotiek.

Ir patiešām grūti veikt šādu transformāciju vienatnē! Sākumā ir svarīgi, cik vien iespējams, izvairīties no cilvēkiem, kuru dzīvi vada bailes (un turklāt nenosodīt viņus). Tā vietā atrodi citas, drosmīgas būtnes, kuras veic drosmīgas izvēles par labu savam īstajam "es". Ja dosies šajā ceļā viena, jutīsies nobijusies – un drusciņ traka. Taču citu dzīvēs notiekošās maģijas pieredzēšana iedvesmos tevi nemainīt kursu, lai cik vētrains būtu ceļojums.

Raksta tapšanā izmantoti materiāli no Wakeup-world.com.