Droši vien maz būs tādu vecāku, kuri nav saskārušies ar naudas līdzekļu vākšanu bērnudārza "fondam", dāvanām audzinātājām, auklītēm, pavārītēm un bērnudārzam kā iestādei, piemēram, beidzot bērndārznieka gaitas. Šķiet, ka jau vairākus gadus it kā sistēma ir skaidra – bērnudārza personāls naudu vākt nedrīkst, bet vecāki paši var kooperēties un vākt naudu kādam mērķim. Tomēr situācija nav tik skaidra, izrādās, atbildīgajām iestādēm ir visai plaši un dažādi interpretējami viedokļi par to, ko drīkst un ko nedrīkst.
Jautājumu aktualizējām, saņemot kāda tēta sašutuma pilno vēstuli par kādu bērnudārzu Rīgas centrā. Atbildīgās iestādes atsaucas uz dažādiem likumiem, kas it kā regulē šo jautājumu, un šo normu interpretācija ir izprotama pēc vēlmēm. Drīkst vai nedrīkst? Atbildi var izdomāt katrs pats.
Viena bērna vecāki izjauc mikroklimatu dārziņā
Tieši ar šādu sašutuma pilnu vēstuli portālā Cālis.lv vērsās kāds tētis, kura dēls šogad beigs bērndārznieka gaitas kādā pašvaldības finansētā pirmsskolas iestādē Rīgas centrā. "Mums visu laiku dārziņā notika teātra izrādes, koncerti, jā, tie bija maksas, bet par mazām naudiņām. Bērniem patika, ka notiek kaut kas īpašs un nebija jau arī bieži šie pasākumi. Bija iecerēta arī viena radošā nodarbība, arī par nelielu samaksu, kad pēkšņi bērnudārza vadība pateica, ka nekādu teātru, papildu nodarbību nebūs. Viena bērna vecāki esot vērsušies visās iespējamās iestādēs, iesniedzot sūdzību. Un mums, visiem pārējiem, viss tika noliegts. Tika sasaukta sapulce un pateica, ka nekādas dāvanas, piemēram, izlaidumā nedrīkst dāvināt. Arī puķes vai koka stādu ne.
Es uzskatu, ka tas ir netaisni. Viena bērna vecāki ar savu rīcību ir sagrāvuši jebkādas iespējas mums, vecākiem, pateikt paldies bērnudārza audzinātājām. Trešās personas, kurām nav līguma ar bērnudārzu, it kā varot dāvanas pasniegt, bet vecāki ne. Un bērni vairs neredzēs nevienu teātra izrādi. Daudziem taču tā ir vienīgā kultūras iespēja, jo vecāki nevar aizvest bērnu uz lielajiem koncertiem un teātra izrādēm, kur biļešu cenas ir daudz augstākas. Nu tas ir absurds!" tā raksta kāda bērna tēvs.
Ko saka Izglītības kvalitātes valsts dienests
Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs portālam Cālis.lv norāda, ka dienests nav aizliedzis bērnudārzos organizēt teātra izrādes. Tomēr, ja teātra izrādes tiek organizētas pirmsskolas izglītības programmas īstenošanas laikā, t.i., laikā, kad bērni parasti atrodas bērnudārzā, tās ir uzskatāmas par mācību un audzināšanas procesa sastāvdaļu, un ar teātra izrādēm saistītās izmaksas būtu jāsedz no bērnudārzam piešķirtās naudas.
Tas nozīmē, ka bērnudārzs nav tiesīgs lūgt bērnu vecākiem maksāt par teātra izrādēm, ja vien viņi paši brīvprātīgi nav vienojušies tās līdzfinansēt. Tomēr arī tad, ja vairākums vecāku brīvprātīgi vienojas, ka aicinās uz bērnudārzu teātri un par to maksās, visiem bērniem ir jānodrošina Izglītības likumā noteiktās vienlīdzīgās tiesības un iespējas iegūt valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītību. Līdz ar to arī tiem bērniem, kuru vecāki nav samaksājuši, ir jānodrošina iespēja noskatīties bērnudārza darba laikā organizētās teātra izrādes.
"Mums visiem ir jāsaprot, ka vecāku turības līmenis nav vienāds, un ir vecāki, kas nespēj finansēt regulāru maksas teātra izrāžu rīkošanu bērnudārzā vai arī vēlas šo naudu lietot teātra apmeklēšanai kopā ar ģimeni, un viņiem ir šādas tiesības. Tomēr par vienu vai otru vecāku lēmumu nedrīkst ciest bērni. Tātad – ja daļa vecāku nolemj aicināt uz bērnudārzu teātri un par to maksāt, bet citi tam nepiekrīt, naudu no viņiem nedrīkst pieprasīt obligātā kārtā vai kaunināt par nemaksāšanu. Tāpat par šādu vecāku lēmumu nedrīkst ciest bērni," norāda Platonovs.
Attiecībā uz vecāku ziedojumiem un dāvinājumiem kvalitātes dienests uzsver, ka arī bērnudārzs no bērnu vecākiem var saņemt Izglītības likumā noteiktos papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā. Tomēr bērnudārzam ir jāievēro Izglītības likumā noteiktais regulējums par papildu finanšu līdzekļu izlietojumu, t.i., tos var izlietot bērnudārza attīstībai, aprīkojuma un mācību līdzekļu iegādei, pedagogu materiālai stimulēšanai.
Īpaši jāuzsver, ka ziedojumu un dāvinājumu vākšanas procesā jānodrošina brīvprātības princips, kas, piemēram, nozīmē, ka bērnudārzs nedrīkst noteikt ziedojumu apjomu, iemaksu regularitāti vai iemaksu termiņu. Ja par ziedojumu vai dāvinājumu veidu un apjomu savstarpēji ir vienojušies vecāki, tad viņiem pašiem ir jāorganizē un jāpiedalās to vākšanā.
Gan attiecībā uz teātra izrādēm, gan ziedojumiem un dāvinājumiem jāatceras, ka bērnudārza pedagogi nedrīkst iesaistīties papildu finanšu līdzekļu vākšanā, jo tas pārsniedz viņu Izglītības likumā noteiktās tiesības.
Cita iestāde – ziedojumu un dāvanu pieņemšana ir pretlikumīga
Turpretim Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde portālam Cālis.lv uzsver, ka, runājot par teātra izrādēm un koncertiem pirmsskolas izglītības iestādēs, iestādei ir tiesības trešajām personām atļaut organizēt teātra izrādes un koncertus, iepriekš ar šiem organizatoriem noslēdzot telpu nomu līgumu.
Savukārt vecākiem ir tiesības izlemt, vai viņa bērnam apmeklēt šos pasākumus vai ne. Ja vecāki izlemj, ka bērns neapmeklēs teātra izrādi, tad ar bērniem, kuri izrādi neapmeklē, kopā paliek pedagogs un tiek turpināts ikdienas darbs. Iestādei ir arī tiesības šādus pasākumus neorganizēt, jo izglītības programma to neparedz. Iespējams, ka iestāde ar lēmumu neorganizēt teātra izrādes vai koncertus, nodrošina labāku psiholoģisko mikroklimatu, lai visi bērni saņemtu vienādas iespējas un neizjustu jel kāda veida diskrimināciju.
Runājot par dāvinājumiem un ziedojumiem, Vilde informē, ka RD IKSD ir izdevis iekšējos noteikumus, pamatojoties uz likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 14. pantā noteiktajiem ziedojumu pieņemšanas ierobežojumiem valsts amatpersonām, tādēļ iestāde tiešā veidā nevar pieņemt ziedojumus no bērnu likumiskajiem pārstāvjiem.
Taču pastāv iespēja dibināt iestādes atbalsta fondu, kas ir trešā persona un vecākiem ir iespēja dāvināt atbalsta fondam vai ziedot tam, tālāk iestāde var saņemt dāvinājumu no Atbalsta fonda, līdzīgi kā dāvinājumus iestādes saņem no juridiskām personām, dāvinājuma pieņemšanu attiecīgi noformējot pēc normatīvo aktu prasībām. Atbalsta fondā vecāki ziedojumus vai dāvinājumus veic tikai un vienīgi brīvprātīgi, uzsver Vilde.
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 14. pants nosaka ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus. Par ziedojumu šā likuma izpratnē uzskatāma finanšu līdzekļu, preces vai pakalpojumu bezatlīdzības atvēlēšana (nodošana) noteiktiem mērķiem. Valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai ir aizliegts prasīt vai pieņemt no fiziskās vai juridiskās personas ziedojumu, kā arī cita veida mantisku palīdzību publiskām vajadzībām, ja ziedojums vai palīdzība ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz šo fizisko vai juridisko personu.
Valsts amatpersona, kā arī publiskas personas institūcija var pieņemt ziedojumu un citāda veida mantisko palīdzību publiskas personas institūcijas vajadzībām — personāla apmācības vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, ja to sniedz kāda neiesaistīta trešā persona un tas tiek pieņemts, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, kā arī neveicina valsts amatpersonas nokļūšanu interešu konflikta situācijā. Pirms ziedojuma vai mantiskās palīdzības saņemšanas nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas atļauja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
