Olas, kafija un pipari ir labie 'zēni'. Profesors Danilāns lauž mītus par veselīgu uzturu  (53)

"Briesmīga pļurkšķēšana ir tā, ka ar nepareizu uzturu vai neregulāru ēšanu var ļoti viegli sabojāt kuņģa un zarnu traktu, tikt pie kuņģa iekaisuma vai čūlas. It kā daba mūs būtu dzemdinājusi tādus vārguļus," ar sev tik raksturīgo humoru stāsta profesors Danilāns. "Tikko kādas problēmas ar vēderu, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un arī daudzi ārsti spriež, ka laikam būs pieļāvuši kļūdas ēšanā, kaut ko sliktu lietojuši uzturā un tagad, redz, no tā saslimuši.

Teikšu tā: var jau gadīties, ka kādreiz ēdiena dēļ kādi gremošanas traucējumi rodas, bet sabojāt kuņģa un zarnu traktu ar ēdienu – tas ir gandrīz vai neiespējami! Mēs esam dzimuši ar ļoti spēcīgu, varētu teikt, dzelžainu kuņģa un zarnu traktu, tāpēc ļoti maza izredze to ar ēdienu sabojāt. Tas var izturēt ļoti daudz ko. Nu labi, ir viens veids, kā var sabojāt gremošanas traktu – bieži un lielās devās dzert krutku, bet arī to vajag darīt gadiem ilgi. Protams, novecojot kuņģa un zarnu trakts kļūst švakāks, kā jau visi orgāni, bet ēdiens te nav tas vainīgais."

Danilāns skaidro, ka uzturam ir daudz lielāka loma, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, kā arī otrā tipa cukura diabēta profilaksē. "Vesels cilvēks var ēst visu, ko panes. Protams, visu ar mēru. Atsevišķu slimību dēļ gan ēšanas lietas var būt jāuzpasē. Starp citu, kuņģa un zarnu trakta slimību dēļ – ļoti reti. Pat hronisks gastrīts, kuņģa čūla un čūlainais neprasa īpašu diētu. Ēd pilnvērtīgu uzturu! Kas nepatīk vai izraisa kādu diskomfortu, to neēd. Viss! Ne kafija, ne pipari, ne asi ēdieni kuņģa un zarnu traktam nekaitē. Arī gāzētais ūdens ne, kādreiz tikai vēderu uzpūš. Ja pārlieku pūš, tad vienkārši nevajag dzert, bet neko sliktu tas izdarīt nevar. Pāriet tikai uz maigu uzturu un putriņām, lai saudzētu gremošanas traktu, noteikti nav nepieciešams."

Danilāns stāsta, ka arī regulāru ēdienreižu nozīme tiek pārspīlēta. Piemēram, ja no rīta nav apetītes, nevajagot par visām varītēm mēģināt kaut ko iedabūt kuņģī, it īpaši tiem, kuriem ir liekais svars. Ko tik cilvēki neizdomājot un nesaklausoties no citiem! Viens no izplatītākajiem mītiem – ja neieturēsi brokastis, izveidosies kuņģa čūla vai kāda vēl ļaunāka slimība. "Tas ir pilnīgi aplams uzskats. Kā jau teicu, daba mums dāvājusi ārkārtīgi spēcīgu gremošanas traktu un atteikšanās no brokastīm to nesabojās."

Tagad iesaka ieturēt piecas ēdienreizes dienā – brokastis, otrās brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas. "Obligāti piecas reizes dienā un vēl ik pēc trīs stundām – tas ir pārspīlējums, no kura reālajā dzīvē parasti ir vairāk sliktuma, nekā labuma. Apzinīgam cilvēkam ārsts vai uztura speciālists iesaka ēst piecas reizes dienā. Cik tagad ir pulkstenis? Oi, man tagad būtu jāēd! Bet, ko iesākt, ja tajā mirklī nevari? Tāds apzinīgs cilvēks sāks uztraukties, pārdzīvos, ka viņam, piemēram, robs izveidosies kuņģī. Ne robs, ne čūla neizveidosies. Tā ir kārtējā aplamā tenka par gremošanas lietām."

Galvenais, kas ēšanas ziņā ir jāievēro, uzturam ir jābūt daudzveidīgam un pilnvērtīgam, uzsver profesors. Tad, kad gribas ēst, vajag paēst. Ēdienreižu skaits – cik dzīve ļauj un pašam gribas. Pilnīgi pietiek arī ar trīs ēdienreizēm dienā. Ja kādreiz nesanāk paēst tad, kad iecerēts, nevajag taisīt no tā traģēdiju.

Seko loģisks jautājums – ja jau nepareizs uzturs un ēšanas paradumi gremošanas traktu nevar sabojāt, kas tad? "Kuņģa un zarnu traktu bojā dažādas infekcijas, kā arī… medikamenti. Vai dieviņ, cik veiksmīgi cilvēki ar medikamentiem bojā savu kuņģa un zarnu traktu. Ar ēdienu viņi nevar sabojāt, tad nu cenšas ar medikamentiem. Par laimi, ne visiem tas izdodas, bet dažiem sanāk tīri labi," ironizē profesors.

"Latvija ir pārblīvēta ar medikamentiem. Tos lieto gan slimi, gan veseli. Bieži – bez vajadzības. Ja cilvēkam sākas gremošanas traucējumi, viņš domā: ē, laikam saēdos vakar piparus! Bet to, ka viņš n-tos medikamentus iegāzis iekšā, nez kāpēc neatceras. Tikai nepārprotiet – es nesaku, ka medikamenti nav jālieto vispār. Bet tie jālieto pēc iespējas mazāk. Tad, kad tiešām vajag. Esmu 21. gadu simteņa ārsts. Zinu, ka bez medikamentiem bieži neiztikt. Arī pats saviem pacientiem izrakstu."

Jautāts, kuri medikamenti var kaitēt kuņģa un zarnu traktam, profesors saka: "Daudzi, īpaši nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, tas pats aspirīns, ko daudzi lieto, lai šķidrinātu asinis, kaut ārsts to nemaz nav ieteicis. Tādēļ man nodaļā ieved iekšā daudzus pacientus ar asiņojošām čūlām. Čūla vaļā, pats galīgi gar zemi. Viņš esot ar aspirīnu šķidrinājis asinis pats no savu galvu trombozes profilaksei..," nopūšas Danilāns.

Profesors uzsver, ka gadi vien nav rādītājs, ka jālieto aspirīns. To vajadzības gadījumā nozīmēs ārsts. "Ja pareizi dzīvo, ļoti daudziem nevajag aspirīnu. Ir, kam vajag, bet tad to pasaka ārsts. Aspirīns nav jālieto bez medicīniska iemesla – lai šķidrinātu asinis vai labāka pašsajūta būtu. Tā ir pēdējā muļķība."

Ja ārsts ir rekomendējis lietot aspirīnu, līdztekus jālieto medikamenti, kuri pasargā kuņģa un zarnu traktu, palīdz izvairīties no gļotādas bojājumiem vai mazināt tos.

"Danilāns pakļaujas kardiologiem. Ja kardiologi saka, jā, jālieto aspirīns vai klopidogrels, tad jālieto. Visi tie ir draņķi, ja runā par manu mīļo kuņģa un zarnu traktu, bet es padodos, jo ir gadījumi, kad tie tiešām ir nepieciešami sirds veselībai. Tas var būt dažādu sirds slimību gadījumā, pēc stentu ielikšanas vai infarkta. Bet tos jālieto kopā ar protonu sūkņa inhibitoriem, medikamentiem, kas sargā kuņģa un zarnu traktu."

Arī ar uztura bagātinātājiem Danilāns neiesaka aizrauties. "Veselam cilvēkam tie nav vajadzīgi. Tagad ir ledusskapji un saldētavas, mums ir pieejami svaigi produkti jebkurā gadalaikā. Ņem un lieto svaigus dārzeņus un augļus un nekādas kapsulītes tev nebūs vajadzīgas."

"Agrāk kardiologi un citi ārsti bļāva – olas neēdiet, tajās ir daudz holesterīna! Apgalvoja, ka olu ēšana veicina asinsvadu sklerozes veidošanos. Tagad zinātnieki izpētījuši, ka tās ir pilnīgas muļķības. Olas aterosklerozi neizraisa. Izrādās, olas dzeltenumā ir lecitīns un vēl daudzas citas vielas, kas stiprina asinsvadus. Tās ar uzviju nosedz to, ka olās drusku ir holesterīns," stāsta Danilāns.

"Gala rezultātā olas ir "labais zēns" – vērtīgs, veselīgs, asinsvadus stiprinošs produkts! Protams, nevajag ēst desmit olas dienā. Attiecībā uz tām – gluži kā uz jebkuru citu produktu – jāievēro mērenība, bet vienu vai divas olas gan var pilnīgi droši ēst kaut katru dienu. Nekādas sklerozes no tā nebūs. Un par apgalvojumu, ka olas var sabojāt kuņģa un zarnu traktu, es vispār nevaldāmi ķiķinu savās ūsās. Līdz šim neviens tāds gadījums pasaulē nav aprakstīts," smej profesors.

Arī piena produkti – ne tikai vājpiena, bet arī pilnpiena – vairs netiek uzskatīti par asinsvadu ienaidniekiem. "Pienu jālieto mazāk, bet treknu pienu, krējumu un sviestu nedrīkst vispār? Pats savulaik pacientiem tā teicu, jo nepārprotami šķita, ka piena tauki ir slikti. Tagad – lūdzu, ēd, labi produkti, asinsvadus un sirdi nebojā, sklerozes nebūs! Protams, nevajag pārspīlēt! Piena produkti ir vērtīgi, jo satur kalciju, kas vajadzīgs kauliem. Ja kalcija trūkst, kauli kļūst trausli, veidojas osteoporoze."

Profesors uzsver, ka piena produktus īpaši svarīgi lietot jaunām meitenēm, jo sievietēm osteoporoze attīstās biežāk. Kaut kauli parasti kļūst trausli tikai pēc 50 gadu vecuma, par to stiprību vissvarīgāk rūpēties jaunībā. "Kaulu stiprināšana notiek tikai tai dzīves posmā, kamēr nav izbeigušās mēnešreizes. Pēc tam piens un piena produkti var tikai aizkavēt kaulu stiprības mazināšanos," norāda profesors.

Nesen pētniekiem izdevies pierādīt, ka arī kafija gadiem ilgi tikusi nepelnīti pelta. "Tagad var droši apgalvot, ka kafija ir labs, veselību stiprinošs dzēriens. Zinātnieki gadu desmitiem ilgi novēroja, kā dzīvo un ar kādām slimībām slimo liela cilvēku grupa, kuras pārstāvji dienā izdzer trīs līdz četras tasītes kafijas, un tikpat liela cilvēku grupa, kas kafiju nelieto vispār. Secinājums – tie, kas lietoja kafiju, septiņas reizes retāk saslima ar aknu vēzi. Arī zarnu vēzis kafijas dzērājus bija skāris retāk. Tāpat – sirds un asinsvadu slimības. Arī asinsspiediens viņiem bija labāks nekā tiem, kas kafiju nelieto."

Jautāts, kā īsti skaidrojams tas, ka kafija mazina risku saslimt ar aknu vēzi un daudzām citām kaitēm, profesors saka: "Kafija satur antioksidantus un, domāju, zinātnieki vēl daudz ko vērtīgu atkodīs kafijas sastāvā. Bet man kā ārstam pat tik ļoti neinteresē, kāpēc kafija uzlabo veselību. Mani interesē, ka tā tas tiešām ir. Mīļie, tas ir pierādīts!"

Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka, pretēji iepriekš valdošajam viedoklim, kafija ir veselīgāka par tēju, piebilst profesors.

"Tikai nepārprotiet – es nesaku, ka kafija ir brīnumlīdzeklis, ko tagad obligāti vajadzētu dzert pilnīgi visiem, pat tiem, kam tā negaršo vai izraisa kādas nepatīkamas sajūtas. Citādi būs cilvēki, kas teiks: kādas muļķības tas Danilāns te sastāstījis, kad es dzēru kafiju, nejutos labi! Un es varu tikai piekrist – obligāti kafija nav jādzer. Galu galā arī tēja nav inde. Mēs esam atšķirīgi. Kādam pēc kafijas dzeršanas spiež pakrūtē, kādam svilina, kādam pastiprināti izdalās gāzes. Dzert to nav spiesta lieta. Bet, lai vai kādas būtu nepatīkamās sajūtas pēc kafijas dzeršanas, varu nomierināt, ka dzēriena rosinātie zarnu trakta darbības traucējumi nav bīstami. Kafija nevar izraisīt zarnu vēzi vai citu smagu gremošanas trakta slimību, gluži pretēji – pasargāt no tām."

Profesors Danilāns piebilst, ka šķīstošajai kafijai piemīt tādas pašas veselību stiprinošas īpašības, kādas ir maltajai kafijai, kas gan nav sakāms par kafiju bez kofeīna. Arī uz kafiju attiecināms teiciens – kas par daudz, tas par skādi.

"Es biju endokrinologu kongresā Bangkokā (Red.: Taizemes galvaspilsēta), kur tika runāts par atviļņa slimību, dedzināšanu un citām Latvijā izplatītām vainām. Parunāju ar Bangkokas dakteriem. Viņi saka: ko jūs tur, Eiropā un Amerikā, tik ļoti ņematies ar tām visām atviļņa slimībām, barības vada iekaisumiem un dedzināšanām? Viņiem tādu slimnieku neesot. Viens gudrs dakteris teica: "Es savā ilgajā praksē tikai divus tādus esmu sastapis." Bet ziniet, kāds viņiem uzturs? Briesmīgi ass! Man garšo ass, bet, kad tur ēdu, man cieņa radās un pat viegla asara notecēja," atceras profesors.

Viens no mazāk zināmiem medicīnas atklājumiem – pipari un asi ēdieni dziedē kuņģa un zarnu trakta gļotādu. "Asie pipari dziedē vaļēju kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, kā arī barības vada gļotādas iekaisumu, kas izraisa svilinošu sajūtu. Dedzināšanu izraisošas slimības var ārstēt ar dedzinošiem ēdieniem – jocīgi, vai ne?!" saka profesors.

Kā tas iespējams? Pipari taču svilina muti, kairina barības vadu, vēderu un, ja esi labi dūšīgi tos saēdies, svilināšana var būt jūtama pat izejas zarnas galā, piparu atliekām atvadoties no gremošanas orgāniem! Lieta tāda, ka piparos ir viela (kapsaicīns), kas kairina zarnu trakta gļotādas nervus. Par godu pipariem, šos nervus sauc par kapsaicīna nerviem. Viens to gals atrodas zarnu gļotādā, bet otrs – muguras smadzenēs.

Kad piparos esošais kapsaicīns kairina gļotādā esošo nerva galu, tad impulss dažās sekundes simtdaļās sasniedz muguras smadzenes un tālāk – jau pa citu nervu – nonāk galvas smadzeņu garozā. Tikai tad cilvēks sajūt svilināšanu. Impulss aiziet ne vien galvas smadzeņu virzienā, bet arī atgriežas zarnu gļotādā. "Tur tas sadara brīnumainas lietas, proti, no nerva galiem sāk pilēt dziedinošas vielas, kas iesūcas gļotādā. Jā, pipari ne vien svilina, bet arī ārstē. Visa veida pipari. Bet jo asāki, jo labāk."

"Esmu kategoriski pret alkohola lietošanu. Saka, ka alkohols palīdz vieglāk nodibināt kontaktus, ļauj vakaros drusku atslābināties un labāk aizmigt, vīns var pasargāt no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām. Alkohols nav ārstēšanās līdzeklis! Visbiežāk tas cilvēku pamazām iedzen postā," uzsver profesors Danilāns.

"Nelielā devā alkohols jau nav slikts, teiksim, 200 grami vīna vai 45 līdz 50 grami degvīna diennaktī, ne vairāk. Bet Latvijā cilvēki lielākoties nemāk dzert. Ja pasaka, ka mazliet jau var, tas mazliet drīz vien kļūst par lielu devu. Ir tāda anekdote: "vispirms viņam garšoja ruma konfektes, tad konfektes ar rumu un beigu beigās rums viens pats." Latvijā ļoti daudzi nodzeras, sabeidz sirdi."

Kādreiz uzskatīja, ka sirdi vairāk sabeidz smēķi, bet tagad zinātnieki secinājuši, ka bīstamāks sirdij tomēr ir alkohols, saka profesors. "Smēķis arī, protams, bojā sirdi, bet alkohols ir pirmajā vietā. Alkohols bojā asinsvadus, aknas, aizkuņģa dziedzeri. Jā, alkohols ir pēdējais draņķis!"

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvairās lielveikalos un tirgū pirkt vistas gaļu, jo uzskata, ka tā ir pilna ar augšanas hormoniem un var likt arī tās ēdājiem "uzpūsties" gluži kā broileriem, kas augšanas hormonu ietekmē izaug tik lieli, ka knapi turas kājās. "Tas ir drusku naivs uzskats," saka profesors Danilāns.

"Gaļa tiešām ir citāda, kādam varbūt hormonu uzdzītais broilerītis negaršo tik labi kā laukos audzēts. Lūdzu, tā ir tava brīva izvēle – ēst vai neēst! Bet broileros nekādu hormonu nav. Broilerim dod hormonus, lai tas ātrāk augtu un dotu gaļu. Bet tos dod tad, kad viņš vēl ir cālītis. Tad, kad pārdod gaļu, tur nekādu augšanas hormonu vairs nav. Un, pat ja tur būtu kāda hormona molekula, mani kā ārstu pārņem smiekli, ja kāds apgalvo, ka tā var dabūt kādu hormonālu slimību. Neko tu tur nedabūsi. Ja tev tas broilerītis garšo, ēd! Visā pasaulē ēd un nenotirina kājas, bet dzīvo ilgu mūžu."

Bet, kādēļ gan tik daudzi, ēdot industriāli ražoto gaļu, kļūst resni? "Resni kļūst no tā, ka stipri daudz ēd, nevis no hormoniem! Ja viņš ēd to broileri atspēries, nu tad... Ļoti daudzi cilvēki par daudz ēd un par maz kustas."

Profesors piebilst, ka pavisam cita lieta ir antibiotikas, ko mēdz dot vistām un gaļas lopiem, lai tie neslimotu un augtu raženi. "Tāda antibiotiku bārstīšana gan ir slikta, jo tās dēļ veidojas pret antibiotikām rezistentas baktērijas. Mikroorganismi pierod pie antibiotikām un ar tām tos vairs nevar nobeigt. Jo biežāk lieto antibiotikas, vienalga cilvēks vai dzīvnieks, jo lielāka iespēja, ka izveidosies rezistentas baktērijas. Ja ārsts saka, ka vajag, tad gan, protams, jālieto."

Profesors Danilāns norāda, ka vairākums no mums pārāk maz uzturas saulē, kā ietekmē organismā trūkst D vitamīna (tas sintezējas ādā saules staru ietekmē) un veidojas dažādas nopietnas veselības problēmas.

"Saulīte noteikti ir vajadzīga, kaut ādas ārsti un citi gudrinieki no tās Latvijas tautu ir pārbaidījuši, brīdinot, ka sauļošanās palielina ādas vēža risku. Bet, ja bēguļojam no saules vai ziežamies ar aizsargkrēmiem, ādā neveidojas D vitamīns, kas ir ļoti svarīgs vitamīns. Ja tā trūkst, var attīstīties cukura diabēts, osteoporoze, sirds un asinsvadu slimības un nieru kaites, ātrāk bojājas asinsvadi un nolietojas sirds, mūžs ir īsāks! Jā, mēs visi tagad sargāsimies no ādas vēža, smērēsim sevi, lai neapdegtu, bet… mirsim no cukura diabēta vai sirds un asinsvadu slimībām, kas ir daudz izplatītākas par ādas vēzi."

Kad pārjautāju, vai tas nozīmē, ka no ādas vēža bīties nevajag un sauļoties var, profesors atbild: "Nevis var, bet vajag! Un bez jebkādiem smāķiem. Protams, tas jādara ar mēru, uzturēšanās laiks saulē jāpaildzina pakāpeniski, pa bišķiņai, lai pēc tam "ātrajiem" tevi ar saules dūrienu nav jāved uz slimnīcu."

Danilāns atzīst, ka dermatologi un citi kolēģi brēku par saules ultravioletā starojuma nelabvēlīgo ietekmi uz ādu nav sacēluši velti. Pārmērīga sauļošanās tiešām var veicināt ādas vēža attīstību. Tomēr slēpšanās no saules ir otra galējība, kas nodara vairāk ļauna nekā laba. Profesors neiesaka arī vasarā nepārtraukti ziesties ar saules aizsargkrēmiem, jo tie bloķē D vitamīna sintēzi ādā.

"No saules noteikti nevajag baidīties, bet arī pārspīlēt ar sauļošanos nevajag," rezumē Danilāns. "Un, ja ieraugi uz ādas ko savādu, kādu melnu pumpu, bez kavēšanās joz pie ādas dakterīša. Viņš izpētīs un, ja nu veidojums būs ļauns, izgriezīs."

Danilāns sarunas laikā vairākkārt uzsver, ka ēst var visu, ko panes, taču – ar mēru. Arī bieži peltos čipsus? "Principā var, bet, redz, tiem ir viena nelaime! Tie var ievilināt lamatās. Čipsi ir garšīgi un satur labi daudz kaloriju. Īpaši jauniešiem bieži gadās, ka sāk darīt to, ko es kategoriski aizliedzu, proti, pārtikt gandrīz tikai no čipsiem un kolas. Nu tad gan ir cauri, tad ir nepareizi. Kāpēc nepareizi? Ne tāpēc, ka čipsos vai kolā būtu inde. Nav, nav! Tas jau sen ir izpētīts un pierādīts. Nepareizi ir tas, ka čipsus un kolu lieto pārāk daudz. Tas nav pilnvērtīgs uzturs, organismam ļoti daudz vielu sāk trūkt.

Ja kādreiz apēd čipsus, tas nav nekas slikts, tikai, lūdzu, lai tas nekļūst par ikdienas paradumu. Čipsi ir bīstami ar to, ka ar tiem var iekrist azartā tāpat kā ar alkoholu. Tas pats ar kolu un visām ātrajām uzkodām. Arī ar saldumiem gluži tā pati nelaime. Ir izvirzīta hipotēze, ka visi šie produkti izraisa atkarību, pagaidām gan tas nav zinātniski pierādīts."

Ar profesora Anatolija Danilāna uzskatiem par veselīgu dzīvesveidu vēl plašāk var iepazīties viņa jaunākajā grāmatā "Jaunas un vecas ziņas par ilgu un laimīgu dzīvošanu" ("Avots", 2015).