Nelaimīgo kļūst mazāk; par laimīgiem sevi uzskata 70% iedzīvotāju

Pastāv daudz lielāka iespēja, ka laimīgi bērni, kuriem ģimenē ir harmoniskas un draudzīgas attiecības ar vecākiem, būs laimīgi arī pieaugot, bet tiem cilvēkiem, kuri bērnību atceras kā nelaimīgu, šobrīd laimes sajūta ir mazāka nekā sabiedrībai kopumā. Arī uzticēšanās citiem un gatavība sniegt palīdzību vairo laimes sajūtu pašiem, secināts "Amigo" sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktajā otrajā Latvijas iedzīvotāju laimes un ģimenes tradīciju mērījumā "Amigo laimes indekss".

Nelaimīgāko cilvēku grupas Latvijā joprojām ir vecie cilvēki, vientuļie jeb tie, kas ir šķīrušies, atraitņi vai tie, kas dzīvo vieni. Savukārt vislaimīgākie Latvijas iedzīvotāji ir ģimenēs – tādi, kuriem ir vismaz pieci tuvi cilvēki, kurus var saukt par ģimeni un paļauties uz tiem grūtā brīdī. Arī tie, kuriem ir nepilngadīgi bērni, sevi uzskata par laimīgākiem, nekā tie, kam bērnu nav, vai tie ir izauguši.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji ir bijuši laimīgāki bērnībā (76 procenti) nekā šobrīd, esot pieauguši (70 procenti), apliecinot populāro teicienu, ka bērnība ir laimes zeme. Taču izrādās, ka laimi var atstāt arī mantojumā – šobrīd laimīgi ir 84 procenti no tiem, kuri arī bērnībā bija laimīgi. Arī citi pētījuma aspekti parāda skaidru saikni starp to, ka cilvēka laimi pieaugušā dzīvē būtiski ietekmē bērnības pieredze.

Attiecību paražas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, tieši tāpat kā bērni atkārto savu vecāku kļūdas. Piemēram, 79 procenti no aptaujātajiem, kam tagad ir ciešas attiecības ar bērniem, arī bērnībā bija laimīgi, kamēr trešdaļai nepilnās ģimenēs augušu cilvēku neizdodas veidot ciešas un laimīgas ģimenes attiecības.

Vecāku mīļuma, intereses, tāpat kā kopīgu tradīciju trūkums bērnībā iet roku rokā ar vēsām, atsvešinātām attiecībām ar paša bērniem pieaugušā vecumā. Vairāk nekā pusei cilvēku ar negatīvu bērnības pieredzi ir atsvešinātas attiecības ar saviem bērniem, savukārt laimi tagadējā dzīvē spēj atrast vien 37 procenti šo cilvēku. Taču pozitīvi ir tas, ka 68 procenti no cilvēkiem, kam bija nelaimīga bērnība, apzināti pievērš uzmanību tam, lai neatkārtotu savu vecāku kļūdas, norāda pētījuma autori.

"Ģimene ir kā brīnišķīgs dārzs, kas dāvā mums veldzi, augļus un prieku. Taču, lai dārzs zaļotu un neiznīktu, mums tas ik dienu jākopj un jāuzrauga. Arī ģimenē ik dienu kāds ir jāsamīļo, jāuzklausa, jāpieņem un jāpasargā. Tas vedīs pie stipras ģimenes, kurā vienmēr varēs gūt atbalstu, prieku un drošības sajūtu," komentējot pētījuma rezultātus, uzsver skolu psihologs Edmunds Vanags, kas specializējas bērnu un pusaudžu konsultēšanā.

Cilvēku savstarpējas sadarbības un uzticēšanās rādītāji ir būtiski indikatori, kas liecina par sabiedrības izaugsmi jeb sociālo kapitālu. Tāpēc bažas raisa fakts, ka Latvijas sabiedrībā ir novērojams saliedētības trūkums, jo joprojām dominē viensētnieku uzvedības principi, un tikai 24 procenti cilvēku atzīst, ka kopumā spēj uzticēties citiem.

Tikai mazliet vairāk nekā puse jeb 57 procenti aptaujāto grūtā brīdī vienmēr vai bieži paļaujas uz radinieku atbalstu, un tikai katrs trešais – uz savu draugu atbalstu grūtā brīdī. Turklāt tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi palīdzēt svešiniekiem ikdienišķās situācijās.

Pētījums apliecinājis, ka aktīva līdzdarbošanās un piedalīšanās sabiedrības dzīvē, kas palīdz uzturēt ciešākas saites ar citiem cilvēkiem, veicina laimes veidošanos arī pašiem. Atvērti un sabiedriski aktīvi cilvēki ir dzīvespriecīgāki. Svarīgi, ka tie, kas sevi uzskata par laimīgiem, biežāk paļaujas uz citu cilvēku atbalstu, kā arī kopumā vairāk uzticas citiem cilvēkiem. Interesanti, ka laimīgie biežāk veic arī brīvprātīgo darbu. Uzticēšanās citiem un gatavība mesties palīgā iet roku rokā ar gandarījumu un laimes sajūtu, liecina "Amigo laimes indekss".

"Amigo laimes indekss" ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju laimes un ģimenes attiecību un tradīciju mērījums, kas tiek veikts ""Amigo" iniciatīvas laimīgām ģimenēm" ietvaros. Pētījums veikts 2015. gada decembrī, un tajā tiešajās intervijās piedalījās 1000 iedzīvotāju, aptverot visus Latvijas reģionus.