Vairumam cilvēku, dzirdot vārdu holesterīns, automātiski veidojas asociācija ar vārdu slikts. Tomēr, gluži tāpat kā ar citām lietām dzīvē, arī ar holesterīnu viss nav tik vienkārši.
Augsts holesterīna līmenis asinīs cilvēkam ir bīstams, jo veicina aterosklerozes attīstību, proti, holesterīna izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās un to sašaurināšanos, sieniņu elastības zudumu, ar laiku – dzīvībai bīstamu nosprostojumu veidošanos. Tajā pašā laikā holesterīns organismam ir nepieciešams, lai varētu veidoties nervu apvalki un notikt nervu impulsu pārvade, kā arī norisināties citi svarīgi procesi organismā.
Mēdz runāt par "labo" un "slikto" holesterīnu, taču patiesībā holesterīns sastāv pat no četrām daļām – augsta blīvuma holesterīna, kas ir veselībai labvēlīgs, un trim ne tik labām sastāvdaļām, proti, holesterīna, zema blīvuma holesterīna un triglicerīdiem.
Lai cik dīvaini tas nešķistu, stingra diēta un badošanās nesamazina holesterīna līmeni organismā, jo šo vielu, neatkarīgi no tā, ko cilvēks ēd, ražo aknas. Ja ar uzturu holesterīnu uzņem pārāk mazā daudzumā, organisms, jūtot, ka saņem par maz tam svarīgās uzturvielas, ieslēdz aizsargmehānismu – aknas sāk ražot vairāk holesterīna. Aknas parasti izstrādā aptuveni 85 procentus no kopējā holesterīna daudzuma, vien 15 procentus no tā uzņemam ar uzturu.
Izpētīts, ka noteikti nav jāmēģina no uztura pilnībā izslēgt taukus saturošus produktus, taču priekšroka jādod produktiem, kas satur veselībai labvēlīgās omega 3 taukskābes. Šādi produkti apgādā organismu ar "labo" holesterīnu. Omega 3 taukskābēm visbagātīgākās ir treknas jūras zivis, kā lasis, skumbrija, siļķe, anšovi, reņģes un sardīnes.
Omega 3 taukskābes stiprina sirds un asinsvadu sistēmas veselību, tām piemīt pretiekaisuma un viegla asinsspiedienu pazeminoša iedarbība, kā arī tās labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Health.com un WebMd.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
