Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni vecumā no trim līdz 17 gadiem ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja.
Vairāk nekā pusei ārzemēs dzīvojošu latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas. Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27 procenti latviešu bērnu, bet labi - 21 procents - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts "Latvijas emigrantu kopienas".
"Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos," portālam Cālis.lv norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
