aita
Foto: Shutterstock
25. martā, kad saskaņā ar mūsu kalendāru Māras un Mārītes svin vārda dienu, tiek atzīmēta arī Pavasara Māras diena – par godu pavasara atmodai. Šajā dienā rosīgā sezona sākas zemes kopējiem. Tā ir vēl viena zīmīga diena, kad vērot laiku un sekot senču priekšrakstiem.

Pavasara Māra dažviet dēvēta par Kāpostu Māru vai arī Kāpostnīcu, un daļēji tā konkurē ar Ģertrūdes dienu – arī šīs dienas tradīcijas saistās ar kāpostiem un kukaiņiem. Taču, ja Ģertrūdē lāči vēl tikai apveļas uz otra sāna, tad Pavasara Mārā tie beidzot mostas. Vēl Pavasara Māru sauc par Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu un Aizgavēni, bet Latgalē – par Blauščiņu.

Senāk, kad cilvēki lietoja Juliāna kalendāru, Pavasara Māra iekrita 7. aprīlī un skaitījās laba kāpostu sējamā diena, taču tagad šī tradīcijas daļa saprotamu iemeslu dēļ jāatmet. Citu neko gan nevajagot sēt, lai kukaiņi neapēd. Nu ko – šo ticējumu varam ņemt vērā, drošs paliek drošs.

Māŗas dienā jādomā par tādiem zvēriem, kuŗus tu negribi redzēt, tad arī viņi nerādoties.
A. Sāvītis, Lubāna

Kās būtu darāms šajā dienā?


Pirmkārt, agri jāceļas, citādi lācis atdod savu miegu un padara par miega pūzni uz visu gadu. Un tad – vēl pirms saullēkta – jānomazgājas tekošā ūdenī.

Pēcāk jānoslauka griesti, lai vasarā mušas liek mieru, un jādodas uz dārzu ar prievītēm vai lentītēm apdāvināt ābeles, lai ābolu būtu brangi daudz, un ar pūpoliem izpērt ogu krūmus, lai ogu ka biezs.

Māres dienā jāslauka griesti un paspārnes un mēsli piestā jāgrūž. Tad pieiet kāds otrs
un jautā: "Ko tu tur grūd?" Grūdējam jāatteic: "Mušas", un pienācējam atkal jāatbild: "Grūd,
grūd. kamēr sagrūd!" Tas jādara tālab, lai vasarā mušas neaiztiek lopus.
A. Žeibe

Šajā dienā vajag satīt baltas dzijas kamolu, lai kāpostiem lielas galvas briest, kā arī iztīrīt māju skursteņus, – tie teju vienīgie svinamdienas darbi. Maltītē gan kāpostus nebija parasts baudīt, drīzāk jau biezputru un piena ēdienus.

Aitu audzētājiem pēc saulrieta vēl viens darbiņš – kūtī jāiemet cimdu pāris, lai vilnas daudz.

Ko nedarīt un kāpēc


Kā jau teikts, strādāt Kāpostnīcā nepiederas.

Māras diena bija arī Uguns svētki, kad uguni vakarā vairs nededza, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona, kā arī tāpēc, lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu, lai aitas nelēktu pār sētu un kāpostus varētu mīkstus uzvārīt.

Ja Mārijas dienā pārnes no meža kādu priekšmetu, tad no tās dienas mājā rodas ļoti daudz
peļu. Bet ja grib iznīcināt peles no mājām, tad Mārijas dienā vajaga aiznest uz meža kādu priekšmetu.
K. Šuberts, Bramberģe

Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Ja kāpostu Māras dienā piesit pie koka, tas nokalstot, tāpat, ja tam iecērt, saulei austot un mēnesim rietot.

Laika zīmes un ražas vēstneši


Ja nakts pirms Māras dienas ir auksta – viss pavasaris būs auksts un miežu raža neizdosies.
Ja Pavasara Mārās sals, tad sals vēl 40 dienas.
Ja slapja Māras diena — būs slapjš jūlijs.
Ja Māras dienā iepūš auksti vēji — tie pūtīs vēl sešas nedēļas.
Ja pēc Māras dienas ir auksts — rudens būs auksts.
Ja Māras nakts un diena ir skaidra un ja dienā spīd saule – būs auglīgs gads un laba pļauja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!