Pavasara Māra dažviet dēvēta par Kāpostu Māru vai arī Kāpostnīcu, un daļēji tā konkurē ar Ģertrūdes dienu – arī šīs dienas tradīcijas saistās ar kāpostiem un kukaiņiem. Taču, ja Ģertrūdē lāči vēl tikai apveļas uz otra sāna, tad Pavasara Mārā tie beidzot mostas. Vēl Pavasara Māru sauc par Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu un Aizgavēni, bet Latgalē – par Blauščiņu.
Senāk, kad cilvēki lietoja Juliāna kalendāru, Pavasara Māra iekrita 7. aprīlī un skaitījās laba kāpostu sējamā diena, taču tagad šī tradīcijas daļa saprotamu iemeslu dēļ jāatmet. Citu neko gan nevajagot sēt, lai kukaiņi neapēd. Nu ko – šo ticējumu varam ņemt vērā, drošs paliek drošs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
