Mēness aptumsuma laiks var palīdzēt saraut nevēlamas saiknes

Saikne jeb enerģētiskā piesaiste ir enerģētisks kanāls, kas izveidojas starp cilvēkiem vai starp cilvēku un kādu objektu vai egregoru. Kanāli, pa kuriem notiek enerģijas apmaiņa, izveidojas cilvēku saziņā. Piesaiste arī ir kanāls, taču tie ir enerģētiski traucējumi, kas pamatojas cilvēka atkarībā no kāda vai no kaut kā. Tas ir pretrunā ar brīvās gribas likumu. Enerģētisko saikņu bīstamība ir ne vien tajā, ka var apstāties cilvēka attīstība, bet arī tajā, ka veikls manipulators caur to var izsaukt negatīvas emocijas, kuru iemeslus "donoram" grūti saprast.

Šādas "kaitīgas" saiknes būtu vēlams saraut, un tur var līdzēt kāda no zemāk aprakstītajām metodēm.

Atrodi vietu un brīdi, kad tevi neviens un nekas nevar iztraucēt. Iedomājies tuvu cilvēku, no kura jūti emocionālo atkarību. Vērsies pie viņa nemirstīgās dvēseles – domās pasaki viņam paldies par to, ka viņš māca tev izprast brīvības būtību. Saki, ka esat sapratis šīs mācības jēgu un tagad esi gatavs atteikties no graujošās enerģētiskās saiknes, kāda tev ar viņu bijusi līdz šim.

Palūdz, lai viņš to pašu izdara ar tevi. Iztēlojies viņu stāvam 1,5–2 metru attālumā no sevis. Iedomājies, ka redzi šos divpusējos enerģijas kanālus starp jums, – piemēram, kā dažādu krāsu virves vai dažādu diametru caurules, pa kurām plūst enerģija. Tad lēni atvieno no šā cilvēka savus kanālus un palūdz viņam to pašu izdarīt ar taviem. Dari to lēnām un plūstoši, bez straujiem rāvieniem.

Pasaki paldies par sadarbību.

Šī metode ļauj nodalīt energoinformatīvos kanālus, kas saista mūs ar nepatīkamiem cilvēkiem vai notikumiem. Atbrīvo savas domas un emocijas. Iedomājies, ka tā ir tikai enerģijas plūsma, kas pastāv neatkarīgi no tevis un brīvi plūst caur tevi. Elpo dziļi un mierīgi, ar vēderu. Sēdi tā 7–9 minūtes.

Iedomājies, ka tava galva ir istaba – pilna ar lietām, kas kaut kādā veidā tevi satrauc vai saistās ar nepatīkamiem cilvēkiem vai notikumiem. Piemēram: skapis – darbs, krēsls – priekšnieks, gulta – sieva, dīvāns – tēvs utt. Iznes tos no istabas, citu pēc cita.

Tad domās izved pats sevi no istabas (piemēram, paņemot aiz auss) un aizver aiz sevis durvis. Istabai-galvai jāpaliek pilnīgi tukšai. Tajā nedrīkst būt ne priekšmetu, ne ar tiem saistīto domu.

Laiku pa laikam ieskaties istabā pa iedomātu lodziņu vai durvju spraugu un izmet no tās priekšmetus-domas, ja tās tur parādījušās.

Atceries – tu esi pasīvs vērotājs, kurš no malas vēro, kas notiek tavā galvā, nekur neiejaucas un neko nevērtē. Paliec vērotāja lomā 15–20 minūtes.

Vingrinājuma beigās jāpasaka aptuveni šāds teksts: "Tagad vienmēr būs tā. Esmu brīvs no nevajadzīgām piesaistēm. Es esmu brīvs. Es esmu ES!"

Šī procedūra ātri un efektīvi palīdz atbrīvoties no piesaistes pāridarītājam vai mīlētam, bet tevi nemīlošam cilvēkam. Vienā seansā var atbrīvoties no piesaistes tikai vienam cilvēkam. Lai izvairītos no ugunsgrēka, procedūru ieteicams veikt vannas istabā.

Iekārtojies vannas istabā vai arī sev blakus noliec trauku ar ūdeni.

Aizdedzini sveci.

Apsēdies, paņem zīmuli, noliec sev priekšā baltu papīra lapu un padomā par cilvēku, no kura vēlētos atsaistīties. Ieklausies savās sajūtās – kurā vietā uz lapas atrodas piesaiste? Uzzīmē to tajā vietā kā punktu, aplīti vai jebkādu citu figūru, kas, tavuprāt, vislabāk ataino šo piesaisti. Tad aizdedzini lapu šajā vietā tā, lai uzzīmētā piesaiste pilnībā sadegtu. Iemet degošo lapu ūdens traukā.

Sveces vietā var izmantot kadiķa zaru.

Ja pēc kāda laika šķiet, ka saikne nav pārtrūkusi, atkārto šo procedūru. Parasti pietiek ar vienu reizi, bet īpaši smagos gadījumos, ja ticis izmantots piesaistes rituāls, var nākties vērsties pie zinoša speciālista.

Bioenerģēta Pētera Lejiņa (Daugavieša) blogā var atrast šādu tehniku.

Aizver acis un iedomājies, ka tavā priekšā stāv cilvēks, no kura ietekmes vēlies tikt vaļā. Iztēlojies to tā labi pamatīgi.

Iedomājies, ka šis cilvēks stāv tuksneša vai stepes malā.

Pagriez šo cilvēku ar muguru pret sevi un sūti viņu prom – tālu, tālu, aiz horizonta (ētisku apsvērumu dēļ Daugavietis iesaka cilvēku nesūtīt "tālēs zilajās" vienu, bet "atrast" viņam ceļabiedru).
Domās pavadi viņu visā viņa ceļā. Apjaut, kā viņš pamazām attālinās un pazūd aiz horizonta.

Piezīme: ja reāli cilvēks uzreiz no tavas dzīves nepazūd, tad tehnika jāatkārto, bet parasti jau pēc pirmās meditācijas viņš sāk arvien mazāk un mazāk nelūgts maisīties dzīvē.

Nevēlamo cilvēku var arī "iesēdināt laivā" un nosūtīt pāri jūrai – uz Zviedriju vai Somiju vai iesēdināt lidmašīnā, kas lido uz Jaunzēlandi vai Ameriku. Galvenais – nosūtīt viņu labi tālu, lai atgriezties būtu grūti vai vispār neiespējami.