Juris Cālītis: es nenožēloju nevienu no savas dzīves pārdzīvojumiem

Vaicāts par Lieldienu svinēšanu, kā arī šī gada plāniem, mācītājs atbild, ka svētki ik gadu tiek svinēti līdzīgi. "Pie manis atbrauc bērni, no rīta ir lielā olu meklēšana. Tās parasti paslēpj mana sieva Sandra. Tad dodamies uz baznīcu. Jāpiebilst, ka mazākie bērni parasti ir tik satraukušies un priecīgi, ka jau no pieciem rītā gaida brīdi, kad tad varēs iet meklēt olas. Tātad mūsu svētku pamatā ir olu krāsošana, meklēšana un dievkalpojuma apmeklēšana."

Savukārt uz jautājumu par to, kāds būtu grāmatas nosaukums un tās apakšnodaļas, ja mācītājs izlemtu uzrakstīt savas dzīves memuārus, Cālītis atbild, ka patiesībā to nemaz nedarītu. "Šis jautājums man patiesībā pat ir par grūtu! Protams, es jau tagad rakstu, taču vairāk izmantojot savu teoloģisko redzējumu. Kad beidzot to visu apkopošu grāmatā, zinu, ka pirmais teikums būs šāds: "Nāves nav.""

Bet, aizdomājoties par to, vai mūsdienu pasaulē maz ir iespējama absolūta uzticība visa mūža garumā divu cilvēku starpā, mācītājs uzsver laikmeta sarežģītību. "Tas ir sarežģīts dažādās izpausmēs, taču jo īpaši tajā, ka mēs ļoti ātri apgūstam ieskatu par to, kas tad ir cilvēks. Kas cilvēkam ir svarīgs, kā viņš darbojas, kas notiek. Mūsu pirmsākumos bija vajadzīgi daudzi gadu simti, lai no pozīcijas "A" nonāktu līdz pozīcijai "B". Lai mainītos apziņas apgriezieni. Šodien tas vairs tā nav. Šodien viss notiek ļoti ātri. Un nav taisnības tiem cilvēkiem, kuri visu laiku borē, ka visos laikos esam bijuši un palikuši vienādi. Tas ir pilnīgi aplam.

Šobrīd esam tik straujā sevis iepazīšanas pozīcijā, ka pat nezinām, ko attiecības vispār nozīmē, ko nozīmē laulāties, izturēt uzticību visa mūža garumā. Reizēm ir interesanti skatīties – nāk divi cilvēki laulāties, bet abi ir tik pretēja rakstura… It kā sākumā viens otru papildina, bet pēc dažiem gadiem jau šis balanss ir zudis. Pēkšņi izrādās, ka arī otrs, kas reiz bija kluss, nu ir iemācījies runāt publiski. Un kas notiek tālāk?

Mana atbilde par šo uzticības jautājumu ir tā neadekvātā. Domāju, atsevišķos gadījumos tas ir pilnīgi iespējams un atsevišķos – nē. Es pats varu pilnīgi droši teikt, ka man nav nekādu grūtību redzēt savu laimi ar savu sievu. Mani nekas nevelk tā, ka es gribētu vēl kaut ko," teic mācītājs.

Taujāts, vai šāda apziņa bijusi visa mūžā garumā, mācītājs min dzīves posmu dažādību. "Agrāk, iespējams, bija citādi. Bet ne tā, ka meklē vēl kaut ko. Taču tā, ka piedzīvo ko vairāk nekā ir tavās attiecībās, tā pavisam noteikti ir bijis. Un ļoti izteikti un spēcīgi. Es cenšos būt uzmanīgs. Taču nenožēloju nevienu no šiem pārdzīvojumiem, jo jūtu, ka tie visi ir devuši ko ļoti lielu. Tāpēc kaut kāds kategoriskums ne tikai būtu nevietā, bet arī ļoti negodīgi. Šodien mēs esam tādi meklētāji, ka nevaram apstāties. Tas ir kaut kas brīnišķīgs, ja vari būt ar cilvēku, ar kuru esi sācis savu ceļu un nest šo attiecību bagātību līdzi.

Iespējams, daudziem šķitīs dīvaini to dzirdēt no mācītāja, taču es domāju, ka šodien daudziem šis ceļš tomēr ir citāds. Protams, visi grib ģimeni – kurš tad nav par šīm vērtībām? Taču man šķiet, tā ir arī nedaudz liekulība. Cilvēki tik ļoti maldās, kaut ko meklē… Bet ne jau ģimenisko vērtību dēļ. Domāju, viņi šajā laikmetā un mainīgajā pasaulē jūtas tik nedroši, ka cenšas atrast vienu enkuru. Bet Latvijā tas nav nekāds enkurs. Lai gan es gribētu, lai tas ir lielāks un spēcīgāks. Domāju, mēs izdzīvosim šo padomju laika izkropļojumu un tikai tad spēsim nostabilizēties.

"360TV" ik ceturtdienu raidījums "Viņas lielā intervija" ļauj ieklausīties sarunās, ko neviens nepārtrauc, kur ikkatra doma novedama līdz pilnībai un tās dziļumam. Grēta un studijā aicinātā personība nododas sarunām par kuras lieciniekiem kļūst ikviens "360TV" skatītājs,
iespējams, gūstot arī priekš sevis noderīgas atziņas, pārdomas vai jaunu ideju aizmetņus.