Kvantu psiholoģija: mēs redzam to, kam ticam  (2)

Kvantu līmenī realitāte mainās atkarībā no vērotāja pieņēmumiem. Vienkāršoti sakot, vērošana vienlaikus ir radīšana. Tajā brīdī, kad mēs kaut ko sākam vērot, mēs kaut ko iedomājamies, un šīs "iedomas" arī veido mūsu pārliecību un ticību, un rezultātā – dzīvi, kādu dzīvojam.

Fiziskā realitāte, kādu mēs to pazīstam, dziļākajā līmenī ir pavisam citāda – tur mums ir darīšana nevis ar daļiņām, bet gan ar laukiem, ar enerģiju un informāciju. Šajos laukos apziņa un enerģija savstarpēji mijiedarbojas (kaut arī tajā, ko mēs uzskatām par realitāti, tās tiek uztvertas nesaistīti). Neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies vai ne, starp apziņu un matēriju ir dziļa saikne.

Gregs Breidens (Gregg Braden), daudzu ezotērisku bestselleru autors, kura grāmatas būvē tiltus starp zinātni un garīgumu, uzsver, ka vienots lauks savieno atomus un jūtas, cilvēkus un priekšmetus. Mūsu subjektīvās izjūtas subatomu līmenī maina matēriju, ko uztveram kā ārējo – reālo stāvokli. Breidens uzsver, ka fiziskais un psiholoģiskais līmenis mijiedarbojas ar vienu un to pašu lauku, un šie lauki ir pilni ar informāciju. Mūsu zemapziņas līmeņi ir vienoti ar objektiem ap mums, jo tie atrodas vienotā laukā.

Domas ir mūsu dziļāko zemapziņas pārliecību atspoguļojums. Tādējādi mūsu zemapziņas pārliecību dziļākā sistēma pārvalda mūsu realitāti – arī fizisko.

Taču problēma ir tajā, ka pārliecību sistēmas mīt zemapziņā, un tur norisinās arī lielākā daļa domāšanas procesa. Citiem vārdiem sakot – mēs šiem procesiem tik viegli vis netiekam klāt! Un tas, savukārt, rada atšķirtības un noteiktības ilūziju.

Fiziķis Alberts Einšteins parādīja, ka uztveramo lietu noteiktība ir ilūzija. Visa fiziskā matērija ap mums veidojas no enerģijas vibrācijas frekvencēm, bet, izmainot šīs frekvences, iespējams izmainīt matērijas struktūru.

Bieži mēs pat nenojaušam, ka zemapziņā veidojam sev nevēlamus notikumus. Mēs esam iestrēguši šablonos, programmās, kas mūs iegrožo nodalītības un vienreizīguma sajūtās. Ir atklāts, ka, pieauguši būdami, mēs dzīvojam saskaņā ar šabloniem, ko esam ieguvuši bērnībā. Tas ir kaut kas karmai līdzīgs.

Piemēram, kad atrodamies baiļu stāvoklī (bet bailes ir ļoti lēnas un zemas frekvences vibrācija), mēs arvien vairāk baiļu iemiesojuma redzam visapkārt. Respektīvi, mēs bailīgi novērojam apkārtni, informatīvajā laukā radot arvien vairāk reālu baiļu iemeslu. Un tiešām izrādās, ka konkrētajā realitātē ir, no kā baidīties

Arī manipulācija ar tautas masām bieži notiek, izmantojot bailes. Mūs cenšas turēt stresa stāvoklī ar bailēm par rītdienu un nožēlu par vakardienu. Tas mūs ieved zemo vibrāciju stāvoklī. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz to, kam mēs ticam saistībā ar nākotni! Īpaši tādos sarežģītos vēsturiskos laikposmos, kā šis.

Tā dēvētajā hologrāfiskajā realitātē iznāk tā – jo vairāk mēs esam atkarīgi no savu pārliecību sistēmas, jo vairāk radām to, par ko esam pārliecināti un kam ticam. Katra doma veido realitāti, kas izplešas kā zirnekļa tīkls. Tāpēc ir tik svarīgi, uz ko mēs ikdienā vēršam uzmanību, izveidojot pārliecības un atstājot nospiedumus savā zemapziņā.

Zemapziņa ir radošs spēks. Domāt, ka mēs savu pieredzi izdzīvojam atsevišķi no tā, ko paši automātiski radām, var izrādīties bīstami.

* Zinātņu doktors Mihails Menskis, akadēmiķis biologs Pjotrs Garjajevs, fiziķis Georgijs Tertišnijs un citi. Plašāk par to – arī Roberta Antona Vilsona grāmatā "Kvantu psiholoģija", kas izdota arī latviešu valodā izdevniecībā "Jumava".

Raksta tapšanā izmantoti materiāli no Planetaseminarov.ru