Bieži Latvijas publiskajā telpā redzu izteiktu neapmierinātību ar šejienes ārstiem un pakalpojumiem. Par sliktiem ārstiem ir jārunā, tāpat arī – kritika un atsauksmes par jebkuras nozares speciālistu darbu, protams, ir atbalstāma un veicināma lieta, tomēr tas, kas īpaši Latvijas sociālajos medijos visvairāk "krīt acīs", ir tādas neargumentētas un vispārīgas atziņas kā "Latvijā labāk neslimot", "ko no šīs atpalikušās valsts var gribēt", "Eiropā, normālās valstīs, lūk, tur viss notiek kā pie cilvēkiem"…
Es nezinu, kas kalpo par pamatu mūsu mentalitātei, kas spiež domāt, ka, lai kā arī būtu pie mums, tas noteikti ir "nepietiekami" un "tur ārā" viss noteikti ir daudz labāk. Mana pieredze ir pilnīgi citāda – nekur Eiropā es neesmu sastapusies ar tik profesionāliem un, galvenais, ieinteresētiem ārstiem kā Latvijā. Protams, var jau būt, ka man vienkārši ir veicies, tomēr minēšu dažus izklaidējošus piemērus no savas dzīves Londonā un, nē, tam nav sakara ar to, ka es būtu imigrante, austrumeiropiete vai kāds cits sabiedrībai "netīkamais". Man ir bezakcenta angļu valoda un visi uzrādāmie papīri analogi iedzimtajiem britiem.