adopcija, audžuģimene, ģimene
Foto: Shutterstock
Melošana, nedarbu slēpšana – tie ir tikai daži slēptie radziņi, kas pēc laika parādās, audžubērnam ienākot ģimenē, atzīst Jānis Samauskis no Saldus novada Ezeres pagasta. Viņu ģimenē nu jau aug pēc kārtas septītais un astotais audžubērns. Kā izdarīt tā, lai savstarpēji pieslīpētos, sadraudzētos, saprastu kopīgo, to nevienā grāmatā neraksta, prāto Jānis.

Ar šo stāstu turpinām publicēt pieredzes stāstu sēriju, kurā audžuģimenes atspoguļo savu subjektīvo pieredzi, ieguvumus un riskus, pieņemot ģimenē bērnu. Bieži notiek tā, ka viena cilvēka stāsts sniedz daudz vairāk par akadēmisku padomu traktātu. Publikāciju nolūks – iepazīstināt un arī iedrošināt tos, kuri domājuši par bērniņa pieņemšanu ģimenē. Latvijas bērnu namos vēl arvien atrodas vairāk nekā 1000 bērni.

Vai, pieņemot bērnus, kaut ko zini par viņu bioloģiskajiem vecākiem?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!