Vai zināji, ka cilvēka mati spēj ļoti daudz pavēstīt par viņa raksturu un uzvedību? Lūk, fragments no jaunās grāmatas! Pirms lasīt, pavēŗo, kādi ir tavi un tavu līdzcilvēku mati?
Biezi vai plāni? Rupji vai smalki? Cilvēka psihe izpaužas pēc viena principa. Visā ķermenī. Vai personai ar raupjiem sejas vaibstiem būs smalki, tievi, maigi mati?
Ja mati resni kā zirga astri vai cūkas sari, tas nenozīmē, ka cilvēks izturas cūcīgi. Viņš ir patstāvīgs, uzņēmīgs, izturīgs un noturīgs pret jūtu impulsiem.
Ja mati ir ne vien tievi un smalki, bet arī biezi, to īpašnieks nav noteicējs pār savām jūtām, pārdzīvojumiem. To ir tik daudz kā matu uz galvas.
Frizūras krāsu un formu var novērtēt no attāluma, bet matu rupjums un biezums pat tuvumā grūti nosakāms. Tomēr tam ir nozīme.
Ideāli būtu vidēji rupji mati, kuri ir mirdzoši un zīdaini, nevis blāvi un trausli slimības vēstneši. (Arī dzīvniekiem blāvs un trausls apspalvojums ir slimības pazīme.) Trausli mati – trausla veselība. Cilvēks, kam zīdaini, mirdzoši mati, arī pats ir veselīgs un nenogurst darbos. Viņš ir radošs, daudz sasniedz brieduma gados, tā uzskata ķīnieši, un viņiem ir taisnība. Arī vecumdienas varētu būt laimīgas. (Tomēr riskanti mūsu ārkārtīgi mainīgajā pasaulē pareģot gadu desmitiem uz priekšu. Ir individuālā karma, kurā var iejaukties valsts, tautas, cilvēces karma.)
Sievietes ar trausliem matiem ir artistiskas un radošas, bet pārāk jūtīgas, un viņām nepietiek uzņēmības un atbildības. Traucē arī kaislība.
Cieti, rupji mati – spēcīgs temperaments, aktīvas, dažkārt agresīvas personas. Tik stūrgalvīgas, ka var panākt visu, atskaitot vienīgi fantastiku. Viņām vērts veltīt savu enerģiju profesionālajai izaugsmei.
Pārlieku smalki mati – vājas veselības sekas. Ja organisms netiek bagātināts ar pilnvērtīgu pārtiku, badojas arī mati. Internetā rakstīts, ka smalkie mati raksturīgi viltībai. Te nu jāliek jautājuma zīme un septiņas reizes jāpārbauda.
Droši zināms, ka mati ir antenas, kas saista cilvēkus citu ar citu un Visumu. Kupla, krāšņa frizūra simbolizē seksualitāti, pievilcību, materiālo pārpilnību, ticību rītdienai.
Apgādā "Jumava" klajā nākušajā grāmatā "Žesti un mīmika" aprakstītas vairākas svarīgas cilvēkzinātnes nozares. Sniegtas arī raksturīgas pazīmes, pēc kurām izprast cilvēku, jo galvenie principi paši par sevi ir nekonkrēti. Atsevišķas nodaļas veltītas cilvēka turpinājumam šajā pasaulē – apģērba stilam, rokassomiņām, gredzeniem un rotaslietām, automašīnai, kas arī raksturo savu īpašnieku.
Lūk, ko par grāmatas ideju pastāstīja tās autors Jānis Arvīds Plaudis: "Kā es varēju to nezināt! Nu jā, viņam taču nav uz pieres rakstīts, ka viņš ir tāds... Es taču nevarēju viņam galvā ielīst..." pēc darījuma ar dramatiskām sekām, uzticoties svešiniekam, vaimanā cietušais. Un notāre ņem par pilnu pirmsnāves testamentu, kuru parakstījušai vecenītei rokraksts tā vien skrien uz augšu kā meitenei, uz tikšanos steidzoties... Un vīrietis ar vadoņa zodu straujā gaitā precē sievieti, kam valdnieces piere. Un turpmākais scenārijs ģimenē risinās pēc principa "Kā izkapts pret akmeni"... Un vēlētājs nobalso par gludāko frizūru un nesaredz, ka izredzētā kandidāta mazā mutīte nav spējīga vareni runāt tautas vārdā...
Tas tāpēc, ka mācību iestādēs datorzinātni māca no pirmajām klasēm, bet cilvēkzinātne kā bārenīte stāv kautrīgi pie durvīm visu mūžu.
Bet cilvēku zinātājam pietiktu ar pirmo skatienu, lai saprastu, ar ko ir darīšana. "Pazīsti pats sevi!" rakstīja virs tempļa durvīm senajā Grieķijā. Cilvēkzinātnei ir tūkstošiem gadu. Tā radusies Ķīnā, turpinājusies Grieķijā, pēc tam viduslaiku Eiropā, zarojoties neskaitāmās nozarēs. Tā māca, kā pazīt, izprast un raksturot cilvēku pēc ķermeņa, galvas, sejas, pieres, acu, uzacu, deguna, mutes, lūpu, ausu, matu, kakla, roku, pirkstu, kāju formām un citām pazīmēm, pēc rokraksta, gaitas un balss. Cilvēku zinātājam vairāk par rekomendācijām un diplomiem pavēstīs žesti, poza un rokas spiediens.
Grāmata ieteicama psihologiem, pedagogiem, dziedniekiem, ārstiem, ekskursiju vadītājiem, biznesmeņiem... Bet kuram tā nebūtu ieteicama? Vienīgi Robinsonam Kruzo. Pirms viņš satika Piektdieni."
Atvēršanas pasākumā Rīgas Centra bibliotēkā abi autori demonstrēja grāmatā apgūstamās iemaņas praksē: drosmīga brīvprātīgā līdz ar pārējo publiku noklausījās savu raksturīgāko īpašību aprakstu (proti – to, ko pirmajās kontakta sekundēs pamanīja Elizabete un Jānis Arvīds) un vairumam teiktā nešaubīgi piekrita.