Mazais Roberts klusi guļ gultiņā un ziņkārīgi skata kustīgo mantiņu, kas karājas virs viņa. Pēkšņi viss notiek zibens ātrumā: Roberts krampjaini savelkas, viņa piere ir krunkās, viņš plaši atver muti un sāk skaļi kliegt. Mazuļa tētis pieskrien klāt un sāk mierināt savu dēlēnu. Kad pēc 20 minūtēm Roberts jau mierīgi guļ, viņa tēvs nespēj vien nobrīnīties, kāds gan bijis viņa dēla nemiera iemesls. Pazīstama situācija?
Īpaši attiecībā uz raudāšanu un kliegšanu daudziem jaunajiem vecākiem pietrūkst bērna "lietošanas instrukcijas" pirmajās dzīves nedēļās. Tas ir normāli, un jo vairāk tu savu bērniņu vērosi, jo ātrāk uztversi un sapratīsi viņa īpašo "valodu." Jo jau tikko dzimušiem bērniņiem ir daudzveidīgas un ļoti individuālas spējas ar sejas izteiksmi, balsi un kustībām pievērst sev uzmanību. Tādēļ jaundzimušo vecākiem ir būtiski iemācīties pazīt un saprast sava bērna īpašo valodu. Esi pacietīga, novērojot sava bērna ķermeņa kustības, raudāšanu un smaidīšanu.
Jau dažas dienas pēc dzimšanas pēc atšķirīgiem raudāšanas veidiem varēsi atšķirt, kā tieši pietrūkst tavam mazulim. Raudāšana izsalkuma dēļ skan citādi nekā skaļa kliegšana noguruma dēļ. Raudāšana sāpju dēļ ir spalga, pavisam cita skaņa ir saucienam pēc vecākiem, kad mazulis jūtas pamests. Arī mazuļa temperaments un attīstības stāvoklis ietekmē raudāšanas veidu un biežumu. Gadās, ka mazuļi raud bez saprotama iemesla. Tas lielākoties notiek vakara stundās un tādēļ to dēvē par "vakara kliegšanu." Vakara kliegšana pieaug pirmajos divos mēnešos un, sākot ar trešo mēnesi, izteikti samazinās.
Pirmajās dzīves nedēļās mazulim ir ļoti būtiski, lai viņa vecāki ātri reaģētu uz viņa raudāšanu un kliegšanu. Ar mātes un tēva atbalstu un uzticēšanos jaundzimušais katru dienu mazliet vairāk attīsta uzticēšanos pats sev, vecākiem un apkārtnei. Viņš mācās aizvien labāk izpausties, un tā tu vari savu bērnu arī aizvien labāk saprast. Kopumā ir tā, ka šajā agrīnajā dzīves posmā bērni raud tikai tad, ja viņiem ir nepieciešama palīdzība. Viņi vēl neizmanto raudāšanu, lai manipulētu ar vecākiem. Pirmajos trīs mēnešos mazuļa smadzenes vēl nav tik ļoti attīstītas, lai viņš varētu izdarīt secinājumus no savas uzvedības. Tātad pirmajos mēnešos tu nemaz nevari "izlutināt" savu jaundzimušo.
Septiņi izplatītākie jaundzimušo raudāšanas iemesli
- viņš ir izsalcis;
- viņš ir noguris un viņam ir grūti iemigt;
- viņš ir par agru pamodināts no miega;
- viņam ir pārāk auksti vai karsti;
- viņam kuņģī vai vēderā spiež norītais gaiss;
- viņam ir slapjas autiņbiksītes vai iekaisis dibentiņš;
- viņš jūtas nedroši citu cilvēku klātbūtnē vai svešā vidē;
- viņš jūtas vientuļš un vēlas kontaktēties;
- vide, kurā viņš atrodas, ir pārāk gaiša vai skaļa.
Ieteikumi vecākiem
- Ja mazulis raud, paskaties, kas viņam nepieciešams, un novērs raudāšanas cēloni, piemēram, izsalkumu vai slapjas autiņbiksītes;
- Ja mazulis jūtas pamests, viņu bieži var nomierināt tikai uzlūkojot, sarunājoties, ar dziesmiņu vai noglāstot;
- Daži mazuļi nomierinās, kad tiek šūpoti šūpuļtīklā vai šūpulī;
- Mazuļi, kuriem ir liela nepieciešamība pēc fiziska kontakta, nomierinās, ja viņus nēsā uz rokām vai lakatā;
- Mazuļiem, kuri daudz raud, ir vajadzīgs pēc iespējas regulārs dienas režīms bez stresa un miers ēdienreižu laikā;
- Iepriekš sasildīta gultiņa vai, piemēram, T-krekls ar mammas nomierinošo smaržu, ko var uzklāt kā "paladziņu," var palīdzēt iemigt;
- Ja mazulis raud ilgāku laiku, negrib dzert, viņam ir temperatūra vai arī ir viņš apātisks, vai gurdens, ieteicams vērsieties pie ārsta;
Vai mans bērns ir īsts brēkulis?
Aptuveni 10 – 20 procentu mazuļu ir īpaši grūti tikt galā ar savām vajadzībām pirmajās nedēļās. Viņi ir ļoti jūtīgi, bieži un ilgi raud un ir grūti nomierināmi. Mazulis ir "bieži raudošs bērniņš", ja viņš raud apmēram trīs stundas vai vairāk dienā, un tas notiek trīs dienas nedēļā trīs nedēļas pēc kārtas.
Bieži raudošiem bērniņiem ir nepieciešams īpaši daudz fiziska kontakta un mīļuma, lai tiktu galā ar daudzajiem iespaidiem, kas viņam jāpiedzīvo. Šī uzvedība, kurā nav vainojami vecāki, īpaši pieaug pēc pirmajiem trim mēnešiem. Pārmērīgas slodzes gadījumos vecākiem nevajadzētu vilcināties lūgt palīdzību. Situāciju var atvieglot saprotoši draugi, bērnu ārstu konsultācijas, kā arī profesionāli konsultanti.