Apzinātā pieskāriena skolotāji no Ekvadoras: ķermenis ir visdižākais brīnums

– Ir patīkami, ka Latvija ir viena no jūsu pieturām.

Anubuddha: Mēs no sirds gaidām brīnišķīgā ceļa turpinājumu Latvijā. Viesosimies jūsu zemē trešo gadu, tādēļ ar dažiem no jums jau esam pazīstami, savukārt citus satiksim pirmoreiz. Tāpēc gribu iesākumā pateikt, ka jau vairāk nekā 40 gadus mūs ir valdzinājis cilvēka enerģētiskais lauks, turklāt mums dzīvē ārkārtīgi paveicies ar fantastiskiem skolotājiem, īpaši – ar iespēju pavadīt ilgu laiku kopā ar Osho.

– Tad arī sākās jūsu apzinātā pieskāriena ceļš?

Anubuddha: Jā, tieši tā arī dzima atziņa par mīlestības un apziņas saplūsmi, radot dziedinošu enerģiju – ideja tapa Osho tuvumā. Savu praksi mēs dēvējam Arun apzinātais pieskāriens. Cilvēka plauksta ir tā vieta, cauri kurai plūst jūsu mīlestība un arī jūsu apziņa. Grupā piedalīsies gan cilvēki, kam šī enerģija jau pazīstama, gan jauni dalībnieki.

Anasha: Un mēs viņus ieviļņosim sev līdzi.

– Vai varat pāris vārdos paskaidrot, kā šī grupa atšķirsies no divām iepriekšējām? Vai pievērsīsim padziļinātu uzmanību atsevišķām niansēm?

Anasha: Ēdīsim citādi, nekā ierasts. Stāstīšu jums par to, kādu lomu ēdiens spēlē emocionālajā dzīvē un meditācijā. Ēdienam ir milzu nozīme! Jo tīrāka pārtika tiek uzņemta meditācijas laikā, jo vieglāk piekļūt paša emocijām un arī tās attīrīt. Tas būs viens aspekts.

– Izklausās pēc piecu dienu detoksikācijas kursa. Un kā ar pieskārienu?

Anubuddha: Pieskāriena jautājumā vēlos padziļinātāk pārrunāt to jomu, kurā fiziskā anatomija saskaras ar enerģētisko anatomiju. Runāsim par ķermeņa saistaudiem un spriedzes mazināšanu tajos, pielietojot īpaša tipa pieskārienus un vienlaikus atverot enerģētiskās līnijas.

No tā izrietēs vēl kāda plaša Arun tēma, kuras centrālais jautājums ir galvaskausa sakrālais ritms, apgūstot ārkārtīgi delikātu pieskāriena veidu, kas ļauj sapludināt elpu un šo ritmu. Nepacietīgi gaidu iespēju par to pastāstīt.

Anasha: Vēl nedaudz detalizētāk pārrunāsim arī elpošanas tēmu – elpu kā instrumentu saplūšanai ar kraniosakrālo ritmu un, iespējams, arī pieciem ķermeņiem.

– Apmācību aprakstā ir arī minēts, ka dziļāk tiks izskatīta brīvība no sāpēm. Tā jūs to saucat?

Anubuddha: Tieši tā, mēs to dēvējam – Trīs dārgumi: Brīvība no sāpēm. Arī tas, manuprāt, ir svarīgi, jo sāpes, protams, nav nekas patīkams, taču tās var kalpot kā durvis uz apziņu. Mācīsimies pārveidot visu, ko dzīve mums piedāvā. Tu jau zini, dzīve dažkārt mums nes fiziskas sāpes, citreiz tās ir emocionāla rakstura sāpes. Taču tās visas var kļūt par slieksni uz dziļāku mīlestību un pateicību par enerģiju. Piedāvāsim nelielu ieskatu šādā pieejā. Mums ir visai plaša pieredze...

– Fascijas*, kraniosakrālais** ritms... Vai šīs apmācības būs interesantas cilvēkam, kurš ikdienā nemeklē fascijas un neklausās kraniosakrālo ritmu, bet grib labāk mijiedarboties ar otru cilvēku?

Anubuddha: Šis retrīts būs vienlaikus jaunu iemaņu apguves telpa un arī atjaunošanās iespēja – ēdīsim labu ēdienu, uzturēsimies dabā, vispirms no sirds parūpēsimies paši par sevi, lai caur to iemācītos rūpēties par citiem cilvēkiem.
Brīnišķīgi.

Anubuddha: Šā retrīta ietvaros ik dienu paredzēta arī joga un meditācija, savukārt jogas laikā ļausim cilvēkiem pieredzes ceļā atklāt, ka mums nav tikai viens vienīgs ķermenis. Mūsos kopumā ir pieci ķermeņi. Veltīsim specifisku uzmanību visiem šiem atšķirīgajiem ķermeņiem. To es tiešām gaidu. Mēs visi esam guvuši dziļi personīgu pieredzi, un mums ir jauna enerģija, kas ļaus īstenot pavērsienus savās dzīvēs, taču vēlamies mācīt arī praktiskas iemaņas, lai palīdzētu citiem viņu ceļā.

– Tās ir mācības par to, kā rūpēties par visiem saviem ķermeņiem – gan fizisko, gan neredzamajiem?

Anubuddha: Daudzas no grūtībām, ar ko cilvēki sastopas – gan fiziska, gan emocionāla, pat garīga rakstura–, skatāmas saistībā ar Arun apzinātā pieskāriena pamatprincipu, kas māca rūpēties gan par fizisko, gan enerģētisko ķermeni. Tā nav metode, tas ir dzīvesveids. Veids, kā savā ikdienas dzīvē ienest apzinātību un mīlestību. Domāju, tieši šīs ir tās zināšanas, ar kurām vēlamies dalīties.

– Labākā prakse ir dzīve, ja dzīvo to apzināti.

Anasha: Jā, pašlaik tam ir izšķiroša nozīme. Mēs diezgan daudz ceļojam, un visā pasaulē redzams, cik neizmērojami būtisks ir šis jautājums. Neskaitāmus cilvēkus nomoka slimības – garīgas, fiziskas un emocionālas dabas.

Anubuddha: Tas tiešām ir svarīgi.

Anasha: Mēs varam atjaunot cilvēka enerģētiskā lauka harmoniju.

– Kas jūs uzrunā atgriezties Latvijā?

Arī šādas jūtas mīt mūsos.

– Vai jūs varētu izskaidrot, ar ko atšķiras apzināts pieskāriens no masāžas?

Anasha: Jā. Nu, tā nav masāža.

Anubuddha: Nu ja, vispirms jau jāsāk ar padziļinātu izpratni par to, ka ķermenis ir dižākais brīnums visā esībā un ka ķermenim ir nepieciešama mīlestība. Ikvienā ķermenī mājo apziņa, tāpēc mēs vienkārši aši parādām, kā neapieties ar ķermeni mehāniski.

Aši vien redzēsiet, ka pieskāriens rada iespēju dibināt saikni ne vien ar fizisko ķermeni, bet arī pašu esības pamatu.

Anasha: Tā pati par sevi ir dziedinoša pieredze. Dziedināšana notiek, pateicoties mīlestībai un apziņai. Lielākajā daļā masāžas skolu un tehniku apziņa nav iekļauta apmācībā. Runa vienmēr ir par metodi. Tomēr cilvēka enerģētiskais lauks nav sadalāms – mīlestības un apziņas saplūsmē iespējama arī dziedināšana.

Anubuddha: Tam vajadzīga klātbūtne.

Anasha: Mācīsieties, kā būt klātesošam paša ķermenī un kā būt klātesošam kopā ar kādu citu. Klātbūtne pašiem savā dzīvē. Un tas viss – vienlaikus, jā.

Anubuddha: Tā ir meditācija, apzināts pieskāriens, tas nav ārstniecisks kurss šā termina ierastajā izpratnē, un tā nav arī masāža. Klātesamību saņemšanā un, protams, došanā mēs to saucam par interaktīvo meditāciju. Meditācija ir tā, kas dziedina. Tieši tā cilvēkiem dzīvē pietrūkst. Šādas dziļas saiknes ar savu būtību.

– Ar apmācībām ir tā, ka ar laiku efekts kaut kur pazūd vai arī tu tik ļoti sarodi ar to, ka pārstāj pamanīt.

Anubuddha: Jau pašā sākumā, cilvēkiem pirmoreiz atnākot uz apmācību, viņu pieskāriens pārveidojas. Pēc šīm dienām jūsu pieskāriena izjūta būs mainījusies. Tajā atklāsies kāda jauna kvalitāte, kas turpinās attīstīties. Tieši tas man patīk Arun. Pati grupa ir jauka, un mācība ir ļoti laba, man tā patīk. Taču vēl vairāk es mīlu to, kā cilvēkos iemājo kāda sēkliņa, kas turpina augt pat bez vingrināšanās, tā turpina augt, un izaugsme nekad neapstājas.

– Šāda pieeja ir vajadzīga jebkuram – masierim, ārstam, vecākam, partnerim, katram cilvēkam, kurš pieskaras otram...

Anubuddha: To mēs bieži dzirdam. No dažādiem cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar ķermeni. Tāda jau ir mūsu mācība. Uz nodarbībām vienmēr ierodas kādi fizikālās terapijas pārstāvji. Šiacu masāžas speciālisti mēdz teikt – oho, šiacu manās rokās gūst jaunu vērtību. Kāds cits masieris saka – ziniet, man joprojām ļoti patīk masēt, taču masāža ir kļuvusi pilnīgi citāda. Gan jau apmācībā redzēsiet – mēs ar to bieži saskaramies.

Anasha: Jāsaka, jūs uzlūkosiet pieskāriena būtību, jo tieši par to mēs runājam. Var turpināt izmantot masāžas tehniku, taču jāapjauš, kas patiesībā ir pieskāriens. Jāļauj līdzdarboties mīlestībai un apziņai. Tāpēc, man šķiet, ikviens ir laipni aicināts. Mēs patiešām priecāsimies ar jums iepazīties, ja to vēl neesam paguvuši.

– Paldies, uz drīzu tikšanos!

Nākamais abu skolotāju mācību cikls Latvijā notiks no 1. līdz 5. jūnijam.

* fascija ir saistaudi, iekšējie tīkli, kas savieno visu ķermeni no galvas līdz kājām. Ja paskatāmies cilvēkam zem ādas, tur izskatās kā visvirzienu zirnekļu tīkls, kas sastāv no kolagēna (spēks), elastīna (elastīgums) un šķidra gēla. Šie elementi nodrošina spēku un elastīgumu.

** kraniosakrāls – latīniski cranum – galva, sacrum – krustu kauls. Tiek uzskatīts, ka ķermenī pastāv ne tikai sirds un elpošanas ritms, bet arī īpašais kraniosakrālais pulss. Galvas un muguras smadzeņu šķidrums, kas pasargā smadzenes no satricinājumiem, kā arī kalpo kā barojošs šķidrums galvas un muguras smadzenēm, noteiktos ritmos samazinās un palielinās. Kraniosakrālais pulss liek galvaskausa kauliem satuvināties un attālināties 6 līdz 12 reizes minūtē. Tas pats notiek ar mugurkaulu. Šīs kustības izplatās līdz krusta kaulam, tālāk uz iegurni un pa saistaudiem arī uz pārējām ķermeņa daļām.