Ja abi vecāki, izpētot kalendāru un noskaidrojot iepatikušos variantu nozīmi, var vienoties un izvēlēties bērnam vārdiņu – tas ir brīnišķīgi, taču bieži mamma un tētis skaidri zina vien to, kādu vārdu nevēlas dot, jo ar to saistās negatīvas asociācijas, sliktas atmiņas.
Savukārt gados vecāki cilvēki bieži pat ir neapmierināti ar jauno vecāku izvēli, kad tie dod bērniem retus vai ārzemju, vai dubultos, vai pašizdomātus vārdus, un uzskata, ka pie vainas ir internets, mode, mūsdienu pasaules ritms, informācijas pārpilnība. Te gan būtu jāmet akmens šīs pašas iepriekšējās paaudzes dārziņā – kādēļ tad viņi neloloja sevī īpašības, kādas vecāki vēlētos saviem bērniem iemācīt un nodot, nedzīvoja tā, ka jaunā paaudze ar lepnumu gribētu saukt savus bērnus viņu vārdā? Ir taču saprotams, ka vecāki nevēlas dot bērnam vārdu, ja kāds zināms šā vārda nēsātājs ir rīkojies nekrietni, dzīvojis vien sev, ja šo cilvēku ir piemeklējušas neveiksmes vai pat traģisks liktenis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
