30. aprīlī Valpurģi. Nakts, kad salido raganas – arī Lēdurgā

Pavasara sabats jeb Valpurģi ir svētki, kad pulcējas sievietes ar savām jaudīgajām labajām enerģijām un. kopā dziedot, dancojot un priecājoties, rada vibrācijas, uz kurām atsaucās četras dabas stihijas: zeme, ūdens uguns gaiss. Tā ir mijiedarbība – cilvēka enerģijai atsaucas daba, svētot cilvēka dzimumu ikdienai.

Valpurģu tradīciju dažādās kultūrās svin citādi. Mitoloģijā Valpurģu nakts tika svinēta kā Mēness svētki pirmajā Pilnmēness naktī starp pavasara un vasaras Saulgriežiem. Vēlākās tradīcijās par Valpurģu nakti tika dēvēta nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju, kad raganas Bloksbergas (Brocken) kalnā svinot svētkus.

Ķeltiem Belteins (šos svētkus dēvē arī par Bela uguni – saistībā ar ķeltu saules un auglības dievu Belu jeb Belenu) bija viens no svarīgākajiem gada sabatiem – pusnakts rituālajām svinībām. Tad tika kurināti lieli ugunskuri, kas simbolizēja saules spēka pieaugumu, un ap tiem dejoja ziediem rotājušies ļaudis, gaismā un dūmos caur diviem ugunskuriem tika dzīti lopi, lai veicinātu auglību. Arī cilvēkiem gājiens starp Valpurģu ugunskuriem skaitījās attīrošs un gada garumā no slimībām sargājošs.

Druīdi dievam Belam ziedoja simboliskus upurus – maizi, medu, alu. Ģermāņu tradīcijās zemnieki šajā naktī ar ārā izliktām slotām un Maija kokiem/krūmiem aizsargāja savu sētu no kaitējumiem. Maija koks (visbiežāk tas bija bērzs) vienlaikus pārstāv gan auglības simbolu, kas tiek sniegts arī cilvēkiem, gan Pasaules koka "modeli". Maija kokus no meža atnesa Valpurģu nakts priekšvakarā un novietoja sētā – parasti no sliekšņa redzamā vietā.

Senatnē šajā naktī uz laukiem notika rituāli mīlas akti, kas simboliski pārnesa cilvēka auglības spēku uz aramzemi. Šī nakts ir labvēlīga arī dažādiem citiem rituāliem – amuletu un talismanu veidošanai, mīlestības ieaicināšanai savā dzīvē un tamlīdzīgi, tā varot būt laba palīdze bērniņa ieņemšanai.

Viduslaikos šajā naktī tika atzīmēti svētās Valpurgas (Walpurga/Walburga) svētki. Latviešu mitoloģijā ap šo laiku tika svinēti svētki par godu Ūsiņam – ziedoņa un plaukšanas dievībai, kas un simbolizē gaismu un pavasari.

Šogad 30. aprīļa vakarā jau otro gadu Valpurģus svinēt aicina Lēdurgas dendroparka Lielais Mudurgas dižakmens, kurš apvīts ar īpašām enerģijām. Jau no seniem laikiem cilvēkiem ir paticis nākt pie šā akmens, pieskarties tam, uzrāpties... kā arī svinēt te svētkus! Šodien tas ir Krimuldas novada pašvaldības īpašums, un, apsaimniekojot to, radusies sajūta, ka šeit noteikti jāiedibina svētku tradīcija, kas godina dabu, cilvēku, vietu katrā gadalaikā.

Sabata virsraganas Daces Mazcirītes vadībā tiks vārīta ugunsdzira, kopā ar folkloras kopām Putni (Lēdurga) un Rudzupuķe (Smiltene) dziedātas dziesmas un būs rotaļas, parka raganas Rūta un Sarmīte stāstīs un mācīs gudrības par un ap zālīšu uzlējumiem, sakņu pulveriem un akmeņu enerģijām, vadātāja Kaija pārbaudīs Valpurģu nakts salidojuma dalībnieku intuīciju, liekot orientēties pa teiksmainiem ceļiem un neceļiem, Lēdurgas jauniešu kolektīva dejotāji starp diviem ugunskuriem mācīs raganu danci, bet viedā sieva Māra nolasīs likteni no delnām un no acīm. Starp citu būs arī slotu mešanas sacensības!

Uz sabatu pulcējas cilvēki, kas redz smalkajos plānos un kam ir sajēga par lietām un notikumiem, no kurienes vajag un no kurienes nevajag ņemt spēku. Tie ir gan sievietes, gan vīrieši, bērni un sirmgalvji. Svarīgi, lai visi "salidojušie" cits citu sajustu kā savējos. "Aicinām visus savējos uz Valpurģu nakti – ar priecīgu prātu, radošām aktivitātēm atvērtu sirdi un mistisku sajūtu!" aicina pasākuma rīkotāji.