7 paņēmieni, kā labot domāšanas kļūdu un apklusināt savu iekšējo kritiķi

Ja tavs iekšējais monologs skandē: "Es baidos iet uz svarīgu pieņemšanu vai kārtējo darba ballīti, jo negribu izskatīties muļķīgi, un varbūt neviens negribēs ar mani runāt, jo tur būs daudz svešinieku," vai arī: "Nav ko sacerēties, ka dabūšu to darbu, jo diezin vai viņi mani novērtēs," tu jau sagatavo sevi attiecīgi uzvesties un reaģēt. Lai gan darba intervija vēl nemaz nav notikusi vai arī ballītē neviens svešinieks tevi pat neplāno izsmiet, tu jau esi ieņēmis aizsargpozīciju un neapzināti pats radi situāciju, kurā tavas iekšējās bailes apstiprināsies. Un tad iekšējais kritiķis uzvarošā balsī paziņo: "Vai es neteicu?! Es taču zināju, ka nekas nesanāks!"

Patiesībā tā ir domāšanas kļūda, ko vari mainīt, ja vien apņemies sekot līdzi vārdiem, ko sev klusībā velti. Ja ilgu laiku sev iegalvo, ka tev neveiksies vai ka neesi tā vērts (atšķirībā no citiem – veiksmīgākiem cilvēkiem), pazemināsies tava pašvērtība, un tas kavēs tevi tikt galā ar bailēm.

Bet tā vietā, lai saķertu galvu, stāvi pretī! Ja tev šķiet, ka esi pārāk kritisks pret sevi, tu tāds neesi vienīgais: paškritiskas domas un šaubas par savām spējām kaut reizi izjutis ikviens. Kā tikt galā ar šo neproduktīvo pārspīlēto kritiķi sevī? Zinību skolas "Jūties labi" veidotājas, ko varēs sastapt arī festivālā "Helsus", iesaka likt lietā 7 paņēmienus.

Mēs tik ļoti esam pieraduši nepārtraukti dzirdēt savu iekšējo balsi stāstām visdažādākas lietas, ka reizēm pat nepamanām brīdi, kad esam to pieņēmuši kā absolūto patiesību.

Nē, tas nav mēģinājums aizliegt sev domāt negatīvas vai "nepareizas" lietas! Gluži otrādi – tas ir veids, kā iemācīties sev veltītos vārdus un domas piefiksēt un apzināties, ka tās ir tikai domas – tā nebūt nav patiesība. Domas mēdz būt pārspīlētas, neobjektīvas un nesamērīgas. Bet tās ir tikai domas!

Kad esi pieļāvis kādu kļūdu vai gadījusies slikta diena un strīds ar kolēģi, tu, iespējams, nespēj vien beigt par to domāt – atkal un atkal prātā izspēlē to pašu situāciju, meklējot piemērotākas atbildes, prāto, ko būtu varējis pateikt vai kā citādi būtu varējis rīkoties. Un jūties aizvien sliktāk un sliktāk...

Tas nekādi nepalīdz atrisināt problēmu, tāpēc beidz tērēt laiku, domājot par to vai arī izmisīgi cenšoties sev iegalvot: "Nedomā par to!"

Vienīgais, kas tev līdzēs – novērs savu uzmanību uz kādu citu lietu: izej pastaigāties, sakārto savu galdu (ja netiec ārā no biroja) vai arī parunā ar kādu kolēģi par pavisam citu tēmu!

Ja draugs tev jautātu padomu, kā rīkoties problēmsituācijā, kurā esi pats, tu taču viņam neteiktu – tev nekad nekas nesanāks! Vai – tu esi dumjš un tik un tā nevienam nepatīc... Tad kāpēc tu izturies pret sevi kā pret ļaunāko ienaidnieku? Izturies pret sevi tikpat labi kā pret draugu un uzmundrini sevi ar nomierinošiem vārdiem, piemēram: "Jā, tu izdarīji kļūdu, bet tas nav pasaules gals!"

Iemācies atpazīt mirkli, kad tavs iekšējais kritiķis cenšas iegalvot kaut ko pārspīlēti negatīvu. Ja tu nodomā: "Es nekad nevarētu pamest darbu kā Anna un sākt savu sapņu biznesu," tad pārbaudi faktus, kas ir pamatā šādam apgalvojumam.

Te lieliski palīdz rakstisks vingrinājums. Lapas vidū novelc līniju, vienā pusē saraksti lietas, kas pierāda, ka šāda doma varētu būt patiesa, un otrā – lietas, kas runā tai pretī. Tādējādi tu liksi sev uz situāciju paskatīties racionāli.

Ja tev ienāk prātā kāda īpaši pesimistiska doma, atrodi tai racionālu un reālistisku pretargumentu. Piemēram, kad dzirdi sevi domās bezcerīgi novelkam: "Man nekad nekas neiznāk perfekti," iebilsti sev ar līdzsvarojošu "...bet reizēm es izdaru lietas izcili labi, turklāt neviens nav perfekts!" Tas palīdz līdzsvarot iekšējā kritiķa izgājienus.

Reizēm mēs pārspīlējam un iztēlojamies neveiksmi izvēršamies par īstu katastrofu. Bet patiesībā vissliktākais scenārijs bieži vien nemaz nav tik slikts, kā fantazējam.

Piemēram, ja tu iztēlē redzēji sevi izgāžamies svarīgā prezentācijā lielas auditorijas priekšā, padomā, kas tik šausmīgs ar tevi tad notiktu? Vai tiešām tas liktu tev zaudēt darbu, un tu nekad vairs nerādītos publiskās vietās?

Sliktākā scenārija iztēlošanās palīdz saprast, ka patiesībā, ja arī problēmsituācija radīsies, tu spēsi ar to tikt galā, un tava pasaule nesabruks. Tas ceļ pašapziņu un apklusina baiļpilnās, šaubas uzturošās domas.

Ir liela atšķirība starp to, vai tu nepārtraukti domās atkārto, ka tev neveiksies, vai apzināti atgādini, ka tu vari mācīties no savām kļūdām, lai kļūtu spēcīgāks, pāraugot savu tagadējo Es.

Pieņem savus šābrīža trūkumus, bet apņemies tos pārveidot.
Tu vari vienlaikus apzināti just bailes no publiskas uzstāšanās un arī apņēmību tam tikt pāri – izmantojot izdevību un uzstājoties. Tādējādi tu ieskaties savām bailēm tieši acīs, atpazīsti tās un tiec ar tām galā. Iekšējais paškritiķis kļūst arvien bezspēcīgāks un vājāks, bet tavs īstais Es – aizvien zinošāks un pārliecinātāks!

Tavs laiks ir tava iespēja – eksperimentē. Galvenais ir kļūt modram un apzināties "šeit un tagad", nevis prāta radītās domformas. Ar laiku mēs varam ne tikai iemācīties iekšējo kritiķi apvaldīt, bet likt tam darboties sevis izaugsmes labā. Sevis nomelnošana neradīs risinājumu problēmai, taču periodiska, kritiska savu veikumu analīze par sliktu nenāks. Būt mierā un skaidrībā ar savu iekšējo pasauli – uz to mudina skola "Jūties labi".

Zinību skola "Jūties labi" darbojas dažādos formātos – ne tikai organizē seminārus par daždažādām tēmām, bet arī atbild interesentu aicinājumiem, rīkojot izbrauciena zinību skolas. Nodarbībās ir iespējams apgūt gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskus paņēmienus, kā savu dzīves ritmu darīt apzinātāku un tādējādi justies labāk.

Pati skola savulaik izaugusi no vēlmes apgūt kaut ko jaunu – kā iespēja turpināt savu pašpilnveidi. Kad neizdevās atrast to, kas interesē, nācās vien to radīt pašiem...

"Zinātkāre mums bieži saka paldies par to, ka esam, par to, ka esam izveidojuši vietu, kur gūt vērtīgas un arī praktiskas zināšanas," bilst viena no "Jūties labi" aizsācējām Ilze Danelsone. "Tieši tāpēc, ne mirkli nešauboties, izlēmām piedalīties arī festivālā "Helsus", kur tā organizētājiem ir brīnišķīgi izdevies savest kopā apmeklētājus ar zinātājiem, atklājot to lielo informācijas klāstu, ko iespējams apgūt šeit pat Latvijā. Tas vienmēr ir tik iedvesmojoši – redzēt, ka cilvēks meklē arvien ko jaunu un sev piemērotu, lai justos labi. Katram tas ir kaut kas cits, bet galvenais ir atrast savējo, un sākt var jau šodien!"

Mēdz teikt, ka kustība ir dzīvības pamats. Savukārt nepārtraukta tieksme izglītoties un garīgi augt ir tas, kas uztur možu garu un dzīvesprieku. Katra jauniegūtā prasme un gudrība nes līdzi pārliecību, ka viss iecerētais izdosies. Par pašsajūtu esam atbildīgi mēs paši, un vienmēr var atrast iedvesmu, ja vien pacenšamies pēc tās lūkoties!