Ja to zinām, tad varam tam attiecīgi sagatavoties, proti, paši izskatīt, kas ir tāds, kas būtu jānobrucina, jāpārtrauc vai jāizbeidz. Tad tas būs vairāk kā mūsu pašu izvēlēts un savā ziņā kontrolēts pārmaiņu posms. Ja spītīgi pieturēsimies pie visa ierastā un pierastā, tad reformas var skart nepatīkamāk, jo liktenis pielems, kas jaucams vai maināms. Un, pat ja tā, – vērts atcerēties, ka katrs nobrucinātais projekts paver horizontus jauniem projektiem.
Darba un biznesa jomā arī var ienākt jaunas vēsmas. Kaut kas reformēsies, kaut kas transformēsies, kaut kas atjaunosies. Kā jauna, balta lapa, ko var apzīmēt un izkrāsot pa savam. Arī te padoms ir ļauties visam jaunajam un pārlieku nepieķerties pie jau iepriekš izveidotā. Attīstība un izaugsme jāvērtē un jārealizē caur jaunām praksēm, ietverot gan jaunus sadarbības partnerus, gan jaunas pieejas jau ierastiem procesiem.