Kas gan vēl labāk varētu simbolizēt mūsu sievišķību un spēju radīt pēcnācējus, ja ne mūsu īpašās dienas. Bet diemžēl sabiedrība nav pieradusi publiski runāt, kur nu vēl lepoties ar tām. Lielai sabiedrības daļai tas ir tabu temats, lai gan tas skar pusi no Latvijas populācijas, un vēl ievērojamāk – tas skar mūsu maciņu biezumu.
Mēnešreizes ir neizbēgama un normāla sievietes dzīves sastāvdaļa. Vidēji tās sākas trīspadsmit gadu vecumā un, kad tas notiek, mēs esam satrauktas un priecājamies par tām – mēs kļūstam par sievietēm, tās ir vēstnesis, ka mēs pieaugam un varam radīt pēcnācējus!
Un tad, nepaiet ne gads, kad mēs jau esam saskārušās ar visām izrietošajām klapatām, kas nāk bonusā. Sabojātā mūsu mīļākā apakšveļa, apkaunojošie nepareizi izvēlētie ''balto bikšu'' mirkļi, izbojātās brīvdienas pludmalē vai krampji vēderā un garastāvokļa maiņas. Bet pienākot menopauzei, lielu daļu no mums tomēr pārņem sentiments un viegla melanholija. Skumstam, ka īpašās dienas vairs neattiecas uz mums.