Šonedēļ televīzijas kanāla "STV Pirmā" raidījumā "Starp mums runājot" viesosies viens no ievērojamākajiem Latvijas aktieriem un režisoriem - Valdis Lūriņš, kurš savu karjeru sācis 1970. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī. Plašāku atpazīstamību guvis, iestudējot Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperu "Lāčplēsis" Sporta manēžā. Lūriņa ievērojamāko darbu sarakstā ir arī "Vestsaidas stāsts", "Kaupēn, mans mīļais" un izrāde "Lotgola.lv". Sarunu šovā viņš stāsta par kaušanos, to, kā izvēlējies savu profesiju un kā ir spēlēt ar meitu uz vienas skatuves.
Valdis Lūriņš raidījumā stāsta, ka labam režisoram nav obligāti jābūt labam aktierim, jo viņa praksē esot bijuši gadījumi, kad ar teātri sāk nodarboties cilvēki, kuri to nekad nav darījuši un kuriem ir citas augstākās izglītības, pat fiziķi un ķīmiķi. Daži režisori esot arī labi rakstnieki, un tas ļoti nāk par labu scenāriju rakstīšanā.
Skolā režisors neesot īpaši mīlēts no skolotāju puses. "Citādība nav pieņemama. Atgriežoties no Sibīrijas, kur esmu dzimis, es zināmā veidā biju citāds. Mamma un vecmamma mani ir iemācījušas, ka kauties nav labi un ka pasaule ir laba, un tad es nonācu šajā pasaulē, kur sāku sevi un pasauli lauzt, tāpēc man ļoti iepatikās iedot citiem "pa dullo"," atceras Lūriņš. Viņš arī stāsta, ka skolotāja skolas laikā esot teikusi, ka, ja no citiem kaut kas dzīvē izveidosies, tad no viņa jau nu noteikti nē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
