Ēst bieži, bet mazās porcijās – tā ir galvenā devīze  (1)

Porciju kontrole pēc strukturēta, dietologa izstrādāta plāna attiecībā 2:1 ir ātrākais ceļš, lai zaudētu svaru. Ja, piemēram, ēdam gaļu vai zivi, tad salāti ir jāēd divas reizes vairāk. Vieglāk ir izvērtēt porciju lielumu, nevis skaitīt kalorijas.

Jāņem vērā, ka sievietes un vīrieša augumu attiecības atšķiras, tāpēc ir nesaprotami, kāpēc restorāni un kafejnīcas piedāvā vienāda izmēra porcijas gan sievietēm, gan vīriešiem. Rezultātā – bieži vien sievietes pārēdas, bet vīrieši paliek izsalkuši.

Gluži tāpat ir ar mūžīgajiem strīdiem par to, cik daudz cilvēkam dienā jāizdzer ūdens. Viens apgalvo, ka dienā jāpatērē 2 litri ūdens, kāds cits – jādzer tik, cik gribas. Gribētos piekrist vairāk otrajai versijai – tieši augumu gabarītu dēļ ūdens daudzumam vajadzētu atšķirties.

Portāls "Sievietes pasaule" apstiprina, ka ļoti aktuāla ir problēma, ar ko šodien sirgstot daudzi - lielā šķidruma uzkrāšanās organismā. "Nereti cilvēki atnāk uz konsultāciju un saka, ka nespēj izdzert tik, cik tiek popularizēts. Mans uzskats ir, ka nevajag dzert pārāk daudz šķidruma, jo tas ir kaitīgi veselībai," saka makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis. Viņaprāt, uzskats, ka ūdens ir jādzer daudz, ir industrijas radīts, jo tas taču ir jāpārdod. "Realitātē pārlieks ūdens patēriņš cilvēku padara tūskainu, rada pārslodzi nierēm, kas negatīvi atsaucas uz zarnām, sirdi un asinsvadiem," atklāj Lācītis.

Cilvēki izvēloties lielākas porcijas vai iepakojumus, apēd arī krietni vairāk pārtikas nekā izvēloties mazāku porciju. Kad cilvēkiem tiek piedāvāti dažādi porciju izmēri (maza, vidēja, liela, super liela) un atšķirība starp porcijām ir tikai, piemēram, 40 centi, tad bieži vien cilvēki veic izvēli par labu vislielākajam izmēram. Nauda ir samaksāta, porcija ir jāapēd, un pie kā tas noved? Jā, pareizi – pie pārēšanās.

Pētījumi rāda, ka mājās tik lielas porcijas nemaz netiek ēstas, tāpēc ir vērts arī ārpus mājas izvēlēties pusporciju. Vienīgais šķērslis – ne visur pusporcijas piedāvā.
Lūk, piemērs, kā 20 gadu laikā mainījušies šķīvju un iepakojumu lielums.

Lūk, piemēri:

Gaļa, trekna zivs, vista - 80g (viena kāršu kava)
Pasta, rīsi – 150g (tenisa bumbiņa)
Kartupeļi – 180g (datora pele)
Rieksti – 30g (sauja)
Siers – 30g (sērkociņu kastīte)
Sviests – 5g (tējkarote)
Eļļa – 11g (ēdamkarote)
Čipši - 25g (tējas krūze)
Kāds cits veids, ko vieglāk atcerēties, ir par piemēru ņemt savu plaukstu.
Pasta, rīsi – dūres virsma, kur parasti nēsājam gredzenus.
Gaļa – 2/3 plaukstas pamatne

Kā vēsta portāls "Pareizs uzturs", veselīga uztura piramīdai jāsastāv no 4 līmeņiem.

1.līmenis sastāv no miltiem, maizes, putraimiem un citiem graudu izstrādājumiem, rīsiem, kukurūzas un kartupeļiem. Šīs grupas produktu galvenās uzturvielas ir ogļhidrāti, olbaltumi, šķiedrvielas, dzelzs, kalcijs, B grupas vitamīni.

2.līmeni veido - augļi, ogas un dārzeņi, kā arī zaļie zirnīši un pupiņas pākstīs. Šie produkti var būt svaigi, saldēti, konservēti un žāvēti.

3.līmenis - piens, piena produkti un gaļa, zivis, olas, arī kaltētie pākšaugi - zirņi, pupas, un rieksti, sēnes.

4.līmenis - taukvielas, saldumi, arī alkohols. Šis līmenis ir tas, kuru vajadzētu ierobežot līdz minimumam – īpaši cilvēkiem ar veselības problēmām un lieko svaru.

Attiecīgi, lai vieglāk būtu saprast, tad procentuāli ēdienkartei būtu jāizskatās šādi: 40% - 1.līmeņa produkti, 35% - 2.līmeņa produkti, 20% - 3.līmeņa produkti, 5% - 4.līmeņa produkti.

Cik veselīgi ēd tu?