Ikdienas darbi, sajūtas un vēlmes – kurp tās mūs ved? Vai skrējiens pēc statusa, karjeras, atpazīstamības mūs dara patiesi laimīgus, piepildītus, cilvēcīgus, veselus, dodošus un smaidīgus? Vai tas viss rada spēcīgas ģimenes un tautu? Vai vieno mūs? Vai ļauj iedziļināties un sekot savai sirdsbalsij? Šie ir jautājumi, kuru šķetināšanu šogad uzņēmušies festivāla rīkotāji un dalībnieki.
"Cilvēki lielākoties zinības apgūst pirmajos dzīves gados, ejot skolā un augstskolā. Pēc tam šī virzība diemžēl bieži vien apsīkst. Cilvēks dodas darbā, strādā smagi, ieslīgst telefonsarunās un TV raidījumos, ceļo uz ārzemēm. Malā tiek mesta mūžseno jautājumu (kas ir dzīve? kas – realitāte un prāts? kāda ir šīs eksistences jēga?) tirdīšana, uzskatot tos par neakadēmiskiem un nenopietniem. Taču kā faktu pieņemot apziņas nemirstību, tiek kardināli mainīta pasaules realitāte, uztvere un cilvēka ikdienas rīcība. Uzskatu, ka ikvienam svarīgi ir ne tikai turpināt pasaules izziņu akadēmiskā līmenī, bet arī uzkrāt garīgās zināšanas un praksi, kas atbilst viņa dvēseles valodai," tā par pašizglītības nozīmi izsakās reanimatologs un Dr. Pima van Lommela lekcijas "Vai nāve pastāv? Pētījums par nāvei tuvo pieredzi" ievadlektors Pēteris Kļava.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
