Kaldini sevi, rotā tautu, aicina festivāla 'Helsus' rīkotāji

Ikdienas darbi, sajūtas un vēlmes – kurp tās mūs ved? Vai skrējiens pēc statusa, karjeras, atpazīstamības mūs dara patiesi laimīgus, piepildītus, cilvēcīgus, veselus, dodošus un smaidīgus? Vai tas viss rada spēcīgas ģimenes un tautu? Vai vieno mūs? Vai ļauj iedziļināties un sekot savai sirdsbalsij? Šie ir jautājumi, kuru šķetināšanu šogad uzņēmušies festivāla rīkotāji un dalībnieki.

"Cilvēki lielākoties zinības apgūst pirmajos dzīves gados, ejot skolā un augstskolā. Pēc tam šī virzība diemžēl bieži vien apsīkst. Cilvēks dodas darbā, strādā smagi, ieslīgst telefonsarunās un TV raidījumos, ceļo uz ārzemēm. Malā tiek mesta mūžseno jautājumu (kas ir dzīve? kas – realitāte un prāts? kāda ir šīs eksistences jēga?) tirdīšana, uzskatot tos par neakadēmiskiem un nenopietniem. Taču kā faktu pieņemot apziņas nemirstību, tiek kardināli mainīta pasaules realitāte, uztvere un cilvēka ikdienas rīcība. Uzskatu, ka ikvienam svarīgi ir ne tikai turpināt pasaules izziņu akadēmiskā līmenī, bet arī uzkrāt garīgās zināšanas un praksi, kas atbilst viņa dvēseles valodai," tā par pašizglītības nozīmi izsakās reanimatologs un Dr. Pima van Lommela lekcijas "Vai nāve pastāv? Pētījums par nāvei tuvo pieredzi" ievadlektors Pēteris Kļava.

"Skaidra un apzināta rīcība ļauj cilvēkam uz apkārtējo vidi palūkoties no jauna, to radīt pašam. Taču sevis izziņa un pilnveide ir ilgstoša, tā nedrīkst apstāties pēc atestāta vai diploma saņemšanas. Vai tā būtu mācību iestāde vai dzīves skolas pieredze – zināšanu ieguve pašizglītības ceļā dod iespēju kritiski izvērtēt piedāvāto realitāti un noteikt mūsu vietu tajā. Tādējādi mēs kļūstam spējīgi ieklausīties sevī un citos, vērot, būt šeit un tagad un uzdrošināties pārmaiņām. Mēs esam vienoti savā starpā, ar dabu, ar Visumu. Mēs esam kā šūniņas vienotā organismā. Tikai kopīgi krājot zināšanas, mēs varam kaldināt sevi, rotāt latvju tautu.

Ir pienācis laiks mums izkāpt no māmuļas klēpja un ķerties pie darba. Vieda tauta top no spēcīgiem un varošiem piederīgajiem. Dižu Latviju varam veidot, ja gudrību ikkatrs nesīsim kā prātā, tā sirdī. Mums ir jāklausās savā sirdī un jārosās savā zemē vienotībā un mīlestībā. Paveries apkārt un saredzi, ko tu dāvāsi savai māmuļai? Kā tu par viņu rūpēsies? Kā tu mīlēsi savas māsas un brāļus? Saules meitas un Dieva dēlus… Tevī ir viss, lai taptu un dotu. Tikai atceries, tikai atmosties!" aicina festivāla rīkotāji un dalībnieki.