Kā nekļūt par upuri un rīmu: padomi enerģijas saglabāšanai

Nav noslēpums, ka cilvēks – tas ir ne tikai taustāms ķermenis, bet arī enerģiju summa. Daudzas no šīm enerģijām zinātniekiem zināmas jau sen: smadzeņu elektriskais starojums, neitroni un neitrino, no kuriem sastāv atomi, un, protams, bioenerģija un bioplazma.

Cilvēki apmainās enerģijām nepārtraukti – arī tad, kad guļ vai klusē. Enerģētisko lauku mijiedarbi mēs sajūtam zemapziņā – reaģējam ar garastāvokļa vai fiziskās pašsajūtas maiņu. Ja tev ar cilvēku ir viegli un patīkami, ja jums ir, par ko paklusēt, tātad jūsu enerģiju apmaiņa ir labi sakārtota, jūs viens no otra "barojaties" un abi no tā iegūstat. Bet, ja jūti aizkaitinājumu, pēkšņu spēku zudumu, trauksmi vai pat pēkšņas sāpes, tātad tavā tuvumā atrodas "enerģijas rijējs".

Bioenerģija ir nepieciešama visiem, tāpat kā limfa un asinis, taču dažkārt tās katastrofāli pietrūkst. Šim trūkumam var būt vairāki iemesli – tā var būt slimība, vecums vai liels nogurums. Taču nekas tā nenovārdzina cilvēku kā negatīvas emocijas: aizkaitinājums, dusmas, skaudība, ļaunums, vainas apziņa, greizsirdība. Tieši tās rada "caurumus" mūsu enerģētiskajā laukā, un tieši caur tiem aizplūst mūsu spēki.

Padomājiet, kā spēj "nokausēt" parasts rīta brauciens autobusā. Desmitiem tādu pašu agresīvu un nomocītu cilvēku, stāvot cits citam blakus, to vien gaida, kā pār kādu izgāzt savu aizkaitinājumu un tādējādi "pārtvert" nepietiekamo enerģiju. Jo vairāk tu esi pakļauts kopīgajam noskaņojumam, jo vairāk riskē "apvienoties" ar saviem bēdubrāļiem.

Mierīgiem un priecīgiem cilvēkiem biolauks ir līdzsvarots un atgādina zeltītu olu – tādā "čaumalā" grūti izsist caurumu. Bet tieši tā savu uzdevumu redz izbadējies "vampīrs", tādēļ viņš potenciālo upuri centīsies izsist no līdzsvara. Recepte ir vienkārša: tevi centīsies nokaitināt. Dusmu lēkmē tu pats izspļausi emocijas un kopā ar tām – lielu daļu enerģijas. Vēlamo "cienastu" var iegūt arī ar izbaiļu palīdzību: bailes veido caurumus cilvēka aurā. Iekļūstot caur tiem, enerģētiskais rīma sāk savas dzīres.

Bieži mēs gulstamies uz ziedojumu altāra labprātīgi. "Man nav neviena, izņemot tevi, pie kā vērsties!" "Es esmu tik nelaimīgs!" Kurš gan nav steidzies mierināt savus ķezā iekūlušos draugus? Un, lūk, tu jau esi atvēries un enerģija aizplūst no tevis kā gaiss no pārdurta balona. Pēc "strādāšanas par plecu, uz kura paraudāt, " parasti jūti milzīgu nogurumu un vienaldzību pret visu.

Neapzināti vampīri var būt arī vēl tuvākā lokā. Ja saskaries ar pārmetumiem, ka esi slikta māte vai dēls, tu spēkus zaudē pašmocībās. Tas paver ceļu vampīram-tuviniekam. Nedomā, tuviniekiem nav mērķa atņemt tev vairāk enerģijas un kaitēt – tas notiek zemapziņas līmenī... Kopdzīves pozitīvais moments ir tas, ka nepieciešamības gadījumā ģimene automātiski "baro" tevi ar enerģiju.

Lai cik harmonisks būtu laulātā pāra enerģētiskais līdzsvars, no neparedzētām kļūmēm pasargāts nav neviens. Sievas jūt, kad ar vīriem kaut kas nav kārtībā, bet nespēj saprast, kas par lietu. Vairumā gadījumu, redzot, ka otra pusīte attiecībās sākusi ieguldīt mazāk enerģijas, tiek uzstādīta diagnoze "vairs nemīl". Iespējams, ka iemesls ir nogurums darbā, slimība vai problēmas ar radiem. Bieži vien viņam vienkārši vajadzīga atpūta, psiholoģiskais komforts vai vientulība.

Skandāls ir visdrošākais veids, kā no cilvēka nosūkt daudz enerģijas. Tukšuma sajūta pēc tam nerodas no aizvainojošiem vārdiem, bet gan no zaudētajiem spēkiem, kas iztērēti, lai "pabarotu" kliedzēju. Ja tu esi tas, kas bieži aizsāk tračus, var droši apgalvot, ka tu barojies no vīra, sievas, mātes utt. Daudzās ģimenēs trači ir bieža parādība tādēļ, ka dzīvesbiedri nezina citus veidus, kā apmainīties enerģijām. Taču apmaiņas veidi ir gan parasta saruna, gan mīlēšanās, gan kopīgas pastaigas.

Atsevišķa riska grupa ir bērni līdz 3-4 gadu vecumam: viņiem ir vāja enerģētiskā aizsardzība, tādēļ viņi ir atkarīgi no vecāku noskaņojuma. Tiesa gan, savu enerģētisko līdzsvaru viņi atjauno ātrāk nekā pieaugušie. Bērniem un pusaudžiem nav ieteicams pavadīt daudz laika ar veciem cilvēkiem, jo (ar retiem izņēmumiem) vecumdienās visi jūt lielu enerģijas trūkumu un automātiski piesaistās avotam, kur to vieglāk iegūt. Ja bērns kļūst nepamatoti kaprīzs, vārgs un bāls – iemesls var būt meklējams vampīrā, kas atrodas blakus.

Lai nekļūtu nedz par upuri, nedz laupītāju, savs enerģētiskais potenciāls jāuzmana: regulāri jāatjauno, jakontrolē emocijas un slodzes, jārūpējas, lai pastāvīgi būtu kaut nelieli patīkami iespaidi.

Uzturēt pareizu enerģētisko balansu iespējams vairākos veidos. Tā var būt joga, meditācija, relaksācija. Lūgšanas un citi veidi, ar kuru palīdzību iedziļināmies sevī vai vēršamies pie Augstākajiem spēkiem, ir iedarbīgi līdzekļi. Arī sekss ir viens no senākajiem enerģiju apmaiņas veidiem: iņ un jan saplūšana veido īpašu būtni – pašpietiekamu un laimīgu, kura neko nemeklē, nekur netiecas un atrodas svētlaimē.

Lai cik paradoksāli tas būtu, enerģiju uzlādēt var arī fiziski vingrinājumi, galvenais – nepārcensties. Pēc iespējas vairāk staigā ar kailām pēdām pa zemi, vēro uguni vai tekošu ūdeni, centies tikt brīvā dabā. Saikne ar kokiem un ziediem atjauno dvēseles līdzsvaru.

Vecs un pārbaudīts paņēmiens, kā papildināt pastāvīgo enerģijas trūkumu – ieviest mājdzīvnieku vai izdaiļot mājokli ar ziediem. Jebkuri augi (izņemot liānas, orhidejas un daudzas "purva" sugas) un mājas mīluļi ne vien priecē skatu, bet arī dziedē dvēseli.

Nepazūd arī enerģija, kas ieguldīta saziņā ar draugiem. Domubiedru enerģija darbojas vienā ritmā, nomierinot un papildinot cita citu. Tādēļ dāmām ir vajadzīgas pasēdēšanas ar draudzenēm, tāpat kā viņu vīriem – futbols un alus.

Neaizmirsti arī mazos hobijus un kādu stūrīti mājās, kurš piesātināts tikai ar tavu enerģiju un kurā nav svešas ietekmes: kaut arī šī glabējparadīze ir vien klubkrēsla izmērā.

Bet ko darīt, ja jau esi kļuvis par uzbrukuma upuri, un vampīrs "klabina zobus" tepat deguna galā? Pirmkārt, centies izveidot starp jums šķērsli. Krēsls, koks, žogs vai suns pavadā noteikti atvēsinās "rīmu". Ja neveicas, palielini attālumu starp jums.

Ja uzbrucējs ir pamanījies aizņemt blakus krēslu vai apsēsties ar tevi pie viena galdiņa, sakrusto rokas uz krūtīm, sakrusto kājas un parādi viņam pigu (lai izvairītos no liekām kaislībām – labāk aiz muguras vai kabatā). Vecmāmiņu metodes strādā nevainojami!

Ja nav iespējams nekavējoties pārtraukt enerģijas noplūdi (piemēram, to izraisījusi vecāku slimība vai bērna augšanas grūtības), padari šo procesu apzinātu. Domās sūti mīļajiem cilvēkiem mīlestību, pie sevis klusībā atkārtojot: "Es tevi mīlu un vēlu tikai labu." Īgņošanās izbeigsies, un dusmas pāries. Bet tu, daloties mīlestībā, neko nezaudēsi: tie, kas atdod mīlestību, saņem to atpakaļ daudzkārt pavairotu.

Bioenerģētiķi apgalvo, ka mūsu trūkumi ir gredzentiņi un cilpiņas, aiz kurām vampīrs ar saviem taustekļiem velk mūsu energiju. Ja nav, aiz kā aizķert, – neaizķers. Tādēļ būt labvēlīgam nozīmē parūpēties par personīgo drošību!