Piecu stihiju māksla palīdz iegūt tīru enerģiju no dabas

Katram no mums piedzimstot tiek dota enerģija, lai mēs būtu veseli, bagāti, laimīgi, veiksmīgi, taču mēs, nevērīgi vai apstākļu spiesti rīkojoties, to ātri vien notrallinām. Slinkums, apātija, pesimisms – noslēgtais vāveres ritenis, un enerģijas nav. Tādā stāvoklī dzīvo lielākā daļa mūsu sabiedrības.

Patiesībā slinkums nepieder cilvēkam – tas dzīvo savu dzīvi. Tā ir organisma aizsargreakcija uz pazeminātu energopotenciālu. Kad enerģija izsīkst un spēka nav pat pašiem vienkāršākajiem dienas darbiem, organisms ieslēdz aizsargfunkciju un "noliek mūs uz dīvāna".

Ja nebūs slinkuma, visticamāk, organisms ātrāk novecos un būs nelietojams. Tātad slinkums ir (lai arī apšaubāma) tablete pret slimībām.

Jautājums: vai tas jāārstē?

Atbilde: nē! Tas ir bīstami organismam.

Jāiemācās laikus papildināt dzīvības enerģiju, un tad organisms pats atteiksies no tāda ieraduma, tas vienkārši vairs nebūs nepieciešams!

Kāpēc mēs nejūtamies visu laiku mundri, dzīvespriecīgi? Tāpēc, ka mums pietrūkst enerģijas. Dienas laikā enerģiju izlietojam emocijās, domās, pārdzīvojumos, sarunās, ēdot, internetā sērfojot, TV skatoties utt.

Ak, jā, skatoties TV, mēs enerģiju patērējam lielos daudzumos! Tu pārnāc mājās pēc darba dienas, domā – tagad pavadīsi kādu stundiņu pie TV, atpūtīsies un tad celsies un izdarīsi visus mājas darbus. Taču patiesībā organisms, skatoties TV, enerģētiski iztukšojas vēl vairāk! Un tad patiesi nekam vairs nepietiek spēka. Kur tad te līdz absolūtai veselībai, domu realizācijai un vēlmju piepildīšanai?

Mēs iegūstam enerģiju no pārtikas un miega, taču tas nav pietiekami. Lai realizētu visus savus plānus, nepieciešama augstākas kvalitātes enerģija – dabas enerģija: tīra, bez liekas informācijas un svešām domām. Tikai ar tādu enerģiju var dzīvot uz pilnu klapi!

Ir enerģija – ir veselība.
Ir veselība – ir resursi.
Ir resursi – piepildās tavas vēlēšanās.

Pats ātrākais paņēmiens, kā piepildīt sevi ar kvalitatīvu enerģiju, ir apgūt piecu stihiju mākslu – dabas stihiju enerģiju.

Tas ir ceļš caur dabu pie sevis, noslēpumainas zināšanas par cilvēku, par viņa spējām. Visas dzīves zinības ir noslēptas pašā cilvēkā, un caur piecu stihiju – Zemes, Ūdens, Uguns, Gaisa un Ētera – enerģijām mēs varam iepazīt sevi, iegūt kontroli pār savu enerģiju, domām, emocijām, iztēli un apziņu, kas mūs aizvedīs uz garīgās un materiālās pasaules harmoniju. Iepazīstot sevi, mēs iepazīstam pasauli. Cilvēks zina daudz par daudz ko, bet vai viņš zina daudz par sevi? Mēs esam pieraduši veltīt lielu uzmanību visam, kas notiek ap mums, bet, kas notiek ar mums iekšā, mēs nezinām...

Sevis izzināšanas mākslu gadu simteņiem ilgi slēpa no cilvēkiem tāpēc, ka tas ir īsākais ceļš pie Dieva (Radītāja). Iepazīstot sevi, tu iepazīsti Radītāju. Cilvēks, kurš ir iemācījies vadīt savus psihoemocionālos stāvokļus, enerģijas, domas, vēlēšanās, var kļūt par sava likteņa meistaru. Mēs esam radīti, lai būtu laimīgi, veseli, bagāti, veiksmīgi, un mūsu labklājība ir mūsos pašos.
Stihijas – tās ir unikālas zināšanas par sevi un savu augstāko spēju atvēršanu. Stihijas – tie esam mēs paši, tās ir katrā no mums! Atliek vien sadraudzēties ar tām, un tu visu laiku būsi piepildīts ar enerģiju, dzīvības spēku, veiksmi, veselību, mīlestību, atradīsi sevi un savu vietu dzīvē. Pastāstīšu, kā tas notika ar mani.

Ar stihijām es iepazinos jau 2008 . gadā, kad satiku savu pirmo viedo skolotāju Ali triju dienu retrītā Lietuvā. Retrītā bija teorija – kas ir stihijas, ko tās dod, – un apmēram 75 % no visa retrīta mums bija prakses – mācījāmies apzināti elpot, izdzīvot katru stihiju. Šī stihiju izdzīvošana (katra pa 12 stundām) bija pats interesantākais – tas bija ļoti izteikti, to varēja sajust gan caur ķermeni, gan caur enerģiju un arī pēc noskaņojuma: pie katras stihijas bija cits noskaņojums, darbības, emocijas... Tas bija fantastiski!

Pēc savas pieredzes, iepazīstot stihiju īpašības un sadarbojoties ar tām, varu apgalvot – dzīve tiešām mainās! Galu galā – stihijas un daba mums ir līdzās 24 stundas. Turpmāk rakstu sērijā iepazīsim katru no tām un mācīsimies sadarboties.