Kritieni, sasitumi, nobrāzumi: kā bērnam palīdzēt tipisko vasaras traumu gadījumos  (1)

Kā norāda mediķi, dažādu traumu gadījumā galvenais vecākiem ir neapjukt, censties saprast reālo situāciju un adekvāti rīkoties, lai sniegtu bērnam atbilstošu palīdzību.

Mājās pastiprināta uzmanība jāpievērš logiem un balkoniem, pa kuriem bērns var izkrist. Bieža vecāku kļūda ir tā, ka, jau agrā mazotnē, rādot ārpusē notiekošo, vecāki bērnu atbalsta un tur uz palodzes. Tādā veidā jau agrīnā vecumā bērns pamana, ka palodze ir vieta, kur ir ļoti interesanti. Pēc šādas vecāku rīcības bērns saprot, ka stāvēt uz palodzes ir aizraujoši, un paaugoties meklē veidu, kā tur uzkāpt. Ieteicams nodrošināt māju logus ar drošības mehānismiem, kas neļauj logus pilnībā atvērt, vai istabas vēdināt tikai bērnu prombūtnē vai gulēšanas laikā. Protams, šie ieteikumi attiecināmi uz mazākiem bērniem, tomēr arī jau lielākos - skolas vecuma - derētu nobrīdināt, ka pa logiem karāties ārā nedrīkst.

Jāatceras, ka balkonu nedrīkst izmantot kā bērnu rotaļu laukumu. Ļoti reti ir tādi gadījumi, kad pēc kritiena no augstuma bērns negūst traumas. Pēc kritieniem, pat ja vecākiem šķiet, ka bērnam nekas nedraud, jāsazinās ar ārstu. Kā iesaka speciālisti, gadījumos, kad bērns ir nokritis no augstuma, vienmēr ir jābrauc uz slimnīcu, jākonsultējas ar ārstu un jāveic rentgenoloģiska izmeklēšana.

Katru gadu pa māju logiem vai balkoniem izkrīt bērni un gūst centrālās nervu sistēmas traumas, nieru vai vēdera dobuma sasitumus. Nereti šādiem gadījumiem ir arī letāls iznākums, tāpēc pievērsiet uzmanību, ka šādus traģiskus gadījumus var novērst.

Vecākiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu bērnu traumām. Nobrāzumu un zilumu gadījumos īpaša uzmanība jāpievērš faktam, ka, jo ādas bojājumi vai nobrāzumi ir dziļāki, jo vairāk iespējams infekcijas risks, tāpēc var rasties iekaisumi. Katrs gadījums individuāli jānovērtē un izvērtējot situāciju, pašiem jāsniedz pirmās palīdzības vai jāvēršas pēc palīdzības pie speciālistiem.

Nedrīkst bērnu atstāt vecāko māsu vai brāļu uzraudzībā un noteikti arī ne mājdzīvnieku klātbūtnē. Vecākais brālis vai māsa nespēj objektīvi izvērtēt situācijas bīstamību un nespēj atbilstoši rīkoties - to varēs tikai vecāki!

Ja kritiena rezultātā radusies galvas trauma, bērna pārvietošana vai kustināšana nebūtu vēlama. Ir ieteicams novietot cietušo bērniņu guļus stāvoklī, iespējams ar nedaudz paceltu galvu. Pēc cietušā novietošanas stabilā guļus stāvoklī nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība. Ja laikā, kamēr tiek gaidīta neatliekamā palīdzība, bērnam kļūst slikti – ir slikta dūša, vemšana, jāpievērš uzmanība, lai bērns tiktu novietots uz sāniem un atvemtās masas plūstu uz āru, tādējādi izvairoties no citām problēmām, piemēram, aizrīšanās.

Rūpējoties par bērnu drošību, vecākiem uzmanība jāpievērš arī slīkšanas risku novēršanai. Jāuzmanās ne tikai atklātu ūdenstilpju tuvumā, bet arī no mājās un piemājas teritorijā esošajām ūdens tilpnēm, piemēram, akām, ūdens strūklakām, baseiniem, dīķiem, grāvjiem. Arī vannasistabā esošie ūdens avoti un tilpnes var apdraudēt bērna dzīvību. Dzīvojamās telpās vai dārzā neatstājiet uz zemes traukus – spaiņus, bļodas un citus priekšmetus -, kas ir piepildīti ar ūdeni, piemēram, lietusūdens mucas.

Neapšaubāmi, bērnam ļoti patīk rotaļāties pie ūdens un ūdenī. Vienmēr jāatceras, ka ūdens tuvumā bez uzraudzības bērnu nedrīkst atstāt ne uz mirkli.

Analizējot statistikas datus, redzams, ka Latvijā noslīkst aptuveni desmit reizes vairāk bērnu nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs - Somijā vai Zviedrijā. Slīkšanas gadījumi Latvijā notiek tik bieži tikai tāpēc, ka bērni tiek atstāti bez uzraudzības. Tāpēc vecākiem savi bērni jau kopš agrīna vecuma ir jāmāca peldēt un tiem jāskaidro, ka vienatnē pie ūdenskrātuvēm iet nedrīkst, ka nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi. Tomēr arī bērna labā peldētprasme nav iemesls, lai viņu nepieskatītu.

Ūdens vilina visus bērnus un tas vecākiem ir jāņem vērā. Ir jāseko līdzi, ko bērns dara, vai nepastāv draudi bērna dzīvībai - bērnus nedrīkst izlaist no redzes loka. Ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai, lai tā radītu risku mazam bērnam. Ir gadījumi, kad pietiek ar 10-15 centimetrus dziļu peļķi, lai bērns aizrītos un rastos bērna dzīvībai bīstama situācija.
Atklātās ūdenstilpēs vienmēr jāpārbauda vai ūdenstilpes dibens ir pietiekami drošs – nav slidens, dūņains, ar bedrēm, bez stikla lauskām un citiem apdraudējumiem - vai nav kādas zemūdens straumes, kas var apdraudēt bērna dzīvību.

Mazuļiem līdz divu gadu vecumam sēdus stāvoklī plunčāšanās vietā ūdenslīmenis var būt līdz krūtīm. Lielākiem bērniem, kas prot peldēt, ūdens var būt līdz krūtīm, kad stāv kājās, bet peldētnepratējiem – līdz viduklim. Lielāks dziļums nav nepieciešams, jo bērni galvenokārt ūdenī spēlējas.

Nedrīkst paļauties uz piepūšamajiem peldlīdzekļiem – uzrocīšiem, peldriņķiem –, jo tie bērnu virs ūdens noturēt nevar, tie noder tikai rotaļām. Ja tie tiek izmantoti, bērnus tāpat ne sekundi nedrīkst atstāt bez uzraudzības.

Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli. Kamēr viens pieaugušais peld, otram pieaugušajam bērns ir jāuzrauga. Ja abi pieaugušie peldas vienlaikus, mazā slīkšanu var nepamanīt, jo slīkstot cilvēks nespēj kliegt – viņam trūkst elpas, mute lielākoties atrodas zem ūdens vai arī viņš krampjaini kampj gaisu. Dažkārt slīkšana izskatās pat pēc laimīgas plunčāšanās!

Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī. Lūdzot kādam pieskatīt bērnu, ir jāuzrunā konkrēta persona, nevis jāuzsauc visiem klātesošajiem, lai pieskata.

Piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā atrodas dīķis vai baseins. Ja mājās ir piemājas dīķis vai baseins, ieteicams norobežot to ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

Maziem bērniem patīk plunčāties ūdenī, bet jāatceras, ka arī vannas istaba ir telpa, kurā bērni var saskarties ar slīkšanas riskiem. Bērnus nedrīkst atstāt vannā bez uzraudzības, ne kad tā ir piepildīta ar ūdeni, ne arī tad, ja tajā nav ūdens. Vanna jebkurā gadījumā ir bīstama bērnam, jo tā ir ļoti slidena. Vannošanās brīdī tētim vai māmiņai, vai abiem vecākiem ir jābūt klāt un rūpīgi jāuzrauga savs mazulis.