Jāatzīst, rīkotāju iecere pārcelt festivālu uz Jelgavu bija liela uzdrošināšanās – ja pērn līdz Lucavsalai Rīgā nonāca gan tie, kurus interesē alternatīvās fiziskās un garīgās labklājības metodes, gan tie, kam brīvdienā vienkārši nebija citu plānu, tad līdz Jelgavai ceļu, visticamāk, mēroja ļaudis, kuriem šīs tēmas ir personiski vai profesionāli tuvas, un, protams, paši jelgavnieki.
Ekspresintervijās ar festivāla apmeklētājiem "Orākuls.lv" uzzināja, ka kopumā cilvēki ar saulaino brīvdienu veltīšanu festivāla apmeklējumam ir apmierināti – uzzināts daudz jauna un šis tas izmēģināts arī "uz pašu ādas". Cik cilvēku, tik spilgtāko piedzīvojumu: vienus saviļņojušas gongu un šambungu skaņu radītās sajūtas, citiem izdevies izbaudīt dažādas masāžas, skaņu terapijas seansus un pirts sniegto piedzīvojumu, vēl citiem atmiņā palikusi festivāla "zinātniskākā" daļa un lekcijas. Īpašu atsaucību izpelnījās sabiedrībā pazīstamu ezotēriķu uzstāšanās – Uģis Kuģis, Normunds Astra, Ivo Puriņš un citi.
Kaut gan cilvēku bija mazāk nekā pērn, sarunās vairākkārt izskanēja ieteikums festivāla rīkotājiem – turpmāk izveidot iespēju pieteikties uz konsultācijām un seansiem iepriekš, lai varētu saplānot apmeklējuma laiku un pagūt visur, neupurējot, piemēram, gongu seansu pirts apmeklējumam vai auras fotografēšanai.
Nedaudz apjukuši bija tie apmeklētāji, kuri, sekojot iepriekšējai informācijai, mēģināja atrast viņu interesējošo tematisko dārzu (bija ziņots, ka rosība notiks septiņos zināšanu un sajūtu dārzos): šogad navigācija festivāla teritorijā nebija tik uzskatāma kā pērn. Iepriekšējā "Helsus" dalībnieks, šogad – apmeklētājs, veselības skolotājs Juris Brants pauda viedokli, ka brīvajam izkārtojumam konkrētajā teritorijā ir gan plusi, gan mīnusi: atrast interesējošo bija grūtāk, toties pārvietoties bija daudz vieglāk un patīkamāk – Pasta salas iekoptie celiņi un mauriņi bija daudz aicinošāki nekā Lucavsalas smiltis pērn. Juris uzteica arī Jelgavas domi par infrastruktūras nodrošināšanu – galu galā iespēja laikus atrast tualeti nav tā maznozīmīgākā lieta pasākumā, kam veltīta liela daļa dienas.
No malas raugoties, šķita, ka atraktīvākie un par savu lietu "degošākie" festivāla dalībnieki par interesentu trūkumu nesūdzējās, lai gan īstā atdeve, protams, gaidāma vēlāk, kad festivālā uzzinātais liks apmeklētājiem pašiem turpināt zināšanu ceļu vai apklāsies putekļiem kādā atmiņu plauktiņā.
Festivāla dalībniece pirtniece Evija Bernava rezumē: "Festivāls gan ir jauns, vēl tautās neiegājis, bet man un arī mana stenda apmeklētājiem patika. Pirtīžu tēma, ko pārstāvēju, cilvēkus tiešām interesēja, atsaucība bija liela – cilvēki ir kaut ko lasījuši, taču viņus interesē vienots speciālista skatījums, iespēja uzdot jautājumus klātienē, atrast kontaktus, lai turpinātu izzināšanu un sadarbību."