Galvaskauss līdzās baltu zīmēm – vai tetovējums var palīdzēt sasniegt mērķi?  (7)

Cilvēkam vienmēr ir bijusi un būs vēlme kaut ko sevī izmainīt, un tas ir pilnīgi dabiski, bilst kulturoloģe Olga. "Mans subjektīvais viedoklis: tetovēšana – tā ir māksla! Tetovējums kļust par daļu no tevis, kad tu izrotā ar to savu ķermeni. Es neredzu tajā nekā slikta. Bet! Svarīgi ir veidot tetovējumu pie profesionāļa, kurš ne tikai labi zīmē, bet arī prot lasīt simbolus. Jo – ikvienas izmaiņas uz tava ķermeņa nes līdzi konsekvences, pret to jāattiecas ne tikai no radošā, bet arī no praktiskā viedokļa. Simboli var ne tikai palīdzēt, bet arī nodarīt ļaunu, tāpēc jābūt uzmanīgam, pret tetovēšanu jāattiecas ļoti atbildīgi un apzināti." Par to, ka sekas tetovēšanai būs, ir vienisprātis arī abi pārējie uzrunātie ezotērikas speciālisti.

Olga iebilst pret zīmējumiem no sērijas "man tā vienkārši sagribējās", īpaši tad, ja tajos nav kādas dziļākas jēgas. Ikvienam attēlam uz ķermeņa būtu jāataino individuālā pasaules izjūta, dzīves principi un garīgā sākotne, jānes kāda noderīga un pozitīva iešifrēta informācija. "Katrs ir tiesīgs pašapliecināties pa savam, ka tikai citiem nenodara pāri! Taču patosa pilnās, izaicinošās un ambivalentās bildītes, kas pat vizuāli disharmonē ar tēlu, manī bieži raisa neizpratni. Nu neredzu es tajās jēgu!"

Savukārt dziednieks Ziedonis Kārkliņš neslēpj, ka ir pret tetovējumiem: "Tā tomēr ir kaut kāda enerģētiskā programma – pozitīva vai negatīva. Arī ar labajām programmām ir tā, ka šodien man tā programma der, bet pēc pieciem gadiem, kad es attīstos, dzīvē ir vajadzīga cita programma, un tā uztetovētā bremzē un traucē ienākt nākamajai, kas tajā brīdī ir vajadzīga."

Uz jautājumu, vai ir jēga tetovējumu taisīt kāda mērķa sasniegšanai, veselības skolotājs Juris atbild: "Šādu jautājumu varētu pajautāt par jebkuru lietu, kaut vai par kaklarotu – vai ir jēga to iegādāties? Ar tetovējumu mēs apmierinam kādas savas bailes, ambīcijas vai arī ilūzijas. Vienlaikus ar jebkuru tetovējumu mēs varam sevī kaut ko vairot – drosmi, ticību – un stiprināt savu dzīves motivāciju.

Viss ir enerģija, arī mūsu ķermenis, un katra figūra, simbols vai zīme nes sevī kādu vibrāciju. Uztetovējot sev kaut ko, mēs burtiski saslēdzamies ar šo enerģiju, un tā dara savu. Tā paliek kā zīmogs uz mūsu ķermeņa un vienlaikus vibrē, kamēr ķermenis ir dzīvs un arī kad dvēsele jau miesu pametusi, tetovējums vēl joprojām "darbosies". Tāpēc – jā, ar tetovējumu vien mēs varam kaut ko piesaistīt un radīt pastāvīgi, pat atrodoties miegā. Bet kas ir tas, ko mēs radām? Tas redzams uz katra tetovētā cilvēka ķermeņa."

"Šis ir gana sarežģīts jautājums, jo analizēt vienlaikus visu uzskatu un simbolu dažādību ir faktiski neiespējami," skaidro kulturoloģe Olga. "Simbolu kokteiļos katrs simbols ir kādas komplicētas mozaīkas sastāvdaļa, un, kad cilvēks veido izlasi tieši sev, viņam skaidri jāiztēlojas semiotiskā bilde. Iespējams, kādas zīmes iztrūkums tetovējuma uzdevumu līdz galam neļaus izpildīt, jo būs zaudēta vienotā jēga. Gribas cerēt, ka cilvēks pēc simbolu vienotības posma izpratnes nonāk pie kaut kā nesalīdzināmi lielāka – sasniedz vēlamo, nevis nodara sev ļaunu ar sarežģītu simbolu uztetovēšanu," viņa spriež. Olgas ieteikums: izzinot simbolus, neaizmirsti par dzīvo Dievu (un lai katram tas ir savs).

"Jāpiemetina, ka simbolu izzināšana nebūt nav ekvivalents reliģijas vai Dieva izzināšanai. Attēli, kas runā par dievišķo, bezgalīgo, brīnumaino, visspēcīgo, kas ir ikvienā no mums, – lūk, tam būtu jāatvēl galvenā loma savos tetovējumos. Tiem jāpauž radošais un pozitīvais."

Juris Brants ir pārliecināts, ka katrs cilvēks sevī ietver visus simbolus un visas zīmes, visus ciparus un visas astroloģiskās zīmes. Izvēloties tetovējuma zīmējumu, cilvēks uzliek akcentu uz to, ko sevī vēlas vairot, uz savu motivāciju vai savām bailēm (ja viņš sevi vēlas no kaut kā pasargāt). "Mēs, cilvēki, meklējam aizsardzību enerģētiski, bet aizmirstam, ka no tās sastāvam. Lai pasargātu sevi, mēs izmantojam spēka simbolus un zīmes, taču tādējādi mēs piedodam spēku arī savām bailēm. Bet – kapēc lai šo spēku neizmantotu cēlākam mērķim, piemēram, radot apzinātību, mīlestību, pārticību? Uz to ir atbilde: cilvēks baidās radīt to, ko viņš nepazīst... Paradoksālā kārtā uzliekot sev aizsardzības zīmes tetovējumu, cilvēks izdara tieši to – rada sev nezināmu spēku! Viņš domā, ka radīs sev pārticību vai drosmi, bet nē – viņš atvēr durvis, lai ātri piepildītos viņa bailes.

Kāpēc? Tāpēc, ka tetovējums ik mirkli ir kā atgādinājums, ka sevi no kaut kā jāsargā. Cilvēka prāts radījis tikai dažas apdraudējuma nianses, bet Visums pieliek vēl veselu buķeti, jo tas jau nešķiro pareizajā un nepareizajā – tas rada, ko apzināti vai neapzināti esam izvēlējušies radīt!"

Ko darīt, ja šāds tetovējums jau izveidots? Juris iesaka mainīt domāšanas veidu un atstrādāt to, ko esi piesaucis. "Ja ir iespējams uztaisīt tetovējuma cover up ((angļu val. – vecam tetovējumam pa virsu izveidots jauns, kas to pilnībā nosedz), dari to, tikai pirms tam padomā, ko atkal liec," viņš sirsnīgi iesaka.

Pret baltu zīmju tetovēšanu dziednieks Ziedonis Kārkliņš ir mazliet pielaidīgāks, jo tās nes pozitīvu programmu. "Bet ja satetovē galvaskausus vai ko tādu, cilvēks ar to krietni saīsina savu mūžu, par to pat nepadomājot! Arī ar it kā neitrālām lietām – dažādām puķītēm un tamlīdzīgi – ir ļoti jāskatās: jāpārzina šo lietu enerģētika, jo jebkura lieta sev līdzi nes kaut kādu programmu!"

"Diemžēl mans tetovējums ir piemērs, kā darīt nevajag," atzīst Olga. "Ja tolaik, 18 gadu vecumā, man būtu tās zināšanas, kas pašlaik, es šo tetovējumu nebūtu uztaisījusi. Taču senāk mums nebija zināmi alternatīvie ķermeņa zīmējumu veidi. Ja man tolaik rokās būtu nokļuvis hennas konuss, man pat prātā nenāktu uzzīmēt uz sava ķermeņa kaut ko, kas tur būs visu dzīvi! Bet tobrīd man vienkārši iegribējās uzzīmēt kaķīti, ko arī izdarīju, nezinot šā zīmējuma jēgu: toreiz man tas bija simbols ar pozitīvu nozīmi, kas atainoja Mēness dievieti un brīvību.

Tagad es zinu, ka ar mani runāja iekšējā balss, un tas uz visiem laikiem izmainīja manu dzīvi. Tagad tetovējumam ir jauna jēga – tas apzīmē maģiju, mainību, vēlmes, nakti un brīvību. Un tā ir tikai daļa nozīmju, kas piemīt šim tetovējumam! Senās tautas kaķu un kaķeņu tetovējumus uztvēra kā nakts un Mēness iemiesojumus. Arī te ir nianses: šis tēls ne vienmēr bija pozitīvs, piemēram, ķeltiem kaķis bija apbedīšanas un zemes mežonīgās sākotnes simbols. Savukārt Ķīnā kaķu attēlus piedēvēja Iņ (sievišķās sākotnes) principam, kuram piederīga bija arī māka valdīt pār ļaunajiem spēkiem un spēja transformēties."

Kā redzams, simbolisms ir saistīts ar ezotēriku, un mūsu zīmējumi acīmredzot ir liktenis, kuru varam ietekmēt ar simboliem un vēlmēm, piebilst Olga.

Arī Jurim pašam ir tetovējumi, un viņa tetovējumiem ir arī cover up.

"Liepājā ir divi fantastiski tetovētāji – Līna un Ziedonis. Līna man uztaisīja zīmējumu veciem tetovējumiem, un es viņai par to esmu pateicīgs. Kopā ar Ziedoni tapa mani spārni abām rokām.

Uz manām rokām ir mantras un simboli un to nozīme man ir mana dzīve, mana motivācija, mans darbs un tas, ko vēlos radīt sev apkārt savā dzīvē. Kas tas ir? Lai visas dzīvās būtnes, lai kur es ietu un atrastos, būtu brīvas no ciešanām un ciešanu iemesliem, lai tās ir laimīgas, veiksmīgas, bagātas un veselas. Lai tās ciena un tās mīl. Lai tām ir Visuma spēks, spējas un enerģija, lai tām ir dievišķa gudrība un mīlestība. Lai tām ir pilnīga laime un iemesli būt laimīgām. Lai tām ir pilnīga laime, kura atdalīta no bēdām un skumjām. Lai tām ir pilnīgs miers, kurš brīvs no pieķeršanās un neapmierinātības, un lai tās ir pilnībā apgaismotas. Visu dzīvo un jūtīgo būtņu labā. Kāpēc tā? Tāpēc ka es vēlu un novēlu un cenšos darīt to, ko vēlētos saņemt pretī."

Juris iesaka nebaidīties taisīt tetovējumus, bet padomāt, kāpēc cilvēks to vēlas un ko tas viņam dos, ko viņš ar to radīs.

"Es pilnīgi noteikti ne mirkli nenožēloju, ka man ir tetovējumi," skolotājs Juris apgalvo. "Vai ar šābrīža zināšanām es tos taisītu? Domāju, ka jā, tikai varbūt citā izpildījumā un citā lielumā... bet kas zin, viss ir mainīgs!"

Arī dziednieks Ziedonis atgādina, ka katrai programmai ir savs derīguma termiņš, jo mēs visi esam attīstībā: "Ja nu kaut ko ļoti gribas, tetovējiet ar hennu, kas pēc zināma laika noiet, un tad var likt kaut ko citu vietā. Arī Amerikas indiāņi, kad gāja karot vai mieru slēgt, krāsojumu mainīja, tas katru reizi bija citāds!"