Foto: Shutterstock
Kad lauksaimniekiem darba pilnas rokas, svarīgi visu darīt vispareizākajās dienās, tādēļ mūsu apķērīgie senči lauka un dārza darbus "savietoja" ar dažādām zīmīgām gadskārtu un baznīcas kalendāra dienām. Maija beigās ir divas tādas zīmīgas dienas – Urbāna diena (25. maijs) un Sidora (Izidora) diena (27. maijs). Kādi svarīgi darbi šajās dienās darāmi?

Urbāna dienas nosaukums cēlies no kristiešu svētā Urbāna, kas bijis Romas pāvests. Eiropā svētais Urbāns kļuvis par vīnogu audzētāju un vīndaru aizbildni. Latvieši svešādajā Urbāna vārdā saklausījuši ko gluži pazīstamu – urbāni ir mazi tārpiņi, kas zemi urbj. Kad rīta agrumā klēts priekša ir urbānu nobadīta, tad tai dienā mieži jāsēj, lai labi izdotos, rakstīts Pētera Šmita apkopotajos "Latviešu tautas ticējumos".

Urbāna diena senajiem latviešiem neskaitījās īpaša svinama diena, toties zemkopjiem tā bija svarīgs kalendārais atskaites punkts dažādiem lauku darbiem, lai noteiktu, kāda labības šķirne pašlaik sējama vai kādas saknes stādāmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!