Urbāna dienas nosaukums cēlies no kristiešu svētā Urbāna, kas bijis Romas pāvests. Eiropā svētais Urbāns kļuvis par vīnogu audzētāju un vīndaru aizbildni. Latvieši svešādajā Urbāna vārdā saklausījuši ko gluži pazīstamu – urbāni ir mazi tārpiņi, kas zemi urbj. Kad rīta agrumā klēts priekša ir urbānu nobadīta, tad tai dienā mieži jāsēj, lai labi izdotos, rakstīts Pētera Šmita apkopotajos "Latviešu tautas ticējumos".
Urbāna diena senajiem latviešiem neskaitījās īpaša svinama diena, toties zemkopjiem tā bija svarīgs kalendārais atskaites punkts dažādiem lauku darbiem, lai noteiktu, kāda labības šķirne pašlaik sējama vai kādas saknes stādāmas.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit