Foto: Shutterstock
Cilvēka dzīvi var salīdzināt ar spoguli. Ieslīguši ikdienas rutīnā, attiecību problēmās un bailēs par nākotni, mēs bieži vien aizmirstam, kas esam un kurp dodamies. Laika gaitā spogulim virsū sakrājas bieza putekļu kārta, kas neļauj ieraudzīt ne savu īsto seju, ne tos mērķus, kuru dēļ īstenībā esam piedzimuši. Septiņas čakras – tie ir septiņi soļi uz apgaismību. Tā ir atbilde uz jautājumu, kā atrast sevi. Tas ir iekšējās transformācijas ceļš, kas ļauj visu dzīvi salikt pa plauktiņiem.

Katra čakra – tas ir apziņas līmenis, no pirmās – zemākās, līdz septītajai – augstākajai. 95% cilvēku savā attīstībā nekad nepaceļas augstāk par trešo čakru. Viņi pastāvīgi dzīvo ciešanās un bailēs, ierobežojot paši sevi. Tikai pieci procenti cilvēku jebkad ir uzdevuši sev jautājumus: kas es esmu, kāpēc esmu šeit un kāda vispār ir jēga visai šai dzīvei?

Daudzi maldīgi domā, ka čakras var atvērt, aizvērt, attīrīt vai balansēt ar kaut kādām praksēm, ziedēm, svecēm, mantru skaitīšanu vai jogu. Citi tic, ka ārsts vai dziednieks atbrīvos viņus no kaitēm, kas īstenībā atrodas viņu apziņā, nevis fiziskajā ķermenī. Ja kāds grib izmainīt savu dzīvi, tad būs jāsāk no sevis. Un šeit nebūs īso ceļu un burvju nūjiņas. Piedzimt – tas vēl nenozīmē būt par cilvēku. Arī dzīvnieki dzimst, vairojas un mirst katru dienu. Būt par cilvēku nozīmē zināt sevi, mīlēt un dot. Varbūt izklausās vienkārši, bet kāpēc tikai dažiem tas ir izdevies?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!