Baznīctēvi lemj par sieviešu ordināciju: ko par to saka esošās latviešu mācītājas?  (97)

Nesen notikušajā konferencē "Sieviešu ordinācija – par un pret" Liepājā tika spriests par sieviešu ordināciju, vēsta " Sieviesuordinacija.lv". Baznīcas noraidošo attieksmi pret sieviešu ordināciju var izmantot, lai attaisnotu diskrimināciju pret sievietēm. Ja to sasaista ar citiem Bībeles pantiem, kas uzskata, ka sievām ir jāpakļaujas vīriem, ka Ieva ir vainojama grēkā krišanā u.c, tad ir radīti visi ideoloģiskie priekšnosacījumi, lai noklusētu, atbalstītu vai īstenotu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm. Latvijas sabiedrībai tas ir bīstams signāls.

Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību aģentūras pētījuma "Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums" rezultāti liecina – Latvijā no vardarbības ģimenē katru dienu cieš vairāk nekā 100 sievietes. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka fizisku un/vai seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā vidēji ES dalībvalstīs piedzīvoja 22% sieviešu, turpretī Latvijā 32% sieviešu, kas atbilst 270 tūkstošiem sieviešu vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

Prāveste Graufelde: "Sievietes balss ir tikpat svarīga kā bērna vai vīrieša"

Mācītāja ar prāvesta uzdevumiem Ieva Graufelde, kas kalpo Zviedrijā, par sieviešu ordināciju izsakās atbalstoši: "Atbalstu cilvēkus, kas saņēmuši Dieva aicinājumu, sadzirdējuši Dieva balsi un atsaucas, sakot "Es te, sūti mani!" Mēs esam Dieva aicināti redzēt un atbalstīt savu līdzcilvēku. Sievietes perspektīva ir svarīga, jo tas bagātina izpratni par Svētajiem rakstiem. Sievietes balss ir tikpat svarīga kā bērna vai vīrieša. Abi dzimumi ir vajadzīgi, lai būtu veselums. Atbalstu, jo no pieredzes esmu redzējusi, kā sievietes strādā. Viņu kalpošana ir unikāls pienesums, kas kuplina Baznīcas darbu visās jomās."

Mācītāja Staško: "Sievietes labāk uzklausa un mierina"

Agrita Staško kalpo divās draudzēs kā mācītāja pienākumu izpildītāja. "Nē, neesmu ordinēta. No pieredzes varu teikt, ka sievietes kalpošana var nest lielas svētības draudzēm. Sievietes spēj gan mācīt, gan sludināt evaņģēliju. Veicot pastorālo aprūpi, ir daudz iejūtīgākas, spēj uzklausīt un mierināt. Daudzi cilvēki, arī ārpus draudzēm atzīst, ka nonākot dzīves sarežģījumos, labprātāk izvēlas sievieti kā garīgo aprūpētāju," skaidro Staško. "Jautājums par kalpošanu ir jautājums par aicinājumu, tāpēc paliksim pazemībā pie Kristus kājām, cerot un gaidot uz viņu."

Mācītāja Ķezbere-Härle: "Dievs nešķiro cilvēkus ne dzimumos, ne tautībās"

Dr. Ilze Ķezbere-Härle pilna laika garīgā aprūpētāja senioru rezidencē Štutgartē, Minhenes latviešu draudzes mācītāja un teoloģiskās literatūras tulkotāja. "Es atbalstu sieviešu ordināciju," uzsver mācītāja. "Tāpēc, ka Dieva Svētais Gars ir kā vējš, kurš pūš kā gribēdams (Jāņa ev. 3,8). Viņš nav pakļauts ne dzimumu, ne tautību ierobežojumiem, ja viņš kādu aicina sludināšanas un mācīšanas un draudzes vadības darbā."

Teoloģe Stroda: "Pat katoļu baznīca neuzskata, ka aizliegumu var pamatot"

Mūziķe un teoloģe Una Stroda ir rūpīgi studējusi un analizējusi tēmu par sieviešu priesterību. "Pontifikālā Bibliskā komisija, kurai tika dots uzdevums izpētīt, ko raksti saka par šo jautājumu, nonāca pie šāda slēdziena: pamatojoties tikai uz Jaunās Derības rakstiem vien, nav iespējams droši un ar pārliecību apgalvot, ka sievietēm vajadzētu liegt priesterību.

Tādēļ mani izbrīna, kāpēc kāds joprojām uzstāj, ka raksti aizliedz sieviešu ordināciju, ja jau pat katoļu baznīca, kas ir viena no stingrākajām sieviešu ordinācijas noliedzējām, neuzskata, ka aizliegumu ir iespējams pamatot Rakstos," izbrīnu pauž Stroda.

"Daudzi argumentētāji turpina atkārtot, ka rakstos ir "skaidri teikts", ka sievietēm baznīcā ir jāklusē un viņām nav ļauts mācīt. Tas, ka raksti vispār var par kaut ko "skaidri un nepārprotami" runāt vai ka raksti kaut ko "saka", ir diezgan absurds apgalvojums," uzsver teoloģe. "Ja raksti "runātu" skaidru valodu, tad visiem tos vajadzētu saprast līdzīgi, bet tā nav. Raksti paši neko nesaka un vispār fiziski nespēj runāt. Mēs esam tie, kas rakstus atveram, lasām, mēģinām saprast un interpretējam. Mēs nākam pie rakstiem ar jau esošu iepriekšēju pārliecību, kurai meklējam apstiprinājumu, nevis otrādi."

Mācītājs Bitenieks: "Neordinēt sievietes nozīmē viņas diskriminēt"

Pilnas slodzes draudžu mācītājs autonomajās evaņģēliski luteriskajās draudzēs Varis Bitenieks atbalsta sieviešu ordināciju. "Neordinēt sievietes nozīmē atsacīties no Mārtiņa Lutera dvēseļkopšanas teoloģijas. Luterāņu mācītāja (-as) galvenais uzdevums ir sludināt Dieva vārdu un izdalīt sakramentus. Tas izriet no Augsburgas ticības apliecības un Lutera dvēseļkopšanas teoloģijas. Ja kāda luterāņu baznīca atsakās ordinēt sievietes, tad tā atsakās no sava pamata – no Lutera dvēseļkopšanas teoloģijas, no pastorālā darba vai tuvākmīlestības, uz ko balstās visas evaņģēliski luteriskās baznīcas visā pasaulē," skaidro mācītājs.

"Tad šī "Baznīca" saka, ka ir kaut kas svarīgāks par dvēseļkopšanu un kalpošanu savam tuvākajam. Lutera teoloģija tai ir sveša. Ja es neatbalstītu sieviešu ordināciju, tad es nostātos pret evaņģēlisko Baznīcu, pret tās dogmatiku un sistemātisko teoloģiju, ko esmu mācījies gan Latvijas, gan Heidelbergas universitātēs. Neordinēt sievietes nozīmē viņas diskriminēt, un tas ir antikonstitucionāli. Tas ir pret Latvijas Republikas Satversmi un Eiropas cilvēktiesībām," kategorisks ir Bisenieks.

"Diskusijām par sieviešu ordināciju noteikti ir savi psiholoģiski un sociālekonomiski iemesli, un aiz jautājuma par sieviešu ordināciju tiek izcīnīta dramatisma pilna cīņa par Bībeles autoritāti un vietu baznīcas pašizpratnē," uzskata Indulis Paičs, Rīgas Lutera draudzes mācītājs.

"Ja mēs uzskatām, ka apustulis Pāvils savās vēstulēs skaidri un noteikti nepieļauj sieviešu ordināciju, tad tādā gadījumā praktizēt to nozīmē nostāties atklātā dumpī pret Bībeli un Garu, kas to ir inspirējis! Bez Svētajiem rakstiem mums nav drošas pieejas Kristum, iztrūkst ticības pamata un vienojošā elementa! Atkāpjoties no rakstu autoritātes, mēs zaudējam iespēju izveidot patiesu Kristus baznīcu," uzsver mācītājs.

"Upurēt rakstu autoritāti sieviešu ordinācijas dēļ daudziem liekas pārāk dārga cena par "iešanu līdzi laikam". Aptuveni šādā griezumā es saprotu izšķirošos 1993. gada notikumus, kad LELB sinode amatā ievēlēja mūsu pašreizējo arhibīskapu. Tā bija apzināta izvēle, zinot viņa nostāju šajā jautājumā," secina Indulis Paičs. "Arhibīskaps bija brīdinājis Sinodi par savu skatījumu un nodomu noteikt pilnīgu sieviešu ordinācijas moratoriju. Pamatojums: nav pieļaujams turpināt tādu baznīcas praksi, kas ir pretrunā Bībeles pavēlei. Tā ir skaidra, saprotama pozīcija, kas tika atklāti pausta."

"Ideja par to, ka Bībelei ir jābūt vienīgajai mērauklai visam, kas notiek Baznīcā, ir labi pamatota gan pašos rakstos, gan luterāņu konfesionālajos dokumentos."

Pasaulē ir baznīcas, kas sievietes neordinē, un, cienot šo baznīcu teologus, nākas secināt, ka Svētos rakstus tiešām var skaidrot tā, ka sieviešu ordinācija šķiet neiespējama, secina mācītājs Paičs. "No otras puses – arī tās baznīcas, kas sievietes ordinē, ir meklējušas un atradušas pamatojumu Svētajos rakstos."

"Vispirms jānorāda, ka nekur Svētajos rakstos tiešā tekstā nav pavēlēts: "Sievietes nedrīkst ordinēt!"," uzsver mācītājs Paičs. "Tam ir labi saprotami vēsturiski iemesli – Jaunās Derības tapšanas laikā garīgā amata izpratne vēl nebija pilnībā izveidojusies, un pats latīņu valodas vārds "ordinācija" nevar parādīties grieķu tekstā."

"Vienlaikus šis fakts signalizē, ka jautājumā par sieviešu ordināciju mēs izmantojam Bībeles tekstu interpretētā formā. Būtībā teksts tiek interpretēts vienmēr, taču šajā gadījumā to atzīst arī tie teologi, kas Pāvila vēstulēs saskata skaidru aizliegumu sievietēm ieņemt mācītāja amatu – "runāšana" (1.Kor.14) vai "palikšana mierā" (1.Tim.2) esot jāsaprot mācītāja amata kontekstā, nevis kā universāls liegums sievietēm runāt jebkurā draudzes vai piedalīties sociālajā dzīvē," Bībeles tekstus skaidro mācītājs.

Arhibīskaps pret Satversmi

Kopš pirms vairāk nekā 20 gadiem arhibīskapa amatā stājās Jānis Vanags, sieviešu ordinācija LELB nenotiek. "Es uzskatu un piekrītu tam, ka Svēto rakstu norādījumi un apustuļu mācība ir tāda, ka draudzes ganīšanas amats nav paredzēts sievietēm," nesenā intervijā arhibīskaps atzinis "ir.lv".

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Satversmes 133. pants savukārt paredz, ka ordināciju var lūgt ikviens, kurš ir atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam. Taču iesniegtais priekšlikums un mācītāju konferences ieteiktā redakcija paredz, par ko jūnija sākuma diskutēs Sinodē. Mērķis ir veikt korekcijas, kas liedz sieviešu ordināciju, proti: "Ordināciju garīdznieka amatā var lūgt vīrietis, kurš ir saņēmis Dieva un Baznīcas aicinājumu, un atbilstoši LELB kārtībai sagatavots amatam".