Saslimšanu pamatā bieži vien ir aizvainojums, liecina pētījumi

Sākotnēji cilvēka ķermenī šīs enerģijas nav, taču tā ieslēdzas vienmēr, kad tā vai citādi tiek aizskarts vai ierobežots ego. Aizvainojums var kalpot par pamatu traucējumiem gan fiziskajā ķermenī, gan dažādos enerģētiskajos centros un ietekmēt seksu, lietišķās attiecības, radošo darbu.

Aizvainojums sastāv no vairākām enerģijām, kas cilvēkā izpaužas kā rakstura īpašības: egocentrisms, iedomība, lepnība, nospiestība. Un otrādi – šo īpašību parādīšanās kā magnēts pievelk Aizvainojuma stihiju.

Informācija, kas rada aizvainojumu, mainās atkarībā no cilvēka apzinātības līmeņa. Viena un tā pati informācija smagi aizvainos cilvēku, kurš "dzīvo" sociālajās enerģijās, un neietekmēs citu, kurš atrodas meditatīvam tuvā stāvoklī. Ja apzināti mācīsimies atpazīt sava "dižā ego" aizvainojuma spēles un nepaļauties tām, spēsim izvairīties no nokļūšanas aizvainojuma enerģijas valgos.

Lai izpētītu, kādā veidā aizvainojumi izraisa plaušu saslimšanas un kā šīs enerģijas pārmērība ietekmē kuņģa-zarnu tarkta, kakla sirds un asinsvadu sistēmas un uroģenitālās sistēmas funkcionēšanu, tika veikti eksperimentāli pētījumi. Lūk, statistika, ko tie parādīja: aizvainojuma stāvoklim tieša saistība ar elpceļu saslimšanām ir 90% gadījumu, ar sirds-asinsvadu sistēmas problēmām – 70%, ar kakla saslimšanām – 50%, ar uroģenitālās sistēmas saslimšanām – 40% un ar kuņģa-zarnu trakta slimībām – 30% gadījumu. Kā sekundārais iemesls aizvainojums parādās liesas, nieru, aknu, aizkuņģa dziedzera, žultspūšļa saslimšanu gadījumos.

Pētījumi atklāj, ka nav īpašas nozīmes pacienta pasaules uzskatam – respektīvi, tam, par ko īsti cilvēks aizvainojies: tik un tā ilgstoša atrašanās aizvainojuma stāvoklī ir iemesls saslimšanai vai tās priekšvēstnesis. Jo ilgāk glabāts aizvainojums – jo smagāka saslimšanas forma. Jāteic, šie pētījumu rezultāti saskan ar mācību par cilvēka enerģētiskajiem centriem – čakrām un to "padotībā" esošajām emocijām.

Aizvainojumi, kas izraisa aizkaitināmību un ļaunumu, visbiežāk noved pie dažādu smaguma pakāpju aknu un žultspūšļa darbības traucējumiem.

Aizvainojumi, ko apgrūtina psihoemocionāls naida, rupjības vai lepnības pārdzīvojums, izraisa aizkuņģa dziedzera saslimšanas (diabētu), hormonu apmaiņā balstītus dzimumdzīves traucējumus vai kuņģa-zarnu trakta saslimšanas.

Pie kuņģa zarnu trakta slimībām noved aizvainojums, ka kāds no partneriem nav ievērojis sadarbības lietišķos principus vai norunas. Tas var notikt gan biznesā, gan ģimenē. Kā likums, aizvainotais sevi uzskata par norunu pildīšanas etalonu. Rezultāts – sākot no spazmām līdz paaugstinātai kuņģa skābei. Kuņģa gļotādas iekaisumu vai pat čūlu izraisa aizvainojums, kam pamatā pārmērīga Uguns stihijas izpaušana – piemēram, cilvēks bieži aizsvilstas, uzšvirkst par niekiem.

Liesas problēmu gadījumā aizvainojuma vēsture varētu būt, piemēram, šāda: aukstā rītā tu gatavojies uzlikt siltu cepuri un doties uz darbu, un pēkšņi sieva saka – ir auksti, uzliec cepuri! Tevī iedarbojas gluži bērnišķīga spīts, un tu aizej "nāģenē". Protams, tev salst, un tad tu apvainojies uz sevi, sievu un vispār visu pasauli.

Arī sirds asinsvadu sistēmas saslimšanu pamatā var būt viens vai vairāki aizvainojumi, taču tos smagākus dara sekojošais žēluma komplekss, kas iekļauj slēptu vainas apziņu, neveiklību un tieksmi tikt no tā visa vaļā. Saistītās kaites – no stenokardijas līdz pat infarktam.

Zaļa skaudība ar sekojošu aizvainojuma reakciju var novest pie nieru darbības traucējumiem. Piemēram – skaudība par draudzenes veiksmīgo privāto dzīvi rada aizvainojumu par pašas neizdevušos likteni, un šis stāvoklis veicina iekaisuma procesu nierēs un nierakmeņu rašanos. Uzreiz jāpiebilst, ka nopietnākām nieru kaitēm var nebūt saistības ar aizvainojumu, vismaz tā rāda minētais pētījums.

Aiz aizvainojuma veicinātām kakla saslimšanām stāv tāds psiholoģiskais stāvoklis kā nerealizēts nodoms. Aizvainotais cilvēks gribētu atbildēt pāridarītājam vai vismaz pažēloties kādam, taču morālu vai ētisku apsvērumu dēļ to neizdara.

Ja aizvainojums kļūst par dzīves jēgu un saturu, tas var (kaut vai neaktīvā formā) ieslēgt atriebīgumu. Iemācīties piedot, protams, ir brīnumjauki, taču vēl labāk ir iemācīties neapvainoties! Tam palīdz izpratne, ka nav ne draugu, ne ienaidnieku – ir tikai skolotāji. Lolojot vēlmi atbildēt uz aizvainojumu ar aizvainojumu, mēs sevi graujam gan enerģētiski, gan fiziski (nemaz nerunājot par karmu).

Ja tomēr ieslēdzas reakcija uz aizvainojumu, pavēro to, bet neļauj tai kļūt par pamatu rīcībai. Vari veikt savu aizvainojuma enerģijas aizvākšanas rituālu, izmantojot afirmāciju: "Es piedodu visiem, kas mani aizvainojuši, par nemākulīgu apmācību; es lūdzu piedošanu visiem, ko esmu aizvainojis, par to, ka vēl neesmu tik pilnīgs un kļuvu par aizvainojuma cēloni", taču šis rituāls būs iedarbīgs vien tad, ja spēsi veikt to maksimāli patiesi un no sirds.

Neitralizēt aizvainojumu iespējams ar labestības un mīlestības enerģiju, jo mīlestība ir stāvoklis ārpus ego, – arī tas secināts krievu zinātnieku pētījumā. Vairāku seansu meditācijā atbrīvojušies no aizvainojuma, pacienti sāka atveseļoties un daudzi pat izārstējās pavisam!