Jautājumi, kuru uzdošana darba intervijā var sagraut vēlamo iespaidu  (7)

Lai gan varētu šķist, ka saruna ir gandrīz noslēgusies un nemanot sākam atslābt, šī patiesībā ir tā sarunas daļa, kas būtiski var ietekmēt atstāto iespaidu. Šajā mirklī varam parādīt, ka esam izpildījuši mājas darbu – kārtīgi izpētījuši kārotā amata darba vietu, jo uzdotie jautājumi lieliski parādīs, cik kompetenti esam. Jautājumiem jābūt formulētiem tā, ka tie pārliecina darba devēju, cik ļoti pretendents ir piemērots vēlamajai pozīcijai, nevis otrādi. "Business Insider" veidotāji ir apkopojuši biežāk pieļautās kļūdas jeb jautājumus no kuriem absolūti būtu ieteicams atturēties.

Piemēram – ar ko tieši jūs nodarbojaties? Vai jūsu uzņēmumam ir filiāles arī ārzemēs? Uzņēmums jau sen darbojas Latvijā? Kāds ir uzņēmuma moto? Patiesībā šādi jautājumi pat nebūtu jākomentē, tas būtu jābūt pašam par sevi saprotamam, ka pirms došanās uz darba interviju, ir kārtīgi jāizpēta uzņēmums, kurš ir izsludinājis vēlamo vakanci.

Darba intervija nav vieta, kur apmierināt ziņkāri par uzņēmumu – šāda veida informācija jau būtu jāzina. Ja kaut kas tāds tiek pavaicāts, darba devējam būs skaidrs, ka uz vakanci neskatās nopietni.

Protams, iespējams, ka jautājums ir domāts ar padziļinātu domu vai vēlmi izzināt kaut ko sīkāk, bet ja atbildi uz uzdoto jautājumu internetā var sameklēt vien ar dažiem klikšķiem, tad būsi sevi nodevusi kā nesagatavotu un nepiemērotu vēlamajai pozīcijai. Velti gana daudz laika nopietnai uzņēmuma izpētei.

Mūsdienās gan internetā, gan sociālajos tīklos var atrast ļoti plašu informāciju teju par visu.

Tādi jautājumi, kā, piemēram, "cik ilgi man būs jāstrādā?", "vai valsts svētkos var nenākt uz darbu?", "cik bieži var izņemt atvaļinājumu, vai tas ir apmaksāts?", pirmkārt, parāda, ka potenciālais darbinieks ir slinks un vairāk koncentrējas uz brīvdienām un atpūtu, nevis smagu strādāšanu vai sevis pierādīšanu.

Arī par darbā pavadāmo laiku – skaidrs, ka ir vēlme uzzināt, ar cik garu darba dienu būtu jārēķinās, tomēr, lai iegūtu vairāk informācijas par paredzamo slodzi, jautājums jāveido ļoti uzmanīgi. Tam jāskan tā, lai parādītu, ka esi gatava strādāt daudz un tik ilgi, cik vajag, bet ka tikai vēlaties informatīvi uzzināt aptuveno darba dienas ilgumu. Arī jautājumiem par iespējamiem paaugstinājumiem vai labākām vakancēm nav vietas darba intervijā, kad vedat sarunas par citu amata pozīciju. Par paaugstināšanu amatā ir vērts runāt tikai tad, kad jau ir pierādīts, ka tevī ir potenciāls.

"Cik saņemšu uz rokas?", "Vai man būs apdrošināšana?", "Kādas ir piemaksas?", "Atvaļinājumi ir apmaksāti?", "Jūs apmaksāsiet manu telefona rēķinu?", "Vai es varu atgriezt pie jums čekus par degvielu?" – šāda veida jautājumus, pirmkārt, nebūtu prāta darbs precizēt, jo darba intervijā pagaidām vēl nav zināms, vai darbu tiešām esiet dabūjusi.

Otrkārt, ja darba devējs manīs, ka tu pārāk fokusējies uz finansiālajiem darba augļiem, viņam var šķist, ka darbu vēlies tikai naudas dēļ un nebūsi gana motivēts un centīgs darbinieks.

Pat ja atalgojums ir būtisks, labāk šādu iespaidu darba devējam neradīt.

"Vai es varu nākt stundu vēlāk, ja palieku darbā stundu ilgāk?", "Vai varu neiet pusdienu pārtraukumā, bet tad iet mājās stundu agrāk?", "Vai varēšu atstāt automašīnu jūsu stāvvietā?", "Varbūt es varu dažreiz strādāt no mājām?", "Vai darba laikā būs atļauts aizskriet, piemēram, pie zobārsta?", "Vai es varu staigāt čībās?".

Nebūtu prāta darbs sākt regulēt darba dienas grafiku, pirms darbs ir iegūts. Turklāt, sākot strādāt jaunā darba vietā, vispirms jāadaptējas ir jaunajam darbiniekam, tikai ar laiku var mēģināt ieviest kādas pārmaiņas, bet arī tikai tad, ja tās varētu būt saistošas vai nu pašam darba devējam, vai arī pārējiem darbiniekiem.

Tāpēc, pirms sākt klāstīt savas vēlmes vai vajadzības, jāpierāda darba devējam, ka esi kārtīga un čakla darbiniece, kura, iespējams, arī drīkst darbā ierasties nedaudz vēlāk, ja pēc tam viss tiek godīgi padarīts.

Tāpat jautājumus par to, vai tev būs pašai savs kabinets, vai sēdēsi pie loga, vai birojā ir pietiekami silts, nebūtu jēgas uzdot, kamēr nav zināms, vai vispār esi pieņemta.

Vai es esmu pieņemta? Vai varam parakstīt līgumu? Vai esmu atbilstošākais kandidāts? Šādi jautājumi var visu apgriezt par 180 grādiem. Iespējams, darba devējs nemaz nevar pieņemt lēmumu uz sitiena, jo ir vēl daudz citu kandidātu, kas jāizskata, intervijas, kas jānovada, iespējams, arī viņam nepieciešams laiks, lai apdomātos. Līdz ar to uz šādiem jautājumiem darba devējs vienkārši nevar atbildēt, pat ja vēlētos.

Nebūs labi arī tādi jautājumi, kā – Kā man gāja darba intervijā? Vai bija kaut kādas tipiskas kļūdas, kuras es pieļāvu? Kā jūs vērtējat mūsu sarunu? Vai es atstāju kompetentas personas iespaidu?

Ja vēlies saņemt atgriezenisko saiti par to, kā veicies darba intervijā, – pagaidi, kamēr uzzināsi rezultātus. Ja darbā tiksi pieņemta – droši laika gaitā noteikti atradīsies piemērots mirklis, lai izanalizētu, kas ļāva sasniegt kāroto vakanci. Savukārt, ja darba piedāvājums aizslīdēs gar degunu, pēc tam arī vari palūgt, lai e-pastā vai kā citādāk tev paskaidro, kas nogāja greizi.