Evita dalās pieredzē jeb vēlas iepazīstināt ar turpinājumu rakstam Roberts brālīti tā arī nesatika un nesagaidīja mājās. Tas ir stāsts par mazuļa zaudējumu, kurā viņa dalās atklāsmēs par Rainera zaudēšanu. Nu tapis turpinājums, kas, cerams, iedrošinās arī citas sievietes, kuras, iespējams, pēc mazuļa zaudēšanas ir pakļāvušās bailēm, šaubām, neticībai. Evitas stāsts ir pierādījums, ka viss ir iespējams, ja vien…
"Pēc bērniņa zaudējuma daudzi teica – tev taču vēl būs bērni! Un tieši tas ir tas, ko es vismazāk spēju iztēloties un kur nu vēl cerēt. Šis teikums manī izraisīja dusmas, nevis sniedza mierinājumu vai deva cerību. Mums ar vīru vajadzēja laiku, vajadzēja izsāpēt un sadziedēt sāpi, vajadzēja pieņemt un piedot sev. Un tomēr tas notika! Elza (šobrīd trīs gadi) ieradās skaistās, dabīgās dzemdībās, kas arī bija īsts brīnums, jo pirms meitiņas bija ķeizars. Vecākais dēls Roberts (septiņi gadi) arī dzima dabīgās dzemdībās, bet Rainers, ar kuru kopā bijām vienu mēnesi, tika ķeizarots.