Kad notiek mūsu sarunas, Līvai izlaidums jau bijis, atestāts kabatā, bet Georgs vēl tikai gatavojas izlaidumam, turklāt atklāti stāsta, kā dodas uz svinīgā pasākuma mēģinājumiem, tostarp trenējoties izlaiduma valsim. Tagad, kad raksts publicēts, valsis nodejots, arī Georgam oficiālais papīrs par pamatskolas pabeigšanu noglabāts pie citiem svarīgiem dokumentiem. Prieks par rezultātu ir gan pašiem, gan vecākiem un pedagogiem. Abi jaunieši faktu, ka kārtoja eksāmenus, neuzskata ne par ko īpašu, pretēji daudzu citu uzskatiem, jo kā nu ne, Braila rakstā eksāmenu lapu skaits dubultojās un arī to kārtošanai piešķirtais laiks abiem tika dots divtik lielāks, tas gan viss nemaz netika izmantots.
Ar Georgu un viņa mammu Aiviju sarunājamies pa tālruni, bet ar Līvu tiekos klātienē, viņu ģimenes mājā Babītē, lietainā dienā, kad iepriekš norunātā intervija piemājas dārzā jāpārceļ uz omulīgo virtuvi. Par abiem jauniešiem raksturojumu sniedz arī viņu skolas vadība. Mērķtiecība, pozitīvisms, labestība un inteliģence – tā abus jauniešu raksturo pedagogi, un es pilnībā varu piekrist ikvienam vārdam. Turklāt gan Līva, gan Georgs saka: "Mēs esam tādi paši kā mūsu vienaudži, nekādas atšķirības".