Vasaras Saulgriežu svinību laiks vilcies līdz pašai Pēterdienai, ko dainās dēvē par Lapainīti. Īsti svinamais brīdis ir 21. (kā šogad) vai 22. jūnijs, kā nu katru gadu astronomiski iekrīt. Par to, ka svinam pāris dienu vēlāk, parūpējusies kristīgā baznīca, piesaistot Jāņu svinēšanu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca svētī 24. jūnijā. Katram ir izvēle – ticēt baznīcas vai dabas kalendāram.
Kaut gan Saulgrieži iekrīt nabadzīgākajā gada laikā, kad vecie krājumi jau beigušies, bet jaunā raža vēl nav ievākta, tas tomēr nekad nav traucējis svētku līksmībai, jo drīz jau arī jaunā raža būs klāt. Mūsdienās, par laimi, šī rūpe atkrīt. Toties pārējās aktivitātes gluži labi ierakstās arī modernā cilvēka dzīves ritmā.
Lielākā rosība, protams, ir nevis Jāņu dienā, bet iepriekšējā – Zāļu dienā un Līgovakarā.
Sievietes uzpoš māju un pagalmu un gatavo svētku maltīti vakaram (Zāļu dienā kāva aunu un pirmo reiz vārīja jaunos lapu kāpostus ar auna aknām, plaušām un mugurkaulu), lai pēc tam mierīgu prātu dotos pļavās lasīt jāņuzāles. Ar tām pušķo istabu sienas un griestus, kā arī citas ēkas, lai nekur netrūktu svētības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
